Publicēts: 07.09.2020.
Atjaunināts: 06.11.2024.
Atjaunināts: 06.11.2024.
2024. gada 1. novembrī
Speciālās izglītības iestāžu vadītāju seminārs
2023.gada 30.martā
Speciālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku, valstpilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju seminārs
Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija
Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija
2012.gada 16.oktobrī Ministru kabineta noteikumi Nr.709 „Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām”
Asistenti
No 2012.gada 1.septembra tika ieviests jauns atbalsta veids personām ar invaliditāti – asistenta pakalpojums mācību iestādēs pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai.
Asistenta pakalpojumu saņemšana izglītības iestādē
Kā saņemt asistenta pakalpojumu
- 2012.gada 9.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.695 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”
- Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām
Speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķis – konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšana vecākiem, bērniem un pedagogiem.
Darbības jomas:
- nodrošina agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no izglītības ieguves vietas atbilstoši speciālās izglītības attīstības centru specializācijai;
- nodrošina metodisku un pedagoģisku palīdzību plānošanas reģiona teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām;
- izstrādā mācību vai metodiskos atbalsta materiālus, lai veicinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu izglītības apguves procesā;
- nodrošina konsultācijas izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas;
- organizē informatīvi izglītojošus pasākumus, t.sk. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumus par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;
- pētniecības jautājumos sadarbojas ar augstskolām, kuras īsteno pedagoģijas studiju programmas.
Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi Nr.187 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu”
Speciālās izglītības attīstības centri:
- Viduskurzemes pamatskola - attīstības centrs
- Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs
- Daugavpils Stropu pamatskola - attīstības centrs
- Rēzeknes pamatskola - attīstības centrs
- Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs
- Kokneses pamatskola - attīstības centrs
- Jelgavas pamatskola "Valdeka" - attīstības centrs
- Rīgas Strazdumuižas vidusskola - attīstības centrs
- Rīgas 5. pamatskola - attīstības centrs
- Rīgas 1. pamatskola - attīstības centrs
Prasības vispārējām izglītības iestādēm
2018. gada 27. novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē."
Mnistru kabineta 2021.gada 29.jūnija noteikumi Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”
Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu (Vispārējās izglītības likums, 58.pants
Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr.556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”
- 1.pielikums. Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē
- 2.pielikums. Individuālais izglītības programmas apguves plāns izglītojamam ar speciālām vajadzībām)
Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugi ir pieejami 2018.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"
- 3.pielikums. Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
- 4.pielikums. Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Kur meklēt speciālās pamatizglītības programmu paraugus matemātikā, bioloģijā un citos priekšmetos?
Atbilde:
Speciālajā izglītībā skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (58. programma) ir pieejami šādu programmu paraugi:
- Latviešu valoda 1. – 9. klasei
- Dabas zinības 1. – 6. klasei
- Ģeogrāfija 7. – 9. klasei
- Latvija un pasaules vēsture 7. – 9. klasei
- Matemātika 7. – 9. klasei
- Sociālās zinības 1. – 9. klasei
- Dizains un tehnoloģijas 1. – 9. klasei
- Literatūra 4. – 9. klasei
- Angļu valoda 1. – 9. klasei
- Datorika 4. – 9. klasei
- Mazākumtautības (krievu) valoda 1. – 9. klasei
Cita veida mācību programmu paraugus Skola2030 ietvaros pagaidām nav plānots veidot. Tomēr skolotājiem joprojām ir tiesības veidot savas mācību programmas, ar kuru palīdzību sasniegt standartā paredzētos rezultātus.
Mācību līdzekļu piemēri veidoti kā starta komplekts pilnveidotā mācību satura īstenošanai, tie neietver visus katra temata apguvei nepieciešamos mācību līdzekļus. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi. Skolas, tāpat kā līdz šim, var izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk mācību līdzekļus skolām veidos izdevniecības, izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu.
Ar visiem VISC apstiprinātajiem mācību līdzekļiem Jums ir iespēja iepazīties šeit.
Kāda ir vērtēšanas kārtība speciālajā izglītībā?
