Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

Piektdien, 2017.gada 10.novembrī, Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Konsultatīvās padome mazākumtautību izglītības jautājumos pauda konceptuālu atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Tāpat padomē apspriestas ministrijas rosinātās pārmaiņas pirmsskolā, pamata un vidējās izglītības posmos, izstrādājot jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pamata un vidējās izglītības standartus un ieviešot kompetenču pieejā balstīto mācību saturu.

Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā. Plānotā pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, stiprinot valsts valodas lomu Latvijā un vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodu un kultūras saglabāšanu, dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos pauda atbalstu pārmaiņu ieviešanas soļiem, kas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, 9.klasē no 2019./2020.mācību gada valsts pabaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā.

Latviešu valodas aģentūras 2016.gadā veiktā pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto pārmaiņu ieviešanu, ministrija īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018.gada līdz 2020.gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, metodikas kursiem, kā arī mācību materiāliem un rokasgrāmatām.

Priekšlikums par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs (.pdf)

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.