Izvēlne

Aptauja

Jūsuprāt, kuras viedās specializācijas jomas nākamajos desmit gados attīstīsies visstraujāk?
Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
Zināšanu ietilpīga bioekonomika
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija
Viedā enerģētika
Sociālās un humanitārās zinātnes

ES pētniecības un inovāciju ietvarprogrammai jābalstās uz izcilības, atvērtības un ilgtspējas principiem

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām un nozaru ministrijām izstrādājusi Latvijas pozīcijas darba dokumentu par nākamo ES pētniecības un inovāciju ietvarprogrammu pēc 2020.gada (FP9). Eiropas Komisija 2018. gada jūnija sākumā plāno nākt klajā ar priekšlikumu nākamajai Ietvara programmai. Plašāka informācija.

Ar Latvijas pozīcijas darba dokumentu angļu valodā var iepazīties šeit.

Izstrādāts Eiropas Pētniecības telpas ceļvedis

2016. gada 13. septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par Eiropas Pētniecības telpas ceļveža 2016. – 2020. gadam īstenošanu Latvijā”. Informatīvais ziņojums ir sagatavots pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz 2015. gada 29. maija ES Konkurētspējas ministru Padomes pieņemto lēmumu, kas katrai ES dalībvalstij uzdod izstrādāt nacionālo Eiropas Pētniecības telpas (ERA) ceļvedi, kas paredz pasākumus ES dalībvalsts iesaistei un snieguma uzlabošanai noteiktās ar pētniecības attīstību saistītās jomās līdz 2020. gadam.

Nacionālais ERA ceļvedis ir nepieciešams, lai maksimāli tuvinātos ES noteiktajiem standartiem zinātnē, Latvijas pētniecības sistēmas sinhronizācijai ar pārējo ES dalībvalstu sistēmām, kā arī lai stiprinātu spēju risināt sabiedrībai svarīgas problēmas.

ERA turpmākai attīstībai ir noteikti astoņi galvenie rīcības virzieni, atbilstoši kuriem ES dalībvalstīm ir jāīsteno un jāparedz situācijas uzlabošana līdz 2020. gadam, izstrādājot ERA nacionālo ceļvežu 2016. – 2020. gadam pasākumus:

1) nostiprināt pētniecības un inovācijas politikas novērtēšanu un censties panākt saskaņotību starp ES un nacionālo līmeņa instrumentiem;

2) uzlabot starpvalstu kopīgo pētniecības programmu plānošanu un dalību kopējās programmēšanas iniciatīvās;
3) optimāli izmantot publiskās investīcijas pētniecības infrastruktūrās, nosakot valsts prioritātes;
4) nodrošināt atklātu, pārredzamu un uz nopelniem balstītu praksi attiecībā uz pieņemšanu darbā amatos pētniecības jomā;
5) veicināt dzimumu līdztiesību pētniecības iestādēs un lēmumu pieņemšanas struktūrās, kā arī labāk iestrādāt dzimumu līdztiesības aspektu pētniecības un attīstības politikā;
6) maksimāli palielināt zinātnisko rezultātu izplatīšanu, ieviešanu un izmantošanu;
7) veicināt atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām;
8) izstrādāt un īstenot kopīgas stratēģiskas pieejas un darbības starptautiskai sadarbībai, pamatojoties uz nacionālajām prioritātēm.
Latvijas nacionālās ERA ceļveža turpmākās rīcības plānojums paredz 35 aktivitātes snieguma uzlabošanai ERA rīcības virzienos. Viena no būtiskākajām aktivitātēm ir dalība vairākās Kopējās programmēšanas iniciatīvās dalībvalsts statusā, kas paredz Latvijas zinātnisko institūciju un nozaru ministriju piedalīšanos Eiropas lielo sociālo izaicinājumu risināšanā.

2016. gada 13. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātais Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Pētniecības telpas ceļveža 2016.-2020.gadam īstenošanu Latvijā”

Pielikums

Informatīvā ziņojuma konsolidētais tulkojums angļu valodā, kas tika iesniegts Eiropas Pētniecības telpas komitejai

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.