Izvēlne

Aptauja

Kur Jūs ikdienā iegūstat informāciju par zinātni
Iegādājos “Ilustrēto zinātni”, “Nacionālā Ģeogrāfija” vai tiem līdzīgus žurnālus
11
Meklēju man interesējošo informāciju par zinātni interneta avotos
19
Skatos ar zinātni saistītus raidījumus televīzijā
4
Klausos “Zināmais nezināmajā” un citus radio raidījumus Latvijas Radio
3
Apmeklēju zinātnes centrus Latvijā vai ārpus Latvijas
2
Palīdzu saviem bērniem izstrādāt skolēnu zinātniski pētniecības darbus
4
Apmeklēju Zinātnieku nakts pasākumus
1
Nodarbojos ar pētniecību profesionālo vai brīvā laika mērķu sasniegšanai
16
Interesējos par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, aktuālajiem pētījumiem, to rezultātiem
2
Neinteresējos
9

Kopējais balsu skaits: 71

Skola2030logoPar projektu

Izglītības un zinātnes ministrija ierosinājusi pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, citiem vārdiem, lietpratību. Pirmo reizi mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12.klasei. Projektu īsteno Valsts izglītības un satura centrs (VISC).

Kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā

Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē pašlaik mainās izpratne par to, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā. Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties, apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Tāpēc skolām jātiecas piedāvāt bērniem un jauniešiem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultāts būtu skolēna lietpratība jeb kompetence: spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.

 

Aktuāli

2017. gada 25.septembrī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots dokuments Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts. Tajā vienkopus ir aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēniem, obligātais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Četru mēnešu garumā, līdz 2018. gada 1. februārim vietnē https://www.skola2030.lv/apspriesana jebkurš interesents varēja iepazīties ar dokumentu un iesniegt savus priekšlikumus un vērtējumu:

  • Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. tika aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli, iesniegt oficiālus priekšlikumus Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci “Priekšlikumi mācību satura aprakstam” uz adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz 2018.gada 1.februārim.
  • Ikvienam interesentam, vecākiem, uzņēmējiem, interešu grupām bija iespējams izteikt ierosinājumus arī tad, ja viņu profesionālā darbība nav saistīta ar izglītību. Iesniegtie komentāri, ieteikumi un jautājumi bija lasāmi vietnes www.skola2030.lv/apspriesana sadaļā “Priekšlikumi”.

Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma 2017.gada septembrī gaidāmās mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas skolu vadību komandām un skolotājiem, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām, kā arī visu mācību satura jomu koordinatoriem pilsētas, novada, novadu apvienību teritorijās, ar nolūku izvērtēt piedāvāto un saņemt ieteikumus mācību satura un pieejas uzlabošanai:

  • 2017.gada oktobrī notika aprobācijas semināri apmēram tūkstotim 100 Latvijas pilotskolu skolotājiem, kuros ne vien tika skaidrots satura ietvars, bet arī nodotas aprobācijai mācību priekšmetu mācību programmu pirmās versijas;
  • 2017.gada novembrī un decembrī sekoja vairāki semināri par mācību darba organizāciju 100 pilotskolu vadības komandām, tajā skaitā – direktoriem;
  • 2017.gada novembrī notika semināri pedagogiem, kuri pēc pašvaldību aicinājuma piekrituši kļūt par mācību jomu koordinatoriem savas pilsētas/novada/novadu apvienības teritorijā, tā sasniedzot skolas un skolotājus, kuras nav iesaistītas aprobācijā. Kopā šajos semināros piedalījās līdz 1000 pedagogu. Tādējādi tiek domāts par to, lai katrā novadā un pilsētā pakāpeniski veidotos profesionāļu komanda, kas ar semināros un e-vidē pieejamajiem materiāliem un informāciju par jauno mācību saturu un tā ieviešanu, varētu to izskaidrot kolēģiem un arī virzīt un atbalstīt savas mācību jomas kolēģu ciešāku sadarbību, arī – mācību satura pilnveidē un papildināšanā;
  • 2017.gada decembrī uz semināriem bija aicināti visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītāji vai pārstāvji, lai gan komunikācijā, gan jaunā mācību satura un pieejas ieviešanā iesaistītu pašvaldības un veicinātu ilgtermiņa atbalsta mehānismu veidošanu jaunā mācību satura ieviešanai, īpaši runājot par pedagogiem un skolām nepieciešamo atbalstu;
  • projekta komanda ir piedalījusies nozīmīgos ar izglītības jomas attīstību saistītos pasākumos, to skaitā augstskolu organizētajās konferencēs un Latvijas Bankas izglītībai veltītajā konferencē, notikušas individuālās tikšanās ar dažādu interešu grupu pārstāvniecībām, piemēram, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, LU Zinātnes padomi, Latvijas Pašvaldību savienību;
  • lai iesaistītu plašāku sabiedrību, līdz sabiedriskās apspriešanas noslēgumam janvāra beigās notika 7 diskusiju forumi ar aptuveni 700 dažādu jomu viedokļu līderu līdzdalību.

Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties un izglītības jomas ekspertiem izvērtējot visus priekšlikumus, uz šī dokumenta pamata apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) šī gada pavasarī tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pamatizglītības standarts; un vasaras beigās - vispārējās vidējās izglītības standarts.

Mācību saturs, tā pārskatīšana un pilnveide

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā un pēctecīgi visos izglītības posmos. Tas darīts, vērtējot, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību, nodrošinot saskaņotu un pēctecīgu zināšanu un prasmju apguvi. Topošais mācību saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē bijuši iesaistīti turpat 300 praktizējošu Latvijas pedagogu un augstskolu mācībspēku.

Mācību jomas

Mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, dizaina un tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Katrā no šīm mācību jomām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni jeb “lielās idejas”, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Mācību jomās skolēni apgūst mācību priekšmetus.

Saglabājot fundamentālās zināšanas un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs tiek papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā, ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām.

Caurviju prasmes: pašizziņa un pašvadība; domāšana un radošums; sadarbība un līdzdalība; digitālā. Vērtības/tikumi : atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Tāpat kā līdz šim, MK noteikumi noteiks, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes jāapgūst bērniem un jauniešiem, beidzot pirmsskolu, 3., 6., 9. un 12.klasi. Tas, kā šo rezultātu sasniegt, būs katras skolas un skolotāja izvēle un atbildība. Atbilstoši satura ietvarā aprakstītajiem mūsdienīgas lietpratības izglītības mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem skolēnam mācību jomās skolas varēs patstāvīgi plānot, kā tieši sasniegt skolēniem izvirzītos mērķus atbilstoši savu skolēnu vajadzībām un vietējai situācijai.

Jaunā satura ieviešana – pakāpeniska 5 gadu laikā

Pilnveidoto mācību saturu ieviesīs pakāpeniski nākamo piecu gadu laikā, pārmaiņas sākot nākamajā, 2018./2019. mācību gadā pirmsskolās, bet pēc tam secīgi nākamajos izglītības posmos. Jaunie valsts pārbaudījumi 9.klašu un 12.klašu beidzējiem pirmoreiz būs obligāti pēc pieciem gadiem, t. i., no 2021./2022.mācību gada.

Pilotskolas un jaunā satura un pieejas aprobācija

100 pirmsskolas izglītības iestādes un skolas no 67 pašvaldībām jau no šī gada sākuma ir iesaistītas aprobācijas procesā. Šo pilotskolu galvenais uzdevums ir savā praksē pārbaudīt, kā izdodas realizēt dažādus mācību pieejas maiņas un jaunā mācību satura ieviešanas aspektus – skolas darba organizāciju, pedagogu savstarpējo sadarbību, mācīšanas un atbalsta pasākumu plānošana un īstenošanu u.c.

Divus gadu laikā pilotskolas, pārbaudot un novērtējot jaunās pieejas efektivitāti, vienlaikus palīdzēs identificēt faktorus, kas sekmē vai kavē satura un mācību pieejas īstenošanu skolas līmenī. Lai iecerēto mācīšanas pieeju pēc iespējas veiksmīgāk ieviestu visās skolās un pirmsskolās Latvijā, kā arī – lai katrā reģionā būtu pieejami labās prakses piemēri, aprobācijā ir iesaistītas dažāda veidu skolas no katra plānošanas reģiona - no nelielām lauku sākumskolām līdz lielo pilsētu vidusskolām un Valsts ģimnāzijām, kā arī specializētās izglītības iestādes.

Atbalsts skolām un skolotājiem

Lai topošajām pārmaiņām sagatavotu skolas un skolotājus, no 2017.gada gada oktobra sākušās pakāpeniskas mācības par jauno mācību saturu un pieeju visu Latvijas skolu un pirmsskolu vadības komandām, notiks pedagogu profesionālās pilnveides mācības. Skolotāju atbalstam līdz obligātā mācību satura ieviešanas uzsākšanai tiks izstrādāti atbalsta materiāli – mācību priekšmetu programmas, mācību materiālu piemēri, metodiskie materiāli, t.sk. bērniem ar speciālām vajadzībām, tiks veidoti diagnostikas instrumenti saskaņā ar jauno saturu.