Atbilde:
Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā. Standarta 26. punktā teikts: līdz 2022. gada 1. septembrim mācību sniegumus speciālās pamatizglītības programmās skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 3., 6. un 9. klasē vērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 492 "Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās". Pārējās speciālās izglītības programmās vērtēšana tiek veikta tādā pašā kārtībā kā vispārizglītojošajās mācību programmās.
Par šo tēmu Valsts izglītības satura centrs 2021. gada 7.septembrī rīkoja vebināru, kurā Speciālās izglītības nodaļas vadītāja detalizēti skaidroja vērtēšanas kārtību Speciālās izglītības programmās. Tāpat šajā vebinārā tika atsevišķi uzskaitīts, kāda veida redakcijas ir veiktas likumdošanā.
Kur ir atrodamas konkrētas programmas un mācību grāmatas visos mācību priekšmetos speciālajā izglītībā, lai varētu īstenot mācības saskaņā ar pilnveidoto (kompetenču pieejas) mācību saturu?
Atbilde:
Skola2030 projekta ietvaros skolotāju atbalstam top saskaņoti, pēctecīgi izstrādāti mācību satura materiāli - priekšmetu un kursu programmu un mācību līdzekļu paraugi, kā arī diagnosticējošie darbi. Tie visi veidoti kā atbalsta materiāls skolotājiem - kā paraugi; tie netiek veidoti visam mācību saturam un šie paraugi nav obligāti – tiem ir ieteikuma raksturs.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk skolotājs var turpināt izmantot mācību grāmatas un daudzveidīgus citus resursus, kas jau ir skolu un skolotāju rīcībā. Jaunie pamatizglītības un vidusskolas standarti savā pamatā saistīti ar pieejas un akcentu maiņu mācību procesā (vidusskolā – ar mācīšanās modeļa maiņu), mazākā mērā ir skarts apgūstamais saturs, izņemot jaunos mācību priekšmetus.
Speciālajā izglītībā skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (58. programma) ir pieejami šādu programmu paraugi:
- Latviešu valoda 1. – 9. klasei
- Dabas zinības 1. – 6. klasei
- Ģeogrāfija 7. – 9. klasei
- Latvija un pasaules vēsture 7. – 9. klasei
- Matemātika 7. – 9. klasei
- Sociālās zinības 1. – 9. klasei
- Dizains un tehnoloģijas 1. – 9. klasei
- Literatūra 4. – 9. klasei
- Angļu valoda 1. – 9. klasei
- Datorika 4. – 9. klasei
- Mazākumtautības (krievu) valoda 1. – 9. klasei
Veidot cita veida mācību programmu paraugus projekta ietvaros nav bijis plānots. Skolotājam joprojām ir tiesības veidot savas mācību programmas, ar kuru palīdzību sasniegt standartā sasniedzamos rezultātus.
Mācību līdzekļu piemēri veidoti kā starta komplekts pilnveidotā mācību satura īstenošanai, tie neietver visus katra temata apguvei nepieciešamos mācību līdzekļus. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi:
- skolas tāpat kā līdz šim var izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem;
- aicinām pedagogus un izglītības iestādes dalīties savos labās prakses piemēros. Ieskatam - saite, uz Rīgas 1. speciālās skolas attīstības centra izstrādātajiem resursiem.
- tāpat kā līdz šim - mācību līdzekļus skolām veidos izdevniecības, izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu.
- ar VISC apstiprinātajiem mācību līdzekļiem var iepazīties te.
Vai pilnveidotajā mācību saturā ir saglabāta programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem (57.programma) un kā plānots to attīstīt?
Atbilde:
Pagaidām speciālās izglītības programmu maiņa, likvidācija vai reorganizācija nav plānota. Visas deviņas speciālās izglītības programmas turpina savu darbību. 57. programmu šobrīd realizē diezgan daudzas speciālās izglītības iestādes visā valstī. Šo programmu iekļaujoši realizē arī vairākas vispārējās izglītības skolas (piemēram, Tumes pamatskola, ar kuras pieredzi iespējams iepazīties VISC rīkotā vebinārā.
Vispārējās izglītības skolas 57. programmu var licencēt tieši tāpat, kā jebkuru citu izglītības programmu, saskaņojot ar pašvaldību.
