Publicēts 30 oktobris 2014

“Mana prioritāte izglītības un zinātnes ministra amatā bija visu Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomu – izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes politikas un valsts valodas politikas – harmoniska attīstība. Savā darbā esmu atbalstījusi pēctecību. Ministra amata pilnvaru laikā risinājām gan neatliekamos uzdevumus – pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošana, augstākās izglītības finansēšanas modeļa izveide, zinātnes strukturālo reformu īstenošana-, gan arī pieņēmām stratēģiskus dokumentus turpmākam darbam,” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, informējot par šīs valdības laikā paveikto Izglītības un zinātnes ministrijā.

Ministre atzīmē, ka visas ministrijas pārziņā esošās jomas ir vienlīdz svarīgas. “Centāmies aizpildīt baltos plankumus tajās sfērās, kas iepriekšējos gados bija atstātas novārtā. Vispārējā izglītībā ir uzsākts svarīgs darbs pie izglītības satura pārskatīšanas un aktualizēšanas. Ministrija aktīvi arī strādā pie pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanas un atalgojuma paaugstināšanas. No jaunā mācību gada pedagogiem ir atalgojuma pieaugums, tiek nodrošinātas piemaksas par kvalitātes pakāpēm, taču tas nav pietiekami. Tādēļ esam pieprasījuši jaunajās politikas iniciatīvās 36 miljonu eiro, lai atalgojumu paaugstinātu par 10%, un no šīs prasības nevajadzētu atkāpties,” uzsver ministre.

Veiktas arī iestrādes virzībai uz obligātās vidējās izglītības atjaunošanai. Savukārt profesionālajā izglītībā turpināta darba devēju iesaiste jauno profesionāļu sagatavošanā un profesionālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošana. Ministre  uzsver, ka profesionālā izglītība ir veiksmes stāsts un pieaug tās prestižs.

Augstākajā izglītībā nodrošināta jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde ciešā sadarbībā ar augstskolām un Pasaules bankas ekspertiem, akcentē ministre, paužot pārliecību, ka Latvijā virzāmies uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību. “Augstākās izglītības ieguve ir ieguldījums visas valsts labā. Tādēļ svarīgi, lai vismaz 80 tūkstoši jauno cilvēku iegūtu augstāko izglītību, lai mēs intelektuālā potenciāla attīstībā neatpaliktu no kaimiņvalstīm,” sacīja Ina Druviete. Savukārt zinātnes jomā ministre atzīmēja uzsāktās zinātnes strukturālās reformas un zinātnisko institūciju spēku apvienošanu, lai veicinātu zinātnes konkurētspēju, kā arī piešķirts finansējums Valsts pētījumu programmu īstenošanai.

Arī valsts valodas politikas jomā ir daudz paveikts – valdībā apstiprinātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kas ietver četrus galvenos rīcības virzienus – valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, valsts valodas izglītības politika, latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā. Ministre arī atzīmēja, ka ir rastas iespējas sniegt atbalstu latviešu valodas apguvei diasporā un reemigrējušajiem bērniem.

Ministre arī piebilda, ka norit aktīvs darbs Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2015.-2020.gadam izstrādē, tādējādi arī jaunatnes joma ir ieņēmusi stabilu vietu ministrijas atbildības sfērās, kā arī risināti sporta nozarei svarīgi jautājumi.

Ina Druviete pateicas Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem par kopīgo darbu nozares attīstībā. Pēc ministres domām, jāturpina iesāktais darbs un daudzi no uzdevumiem ir skaidri noteikti plānošanas un attīstības dokumentos.

FOTO: https://www.flickr.com/photos/izglitibas_ministrija/sets/72157649033057181/