Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

Grāmata1995. gada nogalē pieņemtajam Augstskolu likumam šogad aprit 20 gadi. Šis laiks ir pierādījis, ka Augstskolu likums ir bijis stabils pamats Latvijas augstākās izglītības sistēmas attīstībai. Jau pirms 20 gadiem tajā tālredzīgi tika iekļauti nosacījumi, kuri vērsti uz augstākās izglītības sistēmas attīstību.

Latvija ietilpst Eiropas augstākās izglītības telpā, un Augstskolu likums ir veidots tā, lai citām valstīm būtu uzticība Latvijas augstākās izglītības sistēmai, lai tas nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti, veicinātu studējošo un akadēmiskā personāla mobilitāti un sekmētu Latvijas augstākās izglītības iestāžu starptautisko sadarbību un internacionalizāciju.

“Pašlaik politiskā prioritāte ir augstākās izglītības sistēmas modernizācija un kvalitātes nodrošināšana. Augstākās izglītības sistēmai jābūt starptautiski atvērtai, plaši pieejamai un kvalitatīvai, - tādai, kas spēj piedāvāt gan Latvijas tautsaimniecības, gan globālā tirgus vajadzībām nepieciešamos speciālistus, vienlaikus veicinot arī indivīda attīstību. Mūsu ekonomikas un tautsaimniecības attīstības dzinējspēks ir izglītota sabiedrība, kuras zināšanas, prasmes un kompetences atbilst mainīgajām darba tirgus prasībām. Darba tirgus prasības pastāvīgi mainās, līdz ar to arī augstākās izglītības sistēmai jāvar tām pielāgoties,” norāda Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Augstskolu likumā jau pirms 20 gadiem ir noteiktas vērtības, kam jāveido Latvijas izglītības sistēmas kvalitāte. Galvenie principi un reizē arī ieguvumi ir augstskolu pārvaldības princips un struktūra, kas veicina demokrātiju; progresīva un tālredzīga prasība augstskolu akadēmisko personālu ievēlēt uz sešiem gadiem, kas dod iespēju dinamiski atjaunot akadēmiskā personāla sastāvu; tiesības augstākās izglītības iestādēm atvērt filiāles, kas nodrošina policentrisku augstākās izglītības attīstību, veicina augstākās izglītības reģionālo pieejamību un nodrošina reģionus ar to attīstībai nepieciešamajiem speciālistiem; studiju virzienu akreditācijas kārtība, kas veicina augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu un citu valstu uzticību Latvijas augstākās izglītības kvalitātei.

Arī ārvalstu eksperti pētījumā par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu ir atzinuši, ka Latvijas augstākās izglītības stiprā puse ir augstskolu autonomija, kas veicināja augstākās izglītības iestāžu pielāgošanos ierobežotajiem finanšu resursiem ekonomiskās krīzes laikā. To nodrošinājis Augstskolu likums.

Laikā, kad mūsu augstākās izglītības sistēmai jāatbilst ne tikai Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, bet jānodrošina tās atbilstība arī Eiropas prasībām, ir būtiski turpināt pilnveidot augstākās izglītības kvalitāti, veidot adekvātu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un augstskolu un koledžu pedagogu atalgojuma modeli, kas padara mūsu augstākās izglītības iestādes konkurētspējīgas gan Latvijas,  gan starptautiskajā mērogā.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.