Izvēlne

Aptauja

Kur Jūs ikdienā iegūstat informāciju par zinātni
Iegādājos “Ilustrēto zinātni”, “Nacionālā Ģeogrāfija” vai tiem līdzīgus žurnālus
11
Meklēju man interesējošo informāciju par zinātni interneta avotos
19
Skatos ar zinātni saistītus raidījumus televīzijā
4
Klausos “Zināmais nezināmajā” un citus radio raidījumus Latvijas Radio
3
Apmeklēju zinātnes centrus Latvijā vai ārpus Latvijas
2
Palīdzu saviem bērniem izstrādāt skolēnu zinātniski pētniecības darbus
4
Apmeklēju Zinātnieku nakts pasākumus
1
Nodarbojos ar pētniecību profesionālo vai brīvā laika mērķu sasniegšanai
16
Interesējos par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, aktuālajiem pētījumiem, to rezultātiem
2
Neinteresējos
9

Kopējais balsu skaits: 71

blur books close up 1598662018. gada 22. martā, Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019.gada 1.septembrī un noslēgsies 2021.gada 1.septembrī.

Virsmērķis:

Latviešu valoda un kultūra reizē ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Mērķis:

Nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.

 

 

Vēstījumi:

  • Latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij. Tāpēc latviešu valodas stiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte.
  • Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi priekšlikumus pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu.
  • Plānota mācību satura pilnveide valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā, kas paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī to konkurētspēju darba tirgū.
  • 2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms.
  • Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēnu. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.
  • Jaunajam mācību saturam un pieejai jānostiprina skolēnu valodas zināšanas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir ieguvuši nepieciešamās prasmes izglītības turpināšanai. No 2017./2018. mācību gada 12.klases centralizētie eksāmeni būs jākārto valsts valodā, savukārt no 2019./2020.mācību gada 9. klases valsts pārbaudījumi būs jākārto latviešu valodā.
  • Pedagogiem tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai.

Hronoloģija:

  • 2018.gada 2.aprīlī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā.
  • Ņemot vērā veiktos grozījumus, bija nepieciešams samērot valsts valodas lietošanu vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē. 2018.gada 21.jūnijā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma IZM rosinātos grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka: gan valsts, gan privātajās Latvijas augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī.


Pārmaiņu ieviešanas soļi vispārējā izglītībā:

  • 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018.mācību gada tikai latviešu valodā;
  • Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2019./2020.mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā;
  • Ar 2019./2020.mācību gada ir paredzēts uzsākt pāreju no esošajiem 5 mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem 3 mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā;
  • 9.klases valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020.mācību gada tikai latviešu valodā;
  • No 2019./2020.mācību gada 7.klasē notiek pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
  • No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus);
  • No 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Pārmaiņu ieviešanas soļi augstākajā izglītībā:

  • Augstskolas un koledžas, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, var turpināt šo studiju programmu īstenošanu līdz 2022.gada 31.decembrim;
  • Pēc 2019.gada 1.janvāra studējošos nevarēs uzņemt studiju programmās, kuru īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

Kādos gadījumos studiju programmas var īstenot svešvalodā:

  • Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas var īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie;
  • Svešvalodā var īstenot studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros;
  • Svešvalodā var apgūt studiju programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai (valodu un kultūras studijas, valodu programmas);
  • ES oficiālajās valodās var īstenot kopīgās studiju programmas;
  • Valsts valodā īstenotajās studiju programmās līdz 20% var īstenot ES oficiālajās valodās.

Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.

Daudzas augstskolas licencējot studiju programmas, jau sākotnēji plānojušas to īstenošanu vairākās valodās. Tāpēc ārvalstu studentiem būs iespējams turpināt studijas esošajās programmās, nepieciešamības gadījumā augstskolai sniedzot atbalstu svešvalodas zināšanu stiprināšanai.

Papildu informācija:

Vispārējā izglītība

Pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jaunieši prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi, tomēr 22% atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.

Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76% mazākumtautību izglītojamo, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.

Latviešu valodas aģentūra (LVA) kopš 1996. gada nodrošina latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Arī projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” sadaļā “Atbalsts pedagogiem, īstenojot mācību satura lingvistiski neviendabīgā vidē” LVA nodrošinās atbalsta pasākumus pedagogiem.

IZM atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Augstākā izglītība

Ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos gadus stabili pieaug, 2017./2018.akadēmiskajā gadā Latvijā studēja 8806 ārvalstu studenti, kas ir 11% no kopējā studējošo skaita (2014.gadā – 6%).

Gan valstij, gan augstskolām ir svarīgi izvirzīt mērķi – lai Latvijā ierastos studēt motivēti studenti, kuriem tiktu nodrošinātas kvalitatīvas studiju programmas. Augstākās izglītības eksports nodrošina ievērojamu finansiālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, un vienlaikus tas lielā mērā saistīts ar reputāciju gan Latvijas augstākajai izglītībai, gan valstij kopumā. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas augstskolās īstenotās studiju programmas būtu kvalitatīvas un konkurētspējīgas gan satura, gan īstenotās valodas ziņā.

Lai atbalstītu un veicinātu augstākās izglītības internacionalizāciju, paaugstinātu augstākās izglītības iestāžu atbildību ārvalstu studentu piesaistē un sekmētu pozitīvas informācijas izplatīšanos par Latvijas augstākās izglītības sistēmu un studijām Latvijā, IZM kopā sadarbības partneriem izstrādāja Vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, kuru 2017.gada 17.novembrī parakstīja 12 augstākās izglītības iestādes.

 

Informācija krievu valodā.

Informācija angļu valodā.

  

im infografiki 1

Lejuplādēt attēlu

im infografiki 2

Lejuplādēt attēlu

im infografiki 3

Lejuplādēt attēlu

im infografiki 4

Lejuplādēt attēlu

im infografiki 5

Lejuplādēt attēlu

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.