Skolotājiem būs pieejami e-mācību moduļi labākai izpratnei par jauno mācību saturu un pieeju, digitālo mācību materiālu krātuve ikdienas darbam. Papildus katru pavasari plānoti reģionāli mācību satura ieviešanas semināri labākās prakses piemēru apguvei, arī citi informatīvi un profesionālās pilnveides pasākumi. Tādējādi paredzams, ka piecos gados tiks izveidots pamats atbalsta mehānismam skolām un skolotājiem, pašvaldībām un vecākiem sekmīgai mācību satura un pieejas pilnveidei.

Viens no būtiskiem projekta uzdevumiem un izaicinājumiem vienlaikus – īstenot Latvijā līdz šim sistēmiski neieviestu praksi - pedagogu kopīgu mācību darba plānošanu un sadarbību skolas līmenī. Tas ir īpaši svarīgi, jo projekta rezultātā plānots skolām dot lielāku brīvību organizēt mācību darbu, savienojot dažādus tematiskos moduļus katras jomas ietvaros un starp jomām, integrējot vairākus mācību priekšmetus, piedāvājot skolēniem iedziļināšanās pieredzi apjomīgāku uzdevumu, projektu darbu, mācību ekskursiju veidā u.tml. Dažādu priekšmetu pedagogiem regulāri jāsatiekas, lai kopīgi izvirzītu mērķus skolēniem un plānotu, kā tos sasniegt, izvērtētu skolēnu sniegumu un apspriestu nepieciešamos uzlabojumus. Skolas vadībai jādomā par šī darba organizāciju un vadību. Šis būs viens no būtiskiem uzdevumiem pieejas aprobācijā 100 pilotskolās – izmēģinot praksē, kā šādu darbu var organizēt skolās, ar kādiem šķēršļiem saskaras pedagogi, skolu vadība, kādi normatīvie regulējumi ierobežo skolu patstāvību mācību procesa organizēšanā, kādas prasmes un atbalsts nepieciešams.

Labvēlīgu nosacījumu veidošana mācīšanās pieejas maiņai skolās
Lielāka brīvība skolām un pedagogiem pašiem organizēt mācību darbu un iesaistīties satura veidošanā un iedzīvināšanā var nozīmēt atteikšanos no konkrēta 40 minūšu stundu garuma vai noteikta stundu skaita nedēļā katrā priekšmetā. Jārod veiksmīgākie mācību darba organizācijas risinājumi dažāda lieluma skolās un dažādās izglītības pakāpēs.

Tikmēr mācību fiziskajai videi būtu jānodrošina iespēju pedagogiem stundas ietvaros izmantot daudzveidīgas mācību darba formas, dodot iespēju skolēniem strādāt individuāli un grupās, darboties pie starpdisciplināriem uzdevumiem ilgākā laika posmā, izmantojot bibliotēku, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citus resursus darba veikšanai. Skolēni jādod iespējas darboties improvizētās darbnīcās modeļu un prototipu izgatavošanai.

Regulāri apkopojot aprobācijas rezultātus 100 pilotskolās, projekts rosinās nepieciešamās normatīvā regulējuma izmaiņas, lai atvieglotu jaunās pieejas īstenošanu skolās. Plānota arī plaša jaunās mācīšanas pieejas skaidrošana skolām, vecākiem, sabiedrībai.

Partneri

Projekta sadarbības partneri ir: 67 pašvaldības un to pārraudzībā esošas aprobācijā iesaistītās 100 pirmsskolas un skolas; Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte (līdz 2017.gada 1.oktobrim – arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latviešu valodas aģentūra, Strazdumuižas internātvidusskola - attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem.

Finansējums

Projekta plānotais attiecināmais finansējums piecu gadu periodam ir 13 960 884 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 11 866 751 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 094 133 eiro. Ievērojama budžeta daļa – apmēram 20% paredzēta diagnostikas instrumentu, mācību un metodisko līdzekļu izstrādei un publicēšanai bērniem ar speciālām vajadzībām.

Projekta īstenošanas ilgums

2016. gada 17. oktobris – 2021. gada 16. oktobris

VIDEO arhīvs par projektu.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.