Publicēts 29 Septembris 2015

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības skar jautājumus, kas nav tikai  Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē. IZM ir gatava sarunām, un tālākā diskusija par arodbiedrības prasībām ir jāveido kopā ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, teikts šodien nosūtītajā ministrijas atbildē LIZDA uz pagājušās nedēļas piektdienā saņemtajām prasībām, ko arodbiedrība iesniedza, pamatojoties uz Darba strīdu likumu.

Vēstulē norādīts – ministrija piekrīt LIZDA viedoklim, ka pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums būtu iekļaujams ministrijas nākamā gada budžetā. Ar pedagogu atalgojuma jauno modeli līdz 8. oktobrim plānots strādāt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba grupā, diskutējot par iespējamiem risinājumiem skolu tīkla sakārtošanai un modeļa ietekmi.
Atbildot uz LIZDA prasībām pedagogu atalgojuma jaunajam modelim, ministrija nosūtījusi arodbiedrībai aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu LIZDA prasību izpildei. Papildus IZM izstrādātā modeļa finansējumam valsts budžeta papildizmaksas 2016. gada četriem mēnešiem (septembris – decembris) būtu 10,9 miljoni eiro, 2017. gadam – 58,6 miljoni eiro, 2018. gadam – 64 miljoni eiro, bet 2019. gadam – 77 miljoni eiro. Atsevišķās LIZDA prasību pozīcijās aprēķins nav veikts, jo jāprecizē arodbiedrības prasības.
Ministrija konceptuāli atbalsta LIZDA prasību par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izveidi, kā to paredz Izglītības likums, un aicina arodbiedrību uz sadarbību tā izstrādei līdz 2016. gada 1. martam. IZM uzskata, ka sadarbībā ar LIZDA un iesaistītajām ministrijām ir iespējams vienoties par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tāpat ministrija konceptuāli atbalsta izdienas pensiju piešķiršanu speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotājiem, tomēr uzsver, ka jautājums par izdienas pensijām jāskata kontekstā ar valsts izdienas pensiju sistēmas konceptuālām pārmaiņām un valsts finansiālajām iespējām nodrošināt papildfinansējumu šim mērķim.

Jautājumā par visu pirmsskolas pedagogu amata algu finansēšanu no valsts budžeta, sākot ar 2018. gadu, ministrija norāda, ka par to nav panākta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un spēkā esošais Izglītības likums to neparedz. Vienlaikus ministrija norāda, ka jautājums saistīts ar  nodokļu ieņēmumu sadali starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc tā risināšanā iesaistāma arī Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Lai izstrādātu atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādājama programma, paredzot, ka šādi pedagogi tiek novirzīti uz darba vietām, kur būtu lietderīgi izmantojama iegūtā augstākā pedagoģiskā izglītība. Vienlaikus IZM atgādina, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis paredz būtiski palielināt valsts finansēto atbalsta personāla amata vienību skaitu, tātad tiek radīta iespēja pedagogiem pēc attiecīgas valsts apmaksātas papildkvalifikācijas ieguves turpināt darbu kādā no atbalsta personāla amatiem.

Ministrija piekrīt LIZDA, ka augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts budžeta finansējums 2016. gadam būs būtiski mazāks nekā nepieciešams, lai nodrošinātu Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto finansējuma pieaugumu. Lai ievērotu likumos noteikto, 2016. gadā būtu nepieciešami papildus 90 miljoni eiro. Vienlaikus ministrija vēstulē skaidro, ka zinātnes bāzes finansējums 2016. gadā ir plānots ar gandrīz 20 % pieaugumu, salīdzinot ar 2015. gadu (no 22, 87 milj. eiro 2015. gadā līdz 27,14 milj. eiro 2016. gadā). Savukārt zinātniskās darbības un infrastruktūras nodrošināšanai augstskolās un koledžās no 2015. līdz 2017. gadam paredzēti 19 miljoni eiro.

 

LIZDA 24.septembra vēstule (.pdf)

IZM 28.septembra atbilde LIZDA prasībām (.pdf)