Kā veiksmīgi iekļaut skolēnu ar mācīšanās traucējumiem?
Piemēram, ja bērnam ir smaga disleksija un disgrāfija, arī tad, ja pedagogi zina par ieteicamajām metodēm, joprojām saglabājas daudz problēmu – kā tikt galā ar rakstiskajiem valsts pārbaudes darbiem, kā iesaistīt klases darbā u.c.
Atbilde:
Attiecībā uz bērnam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tiem pilnīgi visiem ir jābūt iekļautiem speciālista (logopēda, psihologa, speciālā pedagoga) atzinumā par atbalsta pasākumu nepieciešamību. Līdz ar visi šie atbalsta pasākumi tiks organizēti skolas ietvaros un būs skolas skolotāju vadīti. Parasti pārbaudes darbu laikā tiek piedāvāti tādi atbalsta pasākumi, kuri līdz tam izmantoti ikdienā mācību procesā.
Skolēniem ar lasīšanas traucējumiem ir svarīgi, lai šie lielie teksti nebūtu vienkopus kā kopīgs teksts. Tiek rekomendēts tekstu izveidot ar palielinātiem burtiem (ja teksts digitālā formātā, tad lasāmierīcēs ir iespēja palielināt burtus). Arī diagnosticējošo darbu veikšanā ir iespējams to pielāgot no A4 formāta uz A3, taču atsevišķs darbs netiek veidots. Parasti gan to pielāgo skolēniem ar redzes traucējumiem, taču katrs mācīšanās traucējums ir specifisks, tāpēc ir būtiski to skatīt individuāli.
Ir iespēja piedāvāt papildus laiku vai arī cita veida atbalsta pasākumus, atbilstoši bērna vajadzībām.
Svarīgi noteikt, vai bērnam patiešām ir tikai disleksija un disgrafija. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams veikt pilna intelekta izpēti pie psihologa, lai pārliecinātos, ka bērnam tiek sniegti viņa vajadzībām atbilstošie atbalsta pasākumi.
Par diagnosticējošajiem darbiem un to veikšana datorrakstā. Kā zināms, attālināto mācību laikā pilnīgi visi diagnosticējošie darbi tika veikti datorā. Skatoties nākotnē, ļoti iespējams, ka daļa šīs prakses tiks paņemta līdzi arī turpmākajā diagnostikas darbu praksē. Ir gadījumi, kad skolēnam ir iespēja, piemēram, domrakstu rakstīt datorrakstā, taču tad tiek atvienota datora korektora funkcija.
Skolēni ar disleksiju un disgrafiju apgūst Valsts pamatizglītības standarta saturu ar atbalsta pasākumiem, līdz ar to tiek vērtēti atbilstoši standarta prasībām (MK noteikumi Nr. 747., 9., 10. pielikums)
Kā vērtēt speciālās izglītības skolēnu, kurš mācās vispārizglītojošā skolā? Piemēram, e- klasē nav speciālas ailes, kurā norādīt, ka viņam ir atvieglotas mācības.
Atbilde:
Tas ir tīri tehniski risināms jautājums. Piemērs no vispārizglītojošās skolas. Ja klasē ir iekļauts skolēns ar speciālo kodu un individuālu plānu, tad tehniski viņu var norādīt kā atsevišķu klasi ar sarakstu un uzdevumiem, bet visur tas parādās, kā apvienotā klase. Otrs variants ir veidot uz konkrētu kontroldarbu 2 ailes ar saviem kritērijiem. Otrā ailē tehniski jānorāda slodze 0, lai neveidotos pārpratumi. Tā, kā tas ir tehniskas dabas jautājumi, tad iesakām vērsties pie e-klases tehniskās daļas, viņi ieteiks labāko variantu.
Kā mācīt matemātiku pamatskolā skolēnam ar garīgās attīstības traucējumiem(58)? Vai ir pieejamas mācību grāmatas?
