Izvēlne

Aptauja

Vai zini, kas ir darba vidē balstītas mācības?
Jauna veida piedāvājums profesionālajā izglītībā
10
Liela daļa mācību notiek pie darba devēja
20
Cieša uzņēmumu iesaiste mācību procesā
17
Labāk sagatavo audzēkni darbam profesijā
9
Visi minētie varianti
100

Kopējais balsu skaits: 156

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir starpvaldību organizācija kosmosa apgūšanai, kuru veido 22 dalībvalstis no Eiropas (tikai Šveice un Norvēģija nav ES dalībvalstis) un asociētā valsts Kanāda. 

EKA dibināta 1975. gadā, apvienojot Eiropas Kosmosa izpētes organizāciju un Eiropas Kosmisko nesēju attīstības organizāciju. Tā darbojas uz EKA Dibināšanas konvencijas pamata, kuru ratificē katra dalībvalsts. Katra dalībvalsts deleģē savu pārstāvi EKA Padomei, kura ar 2/3 balsu ieceļ EKA vadītāju – tās ģenerāldirektoru. EKA ģenerāldirektors kopš 2015.gada ir Johann-Dietrich ‘Jan’. Aģentūras centrs atrodas Parīzē, bet tās dažādās vienības atrodas:

· Ķelnē (Vācijā) – Eiropas Astronautu sagatavošanas centrs;
· Madridē (Spānija) – Eiropas Kosmosa astronomijas centrs;
· Darmštatē (Vācija) – Eiropas Kosmosa operāciju centrs;
· Roma (Itālija) – EKA Zemes virsmas novērošanas centrs;
· Nordvīka (Nīderlande) – Eiropas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju centrs;
· Harvela (AK) – Eiropas Robotikas un klimata pārmaiņu pētniecības centrs;
· Kuru (Franču Gviāna) – Eiropas kosmodroms;
· Vīne (Austrija) – Eiropas Kosmosa politikas institūts (ESPI), kas nodrošina EKA lēmumpieņēmējus ar politikas eksperta pakalpojumiem.

Kopš 2001. gada EKA savas jaunās dalībvalstis uzņem šādas trīs pakāpju procedūras ietvaros:

• Pirmās pakāpes ietvaros potenciālā dalībvalsts noslēdz sadarbības līgumu (Cooperation Agreement) ar EKA. Šis ir uzskatāms par abu pušu savstarpējās iepazīšanās posmu, kura ietvaros potenciālā dalībvalsts apzina savu kompetenci kosmosa jomā, sāk veidot savu jomas pārvaldības modeli. Valsts iegūst novērotājas statusu EKA un tai vēl nav finansiālu saistību.

• Ja valsts vēlas padziļināt sadarbību ar ESA, tā slēdz Eiropas Sadarbības valsts līgumu (European Cooperating State agreement), šādi sasniedzot otro iestāšanās pakāpi. Šī līguma ietvaros valsts apņemas veikt maksājumus ESA, kas gan joprojām ir ievērojami mazāki nekā dalībvalstu iemaksas. Līguma parakstītājas valsts uzņēmumi un citas institūcijas savukārt iegūst tiesības piedalīties īpašos EKA ESVP (Eiropas Sadarbības valsts plāna) iepirkumos, kas tiek izsludināti konkrēti valstij – līguma parakstītājai.
Līdz 2016. gada oktobrim Eiropas Sadarbības valsts līgumu ir parakstījušas astoņas valstis: Ungārija, Igaunija, Slovēnija un Latvija, Lietuva, Slovākija, Kipra un Bulgārija.

• Pēc Eiropas Sadarbības valsts līguma parakstīšanas valsts noslēdz ar EKA ESVP hartu (Plan for European Cooperating State Charter). ESVP ilgst piecus gadus, kuru gaitā potenciālajā dalībvalstī atbilstoši šim plānam tiek pilnveidota ar kosmosa jomu saistītā industrija, lai šīs valsts uzņēmumi un zinātniskie institūti būtu gatavi atklātai konkurencei EKA iepirkumos. ESVP hartā līgumslēdzējai valstij paredzēto pienākumu izpilde garantē tās spēju iekļauties EKA kā pilnvērtīgai dalībvalstij.

• Piecus gadus pēc ESVP apstiprināšanas valsts var vai nu uzsākt iestāšanās sarunas EKA lai kļūtu par pilntiesīgu tās dalībvalsti un parakstīt EKA Konvenciju, vai arī noslēgt jaunu ESVP hartu.

Latvijas sadarbību ar EKA nodrošina:

Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu"

Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 50 "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts plāna hartu"

Apstiprinātie projekti

Jaunumi

Kontaktinformācija: Kaspars Karolis, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts, epasta adrese <Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. tālr.: 67047996

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.