Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

skolotaji 452x352Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydicejaunākajā ziņojumā „Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizēta, no vienas puses, Eiropas valstu izglītības politika, kas ietekmē un regulē skolotāja profesiju, un, no otras puses, pašu skolotāju sniegtā informācija par savu profesionālo darbību, attieksmēm un profesijas vērtējumu.

Ziņojumā aplūkota jauno skolotāju darba gaitu uzsākšana pēc izglītības un kvalifikācijas ieguves, pedagogu profesionālā pilnveide, starpvalstu mobilitāte, skolotāju demogrāfiskais raksturojums un darba apstākļi, kā arī profesijas prestiža jautājumi. Kopumā analīze attiecas uz apmēram diviem miljoniem vidējās izglītības pirmā posma (atbilstoši Latvijas klasifikācijai - pamatizglītības otrā posma) skolotājiem 34 Eiropas valstīs un Turcijā.

Informāciju ziņojumam apkopojuši Eurydice tīkls un Kopienu statistikas birojs Eurostat. Ziņojuma vajadzībām veikta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma TALIS 2013 datu sekundārā analīze. Informāciju par Latviju TALIS 2013 pētījumam nodrošināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2011. - 2015. gadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”.

Profesijas demogrāfiskais raksturojums un darba nosacījumi

Skolotāja profesijā strādā galvenokārt sievietes, un kopumā Eiropā mazāk nekā viena trešdaļa skolotāju ir vīrieši. Vislielākā dzimumu disproporcija skolotāja profesijā Eiropas valstīs ir Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur mazāk nekā 20% skolotāju ir vīrieši. Šī disproporcija rada bažas, jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tā tikai palielināsies, ņemot vērā, cik maz vīriešu izvēlas kļūt par skolotājiem.

Līdztekus dzimumu disproporcijai, izglītības politikai ir jārisina arī novecošanās jautājums skolotāja profesijā. Ne visas valstīs tas ir vienādi aktuāli: Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Lielbritānijā vairāk nekā 50% skolotāju ir vecumā zem 40 gadu sliekšņa - tās ir valstis ar jaunākajiem skolotājiem Eiropā. Turpretim Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā un Latvijā jaunāki par 40 gadiem ir mazāk nekā 25% skolotāju. Itālija ir valsts ar „visvecākajiem” skolotājiem Eiropā, kur atbilstošā proporcija ir mazāka par 10%. Kopumā ES tuvākajos 15 gados pensionēsies apmēram 40% skolotāju, un, ņemot vērā demogrāfisko attīstību un migrācijas plūsmu katrā valstī, tas nozīmē, ka izglītības sistēmām var trūkt skolotāju un tām nāksies veicināt skolotāja profesijas prestižu, lai piesaistītu šai profesijai jaunus kandidātus.

Skolotāju darba nosacījumi Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīgi, tas attiecas gan uz nodarbinātības statusu un darba stundām, gan algām un pensionēšanās vecumu. Ziņojumā salīdzinātas Eiropas valstu skolotāju minimālās algas likmes un konstatēts, ka zemākās oficiāli noteiktās minimālās algas likmes pedagogiem ir Lietuvā, Latvijā un Rumānijā. Valstis ar augstāko oficiāli noteikto minimālās algas likmi skolotājiem ir Melnkalne, Spānija, Turcija un vairums no federālās Vācijas zemēm. 

Pedagogu izglītība un darba gaitu sākums

15 Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, minimālās prasības skolotāju izglītībai ir bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija, bet 17 valstīs topošajiem skolotājiem ir jāiegūst vismaz maģistra grāds.