Atbilde:
Atbilstoši 2018. gada. 27. novembra Ministra kabineta noteikumu Nr. 747 15. pielikuma 4. punktā noteiktajam, speciālās pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni. Tātad, ja šis bērns 58. programmā atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim skaita līdz 10, tad tās arī ir viņa spējas un par to viņš saņem atbilstošu vērtējumu, neatkarīgi no tā, ka klasesbiedri skaita, piemēram, līdz 20.
“Skola2030” ietvaros nav paredzēts 3. un 4. klašu posmam veidot mācību priekšmetu programmu paraugus matemātikā. 3. klases posmam ir iespēja izmantot VISC piedāvātos programmu paraugus un pielāgot tos pēc nepieciešamības.
4. klasei programma būtu jāveido pašiem. Kā atbalsts plānošanā var tikt izmantota grāmata ”Matemātiskie jēdzieni un uzdevumi kompetenču pieejā”, ko veidojuši 1. Pamatskolas- attīstības centra pedagogi. Šī grāmata veido pamatu 7.-9.klašu tālākajai programmai. Grāmata ir pieejama digitālā formātā.
VISC mājaslapā publicētos iepriekšējo gadu paraugus joprojām var izmantot klašu grupās, kurās nav stājies spēkā jaunais Valsts pamatizglītības standarts (kompetenču standarts) un jaunās programmas.
7.-9.klašu posmam visi materiāli ir pieejami mācību resursu krātuvē.
Vai skolas vadība var pieņemt lēmumu, ka skolotājiem jāraksta individuālie mācību plāni izglītojamiem ar 58.kodu,ja normatīvajos aktos tas nav atrunāts?
Atbilde:
Apvienotajās klasēs individuālais izglītības programmas apguves plāns būtu jāraksta katram skolēnam, jo skolēni ir ar dažādu spēju līmeni, dažādu vecumu un apgūst dažādu mācību saturu.
Ja ir klase ar 58. koda bērniem un visi vienā vecumā, tad individuālo plānu nevajag. Ja ir jaukti vecumi, tad plānu jau vajag. Nākotnē pakāpeniski virzāmies uz individuālajiem plāniem. Valsts kontroles ieteikums ir individuālos plānus kā obligātus noteikt arī speciālajās skolās.
Atbildot uz jautājumu vai skolā var likt individuālos plānus rakstīt konkrētos priekšmetos, pat tad, ja nav nepieciešama palīdzība - ja šajos priekšmetos skolēns ir spējīgs sasniegt standartā noteiktos sasniedzamos rezultātus, tad raksta tikai tajos, kur ir nepieciešams atbalsts. Individuālo plānu saskaņo visi priekšmetu skolotāji, kuri strādā ar šo skolēnu.
Vai pirmsskolas izglītības iestādē, kura realizē speciālo programmu, izstrādājot mācību plānu, jāpiedalās tikai pedagogiem vai jāiesaistās arī atbalsta personālam?
Atbilde:
Veidojot mēneša mācību plānu, būtu svarīgi iesaistīties kā skolotājiem (arī mūzikas, sporta), tā arī atbalsta personālam. Iespējams, ka pie mācību procesa darba organizācijas tieši šie skolotāju var palīdzēt grupas skolotajam, iesaistoties, piemēram, apakšgrupu darbā.
Kā organizēt mācību procesu bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem, ja kopā vienā grupiņā mācās bērni ar pirmsskolas programmu (kods 11; 54;55;56 - t.i. bērni ar somatiskajiem traucējumiem, valodas traucējumiem, jauktiem attīstības traucējumiem)?
Atbilde:
Par mācību procesa organizēšanas procesu ir atbildīgs skolotājs, kurš zinot savu bērnu vajadzības:
- rada iespējas bērnam darboties, apgūt un vingrināt prasmes,
- mērķtiecīgi piedāvā saturu un virza bērnus prasmju attīstībā,
- modelē savā darbībā prasmes un lieto zināšanas, kuras bērni apgūst.
Saprotams, ka atbilstoši attīstības traucējumiem, bērns grupā darbosies, piedalīsies un sasniegs savu labāko sniegumu ar skolotājas, skolotāja palīga vai cita atbalsta specialista palīdzību. Bērnu mācīšanās un snieguma līmeņi būs atšķirīgi. Iespējams, ka elastīgāka mācību procesa organizēšanas forma būtu dalīt bērnus apakšgrupās, kur mērķtiecīga skolotāju darbība ir koncentrēta uz mazāku grupu vai individuālu darbu.
