Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

metinasana 678x528Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas 2015. gadā veiktā pētījuma „Par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā” rezultātiem, tikai trešdaļa no Latvijas uzņēmumiem tuvākā gada laikā vēlētos vai drīzāk vēlētos uzņemt praktikantus. Savukārt vien 60 % uzņēmumu, kas pēdējo 5 gadu laikā ir nodrošinājuši prakses vietas, būtu ieinteresēti to darīt atkārtoti.

Kā palielināt jauniešu nodarbinātību un motivēt viņus efektīvāk izmantot profesionālās izglītības sniegtās iespējas? Kā motivēt darba devējus sniegt ieguldījumu savu potenciālo darba ņēmēju apmācību nodrošināšanā?

Darba vidē balstītu (DVB) mācību forma ir Eiropas Savienībā atzīta par vienu no labākajiem veidiem, kā motivēt audzēkni iesaistīties profesionālajā izglītībā, kā veicināt jauniešu nodarbinātību un nodrošināt izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. DVB mācības ir profesionālās izglītības forma, kurā audzēknis praktiskās iemaņas un zinības vismaz pusi no mācību laika apgūst reālā darba vidē uzņēmumā, bet teorētiskās zināšanas tiek apgūtas profesionālās izglītības iestādē. DVB mācību veiksmīga ieviešana ir tieši saistīta ar uzņēmēju vēlmi iesaistīties jaunajā mācību sistēmā – DVB mācībās var uzņemt tik audzēkņu, cik pretī ir prakses vietas.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un šā gada 25. augusta Ministru kabineta sēdē iepazīstināja valdību ar Informatīvo ziņojumu par darba devēju atbalsta pasākumu iesaistīties darba vidē balstītā izglītības sistēmā fiskālo ietekmi uz valsts budžetu [ārēja saite].

Ziņojumā izstrādāti priekšlikumi, kā motivēt uzņēmējus iesaistīties DVB mācību nodrošināšanā, mazinot darba devēju izdevumu apmēru attiecībā uz audzēknim izmaksājamo atlīdzību, darbaudzinātāja izmaksas un citas izmaksas, kas rodas DVB mācību laikā. Papildus izvērtētas nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanas iespējas, kā arī sagatavots atbalsta pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējums uz valsts budžetu un pasākumu ietekme uz izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecību.

Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta nepieciešamība sekmēt DVB izglītības sistēmas attīstību Latvijā. Turpmākā rīcība paredz Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un sociālajiem partneriem līdz 2015. gada 30. novembrim, izvērtējot šajā informatīvajā ziņojumā atspoguļotos priekšlikums, kompetences ietvaros izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par darba vidē balstītu mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.

Kopumā Informatīvajā ziņojumā tika analizēti trīs atbalsta modeļu veidi:

  • minimālās diferencētās algas modelis (darba devējs audzēknim, kas iesaistījies DVB apmācībās, izmaksā zemāku par valstī noteikto minimālo darba algu);
  • nodokļu atlaides modelis (darba devējs audzēknim, kas iesaistījies DVB mācībās, izmaksā darba algu, bet tai tiek piemērotas samazinātas nodokļu);
  • uzņēmumu stipendijas modelis (darba devējs audzēknim, kas iesaistījies DVB mācībās, izmaksā stipendiju un tā netiek aplikta ar nodokļiem).

Kopumā visi atbalsta modeļi dod ieguldījumu DVB izglītības sistēmas attīstībā, salīdzinot ar pašreizējo situāciju – nodrošina finanšu un administratīvo atslogu uzņēmumiem, kas piedāvā prakses vietas DVB apmācībai.

Vidējā termiņā lielāki valsts budžeta ienākumi paredzami diferencētās algas modelim, jo audzēkņa ienākumi DVB prakses laikā tiek aplikti ar darbaspēka nodokļiem pilnā apmērā. Tomēr diferencētās minimālās algas modelim ir augsts nodokļu slogs / bruto izmaksas, darba līguma uzliktas saistības, vairāku DVB mācību audzēkņu gadījumā mikrouzņēmumiem var nākties mainīt statusu.

Ilgtermiņā lielāku pienesumu valsts budžetam, izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecībai kopumā dod stipendiju modelis, ko nodrošina lielāks DVB mācību prakšu / audzēkņu skaits, kam nākotnē sagaidāma lielāka atdeve darba tirgū – augstāka produktivitāte un ienākumi, zemāks bezdarbs, lielāki budžeta ieņēmumi darbaspēka u.c. nodokļu veidā.

Stipendiju modelim ir lielāks ietekmes mērogs uz izglītības politikas mērķiem, valsts budžetu, darba devējiem un tautsaimniecību kopumā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautais izvērtējums balstās uz Ekonomikas ministrijas pasūtītā pētījuma "Par darba devēju motivāciju iesaistīties darba vidē balstītu mācību ieviešanā" rezultātiem, kas publicēti Ekonomikas ministrijas mājaslapā [ārēja saite].

Infromāciju sagatavoja: 
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.