Apmēram trešdaļa no ziņojumā aplūkotajām valstīm nodrošina skolotājiem stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posmu, kas parasti ilgst vienu gadu. Dažās valstīs šo posmu aizstāj mentorings (pieredzējuša kolēģa sistemātiska palīdzība jaunam skolotājam). Lai gan oficiāli stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posms jaunajiem skolotājiem Latvijas skolās nepastāv, arī Latvijas izglītības politikas veidotāji apzinās šī posma svarīgumu pedagoga karjerā un Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāna 2015.-2017. gadam [ārēja saite] ietvaros ir paredzējuši nodrošināt jauno matemātikas, datorzinību un dabas zinātņu pedagogu adaptācijas procesu, uzsākot darbu skolā.

Pedagogu profesionālā pilnveide

Ziņojumā analizēti Eiropas skolotāju viedokļi par profesionālās pilnveides iespējām un vajadzībām. Lielākoties pedagogi vēlētos pilnveidot caurviju prasmju mācīšanas metodiku, mācīšanu daudzkultūru vidē un prasmes atbalstīt skolēnus karjeras izvēlē. Pedagogi vēlas apgūt arī skolēnu ar īpašām vajadzībām mācīšanu, prasmes izmantot darbavietā jaunākās tehnoloģijas un pieejas individuālai mācību satura apguvei.

Profesionālā pilnveide ir skolotāju profesionāls pienākums 29 Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Ziņojums atklāj, ka formālās un tradicionālas profesionālās pilnveides formas – kursi, tematiskās darbnīcas un konferences - dominē gandrīz visās izglītības sistēmās, taču parādās arī jaunas pilnveides metodes - skolotāju sadarbības tīkli, mentorings, koleģiālā mācīšanās. Ziņojums atklāj pozitīvas sakarības starp skolotāju sadarbības praksēm skolās un viņu apmierinātību ar savu profesiju un skolas vidi.

Skolotāju starpvalstu mobilitāte

Eiropas Savienībā (ES) 27,4% skolotāju ir piedalījušies vismaz nedēļu ilgā ārzemju pieredzes apmaiņas braucienā. Eiropā visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Ziemeļu un Baltijas valstīs. Islandē apmēram divas trešdaļas skolotāju ir bijuši profesionālos apmaiņas braucienos, Norvēģijā - apmēram puse no skolotājiem, bet Latvijā - apmēram 40% skolotāju. Viszemākā proporcija ar ārzemju pieredzi guvušiem skolotājiem ir Beļģijas flāmu kopienā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā.

Ziņojumā konstatēts, ka vidējais skolotāju vecums, kuri gan ir piedalījušies, gan nav piedalījušies apmaiņas braucienos, ir apmēram vienāds - tas nozīmē, ka skolotāja vecums nav noteicošais faktors dalībai mobilitātē.

Skolotāja profesijas prestižs

Vienpadsmit Eiropas valstis ir nesen īstenojušas vai vēl turpina īstenot kampaņas ar mērķi paaugstināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Francijā, Lielbritānijā (Anglijā) un Norvēģijā kampaņu mērķis ir piesaistīt jauniešus pedagoģijas studijām, bet Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā kampaņas ir mērķētas plašākai sabiedrībai. Piemēram, izglītības programma „Iespējamā misija” Latvijā un „Es izvēlos mācīt” Lietuvā cenšas piesaistīt skolotāja profesijai gan augstskolu absolventus, gan cilvēkus, kas apsver iespējas mainīt savu līdzšinējo karjeru. Dānija un Zviedrija kampaņas izmanto, lai mazinātu dzimumu disproporciju starp skolotājiem un piesaistītu profesijai vīriešus, bet „Iespējamā misija” Latvijā – arī lai piesaistītu profesionāļus, kuri atgriežas dzimtenē pēc darba perioda vai studijām ārzemēs. Skolotāja profesijas tēla spodrināšanas pasākumi tiek īstenoti arī Spānijā, Vācijā un Beļģijas flāmu kopienā.

Pilns ziņojuma teksts pieejams VIAA mājaslapas sadaļā Eurydice publikācijas [ārēja saite], kā arī Eurydice tīkla centrālajā mājaslapā [ārēja saite].

 

Informāciju sagatavoja Valsts izglītības attīstības aģentūra

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.