Kārtību kādā tiek organizēts mācību process bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.” Trešajā pielikumā ir noteikts, ka visiem pirmsskolas vecuma bērniem ar speciālām vajadzībām ir vienota izglītības programma. Visi bērni mācās vienādu mācību saturu atbilstoši savām spējām un ar attiecīgajiem atbalsta pasākumiem.
Vai ir pieejama plašāka informācija, kā bērniem ar mācīšanās traucējumiem (kods 56) būs iespējams fizikas un ķīmijas vietā apgūt dizainu un tehnoloģijas? Vai tas attiecas arī uz bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, bet nav koda, toties ir psihologa un klīniskā psihologa atzinums?
Atbilde:
Skolēni, kuriem ir piešķirta 21015611 programma, mācās pēc pamatizglītības standarta prasībām. Tajā norādīts, ka arī šie skolēni apgūst fiziku un ķīmiju (MK noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”). Šo noteikumu 14. pielikumā ir norādīti, kādus mācību priekšmetus plānots apgūt skolēniem, t.sk. skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.
Jūsu minētās izmaiņas, kad dizainu un tehnoloģijas varētu papildus apgūt fizikas un ķīmijas vietā, attiecas uz skolēniem, kuriem ir piešķirta 21015811 programma (Skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem). Pamatizglītības standarta 15.pielikumā ir noteikts, kāds ir stundu skaits dažādos priekšmetos - dizainā un tehnoloģijās tas ir ievērojami lielāks, bet dabaszinību un citos priekšmetos mazāks vai mācību priekšmets nav vispār. Tādēļ šādiem skolēniem, ja viņi mācās vispārizglītojošajā klasē, ir iespēja apmeklēt dizaina un tehnoloģiju stundas, kamēr citi klases biedri apmeklē, piemēram, fiziku, ķīmiju vai inženierzinības, kas skolēnam ar garīgās attīstības traucējumiem nav paredzēti kā atsevišķi mācību priekšmeti.
Skolēns, kuram piešķirta 21015611 programma ir iekļauts vispārizglītojošajā klasē un šim skolēnam visos mācību priekšmetos tiek veidots individuālais izglītības plāns, atbilstoši viņa vajadzībām un noteiktajiem atbalsta pasākumiem.
Atbildot uz jautājumu - vai šis attiecas arī uz skolēniem, kuriem nav oficiāli noteikts konkrēts traucējums. Šie skolēni tāpat apgūst visus mācību priekšmetus, kas noteikti standartā, un viņiem netiek sastādīti individuālie atbalsta plāni. Skolotājam, vadoties pēc skolēna spējām, ir iespēja diferencēt plānotos uzdevumus vai sniegt atbalsta pasākumus skolēna vajadzību nodrošināšanai un veiksmīgākai mācību satura apguvei.
Kādi ir jaunākie ieteikumi pedagogiem, strādājot ar skolēniem, kuri mācās pēc programmas 21015611?
Atbilde:
Taču papildus informāciju vienmēr ir iespēja saņemt arī Valsts izglītības satura centrā (https://www.visc.gov.lv/lv/speciala-izglitiba ). VISC mājaslapā ir atrodama aktuālā informācija arī speciālās izglītības jautājumos.
Kā izstrādāt mēneša plānu bērniem ar ļoti atšķirīgu attīstības pakāpi un kā veikt bērnu prasmju vērtēšanu, jo ir ļoti dažādi līmeņi? Kā to padarīt vienkāršāku?
