Publicēts 15 Oktobris 2015

Izglītības un zinātnes ministrija nepiekrīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķinam par it kā gaidāmo algu samazinājumu vairāk nekā puses skolu skolotājiem, ja pedagogu atalgojuma jaunais modelis tiktu ieviests pašreizējā redakcijā. Ministrija uzskata, ka šādi tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi.

Ministrija paskaidro, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis novērsīs pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Tāpat jaunā atalgojuma sistēma tuvinās tādu salīdzināmu valstu kā Igaunija un Somija vidējam rādītājam skolotāju un skolēnu proporciju skolās. Modelis, balstoties uz aprobācijas datiem, ko sniedza pašas skolas, noteiks, cik pedagogu amata likmju skolā nepieciešams atbilstoši skolēnu skaitam, vecumam un īstenotajām izglītības programmām.

Līdz ar to nav iespējams mehāniski salīdzināt pedagogu atalgojumu pie pašreizējā skolu tīkla, ar to saistītās skolotāju un skolēnu proporcijas un pašreizējās atalgojuma sistēmas, kas pieļauj ievērojamu nevienlīdzību, ar jauno modeli, kas nosaka sakārtotu, saprotamu un prognozējamu atalgojuma sistēmu un racionālu skolotāju un skolēnu proporciju.

Ministrija norāda, ka tieši pašreizējā atalgojuma aprēķināšanas kārtība ir pieļāvusi nevienlīdzīgu atalgojumu skolotājiem par salīdzināmu darba apjomu, kā arī mazo un neefektīvo skolu piefinansēšanu uz lielo skolu rēķina. Izstrādātais pedagogu atalgojuma jaunais modelis šo negodīgo situāciju novērš, motivējot gan skolu vadību plānot optimālu mācību procesu, gan pašvaldības veidot racionālu skolu tīklu, nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu un izmaksu efektīvu izglītību.

Tāpat publiski izskanējis, ka jaunajā modelī samazināsies skolu atbalsta personāla skaits. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka jaunais modelis paredz tieši pretējo – skolēniem jaunajā modelī paredzēts vairāk valsts finansēta atbalsta personāla (skat. tabulu zemāk). Piemēram, valsts jaunajā modelī finansētu divas reizes vairāk psihologu, nekā tas ir pašlaik. Turklāt premjerministres darba grupās panākta vienošanās, ka valsts piešķirto mērķdotāciju atbalsta personālam katra pašvaldība varēs sadalīt atbilstoši nepieciešamajam. Tāpēc, piemēram, pašvaldība, kas uzskatīs, ka tai nav nepieciešams karjeras konsultants, varēs valsts piešķirto finansējumu izmantot logopēda vai psihologa finansēšanai.

  Pašlaik Jaunais modelis
Bibliotekārs 1 : 520 1 : 500
Logopēds (pirmsskola, 1. – 6. klase) 1 : 760 1 : 300 – 1 : 500
Psihologs 1 : 1260 1 : 600
Karjeras pedagogs 1 : 11000 1 : 2000