Atbilde:
Mēneša plānā tiek izvirzīti sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, tikumos un mācību jomās. Atbilstoši savas grupas bērniem, sasniedzamie rezultāti tiek sašķelti detalizētāk. Tad skolotājs domā par vērtēšanu un pašu mācību procesu. Piemēram, pie sadarbības caurvijas, skolotāja izvirzījusi sasniedzamo rezultātu: bērns plāno vienu vai vairākas darbības. Tas nozīmē, ka grupā būs atšķirīgs sniegums:
- Sācis apgūt - novēro citu darbības un cenšas tās atkārtot
- Turpina apgūt- plāno vienu savu darbības soli, lai īstenotu ieceri
- Apguvis – ar atbalstu plāno darbības, lai īstenotu ieceri
- Apguvis padziļināti - patstāvīgi plāno darbības, lai īstenotu ieceri
Skolotājs plāno, kā pavirzīt uz priekšu gan to bērnu, kurš vēl tikai atkārto citu darbības, gan arī to bērnu, kurš jau prot saplānot kādu darbību.
Jā, bērnu prasmju līmeņi būs dažādi. Būtiski ir saprast: kāpēc vērtēju, kā es fiksēju, dokumentēju un, ko ar šiem datiem darīšu? Iespējams, ka ne viss ir jādokumentē, jāizstrādā savs ērtākais veids, kā tas tiks darīts.
Kārtību, kādā veic bērna prasmju vērtēšanu nosaka MK noteikumu Nr. 716 V nodaļa. Šīs nodaļas 14. punktā ir teikts, ka skolotājiem ir dota iespēja rīkoties atbilstoši bērnu vajadzībām. Izglītības iestāde izstrādā bērnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā iekļauj visus sev nepieciešamos punktus.
Kādi normatīvie akti nosaka individuālo plānu veidošanu skolēniem, kuri ir mācās vienā klasē un apgūst 58. programmu (kods 21015811)?
Atbilde:
Pamatizglītības standarta 15.pielikumā ir noteikts saturs, veids, kā skolēni apgūst standartu. Ja klasē visi skolēni ir ar 58 programmu, tad viņiem visiem piemērojas šīs prasības.
Šī pielikuma 8. punkts nosaka, ka Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim. Viss atkarīgs no skolēna. Bieži vien situācijas ir tādas, ka kāds bērns tā arī nekad nesasniegs izvirzītās prasības, tāpēc tā arī ir atsevišķa programma. Viņš var pabeigt skolu, tā arī nemākot lasīt vai rakstīt, bet protot citas prasmes. Uz otru gadu viņu neatstāj.
10.punktā noteikts, ka vispārējās izglītības klasē iekļautajiem skolēniem izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, lai tos iekļautu kopējā mācību procesā
Kādus mācību līdzekļus skolas varēs iegādāties speciālās izglītības programmu īstenošanai, atbilstoši kompetenču pieejas mācību saturam?
Kad tiks izstrādātas kvalitatīvas izglītības programmas, mācību materiāli skolotājiem un skolēniem 58 un 59 izglītības programmās?
Atbilde:
Jaunu, drukātu mācību līdzekļu veidošana atbilstoši jaunajam standartam un pieejai ir izdevniecību jautājums, taču Valsts izglītības satura centrs regulāri atjauno informāciju par jaunākajiem mācību līdzekļiem. Informācija pieejama šeit.
Sekojot mājas lapā pievienotajai saitei, Jūs nokļūsiet bibliotēku informācijas sistēmā “ALEPH 500”, kur, ievadot Jums interesējošos atslēgvārdus, parādīsies informācija par jaunākajiem drukātajiem mācību līdzekļiem.
Skola2030 projekta ietvaros netiek veidoti mācību līdzekļi drukātā formātā. Visi pieejamie mācību līdzekļi ir pieejami digitālā formātā Skola2030 mācību resursu krātuvē.
Lai nodrošinātu veiksmīgu iekļaujošu mācību procesu un diferencētu pieeju projekta ietvaros ir izstrādāti dažādi mācību līdzekļi, kā arī mācību priekšmetu programmu paraugi. Izveidotie materiāli paredzēti izmantošanai gan speciālajās izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, kurās ir iekļauti skolēni ar speciālo izglītības programmu. Tie visi veidoti kā atbalsta materiāls skolotājiem, kas jālieto kā paraugi, un šie paraugi nav obligāti – tiem ir ieteikuma raksturs.
Skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem:
- Angļu valoda 1. - 9. klasei
- Latviešu valoda 1. – 9. klasei
- Matemātika 7. – 9. klasei
- Dabaszinības 1. - 6. klasei
- Latvijas un Pasaules vēsture 7. - 9. klasei
- Dizains un Tehnoloģijas 1. - 9. klasei
- Ģeogrāfija 7. - 9. klasei
- Sociālās zinības 1. - 9. klasei
- Datorika 4. - 9. klasei
- Literatūra 4. - 9. klasei
- Mazākumtautību (krievu) valoda 1. - 9. klasei
- Lasītprasmes veicināšana: Intervences nodarbības
- Lasītprasmes veicināšanas nodarbību darba burtnīcas (1. un 2. daļa)
- Lasītprasmes veicināšanas nodarbību stimulmateriālu burtnīca
- Lasītprasmes veicināšanas nodarbību spēļu komplekts
- Grāmata “Lasītprasmes attīstība skolēniem”
Skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem integrētais mācību satura apguvei
- Latviešu valoda un dabaszinības. Interaktīvs mācību un metodiskais līdzeklis
- Dabaszinības, latviešu valoda, sociālās zinības un matemātika. Mācību grāmata un metodiskais līdzeklis
- Matemātika un sociālās zinības. Darba burtnīca
- Dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un sociālās zinības. Darba burtnīca
- Latviešu valoda un sociālās zinības. Darba burtnīca
Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi:
- skolas tāpat kā līdz šim var izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem
- tāpat kā līdz šim - mācību līdzekļus skolām veidos izdevniecības, izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu.
Projekta ievaros tiek turpināts tulkošanas darbs vieglajā valodā visiem mācību līdzekļiem 7. - 9. klasē, kā arī darbs pie atbalsta materiāliem skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Cits nekas speciālās izglītības jomā netiek plānots veidot.
Mazākumtautību izglītībā būtiskākās pārmaiņas attiecināmas sākot ar 1992.gadu, kad tika ieviests vienots valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts, 1995.- 1998.gadā mācību priekšmetu un mācību stundu plānā noteikta divu mācību priekšmetu apguve pamatizglītībā un trīs mācību priekšmetu apguve vidusskolā latviešu valodā; 1998. -1999.gadā pamatskolā ieviesti četri modeļi, kas nosaka dažādas proporcijas mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā un mazākumtautības valodā; 2004.gadā noteikts, ka vidusskolā ne mazāk kā trīs piektdaļas mācību satura apguve notiek valsts valodā; 2008.gadā noteikts, ka valsts pārbaudes darbu saturs 12.klasē ir valsts valodā; 2012.gadā noteikts vienots latviešu valodas standarts vidusskolā.
Pamatojoties uz grozījumu Izglītības likuma 41.panta [ārēja saite] pirmajā daļā, mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties vienu no valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem.
Mazākumtautību izglītības programmas
- Mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem.
- Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.
- Mazākumtautību izglītības programmās no 7. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.
- Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.
Valsts pamatizglītības standartu, kurā ietverti standarta prasībām atbilstoši pamatizglītības programmu paraugi, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
Par valodas proporciju mazākumtautību izglītības programmu īstenošanā (Valsts izglītības satura centra sagatavotā informācija).
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016.gadam 6.2.punktā noteikts, ka, lai īstenotu adaptācijas pasākumus un nodrošinātu skolēnu, kuri atgriezušies no ārzemēm (reemigrējuši), iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, izglītības iestādēs tiek nodrošinātas individuālas nodarbības mācību priekšmetu apguvei, t.sk., skolotāju profesionālo kompetenču pilnveides iespējas, sniegtas konsultācijas skolēnu vecākiem, izstrādāti informatīvie materiāli.
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr. 468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” [ārēja saite] ir piedāvāti risinājumi atbalstam izglītojamiem, kuri ir atgriezušies Latvijā no ārzemēm, piemēram, izglītības programmās papildus iekļaujot nodarbības latviešu valodas, sociālo zinību un Latvijas vēstures apguvei.
Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr. 112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudes pārbaudījumiem” [ārēja saite] noteikts, ka izglītojamos no pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudījuma kārtošanas latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās atbrīvo ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā līdz attiecīgā gada 1.aprīlim un kam pievienota izglītojamajam izsniegta derīga Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas kartes kopija.