Publicēts 01 Februāris 2016

2016.gada 27.janvārī Amsterdamā (Nīderlandē) notika neformālā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padome, kuras viena no tēmām bija “Nākotnes perspektīva investīcijām pētniecībā un inovācijās: 7.Ietvara (IP7) programmas Ex-post izvērtējuma svarīgākie jautājumi panākumiem un ietekmei pētniecība un inovācijās”.

Investīciju ietekmi pētniecībā un inovācijās vislabāk raksturo konkrēti IP7 sasniegumi. Piemēram, Ebolas vīrusslimības ārstēšana bija globāls izaicinājums, ko viena valsts nevarētu atrisināt. Sadarbība šajā jomā bija nozīmīga, jo nebūtu iespējams rast risinājumu šai problēmai bez IP7 ietvaros sniegtā atbalsta medicīniskajai pētniecībai. Cits piemērs ir FP7 projekts GHOST, kā ietvaros jaunas tehnoloģijas tika radītas pateicoties deformējamiem ekrāniem, kas mainīs veidu, kā mijiedarboties ar telefoniem un datoriem. Šis sasniegums lietotāju mijiedarbībā ļaus lietot ierīces pilnīgi jaunā un efektīvākā veidā.

Latvijas zinātniskās institūcijas FP7 darbības laikā 2007.-2013.gadā no šīs programmas piesaistīja 49,04 milj. eiro 240 projektu īstenošanai, sasniedzot sekmības rādītāju 22%, kas ir nedaudz augstāks par ES vidējo līmeni (20,4%).

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ir izaugsmes virzītāji ekonomikā - katrs EUR, kas ieguldīts FP7, rada 11 EUR tiešo vai netiešo ekonomisko atdevi. Ir aprēķināts, ka IP7 programma palielinās valstu iekšzemes kopproduktu par apmēram 20 milj. EUR katru gadu nākamos 25 gadus netiešās ekonomiskās ietekmes rezultātā un radīs 130 000 pētnieku darba vietas gadā un 160 000 papildus darba vietas gadā.

Jomas, kurās panākumu līmenis ir ievērojami virs ES vidējā līmeņa, ir pārtika un lauksaimniecība, enerģētika, kosmoss un drošība, un kopīgās tehnoloģiju ierosmes. Latvijā piesaistītais finansējums ir 22,6 eiro uz 1 iedzīvotāju, un tas ir vairāk nekā valstīs, kas ES pievienojušās 2004.gadā vai vēlāk (17,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet mazāk kā kā ES15 (95,2 eiro/1 iedz.). Vienlaikus, starp visām ES dalībvalstīm, Latvijai ir priekšpēdējā vieta iegūtā finansējuma kopapjomā, aiz sevis atstājot tikai Maltu (21 milj. eiro) un atpaliekot gan no Lietuvas (54 milj. eiro), gan Igaunijas (94 milj. eiro). Rēķinot iegūtā finansējuma kopapjomu uz vienu zinātnieku gadā, Latvija ieņem 22. vietu ar 1 755 eiro gadā, kas starp valstīm, kuras ES pievienojušās 2004.gadā vai vēlāk ir septītais labākais rezultāts.

Lielākie FP7 finansējuma saņēmēji Latvijā

Institūcija Projektu skaits Piesaistītais EK finansējums, MEUR
Organiskās sintēzes institūts 10 11,86
Latvijas Universitāte 39 8,71
Rīgas Tehniskā universitāte 37 4,30
Koksnes ķīmijas institūts 12 2,12
Rīgas Stradiņa universitāte 7 2,08
Latvijas Lauksaimniecības universitāte 9 1,66
Tilde, SIA 5 1,66
LU Matemātikas un informātikas institūts 10 1,35
Latvijas Zinātņu akadēmija 25 0,98
LU Cietvielu fizikas institūts 7 0,90

 

Lielāko projektu pieteikumu skaitu iesniedza augstskolas un uzņēmumi, bet sekmīgāki ir bijuši zinātnisko institūtu un universitāšu pieteikumi, kas liecina, ka zinātniskā izcilība arī FP7 programmā bija nozīmīgs atlases faktors. Lielāko daļu (42,6%) no FP7 finansējuma ir piesaistījušas zinātniskās organizācijas, tālāk seko augstākās izglītības iestādes (40,6%), privātais sektors (10,9%) un valsts pārvaldes iestādes (4%).

Latvijas uzņēmumi ir aktīvi piedalījušies 7.IP projektu pieteikumu iesniegšanā – tā ir otrā lielākā grupa aiz augstskolām un pēc absolūtā projektu iesniegumu skaita apsteidz pat zinātniskos institūtus. Taču sekmības līmenis šajā institūciju kategorijā ir zemāks par vidējo Latvijā – tikai 15%. Starp 7.IP projektu lielo uzņēmumu dalībniekiem jāatzīmē: AS Latvijas Finieris, AS Swedbank, VAS Latvijas Dzelzceļš, VAS Latvijas Jūras administrācija, VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā arī slimnīcas: Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) grupā neapšaubāms līderis ir SIA Tilde.

Runājot par kritiskajiem izaicinājumiem un iespējām globālā kontekstā, IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa sanāksmē pauda Latvijas viedokli: “Struktūrfondu atbalsts pētniecībai un inovācijai daudz mērķtiecīgāk jāvirza Eiropas kopējās pētniecības un inovāciju telpas attīstībai. Tāpat būtu uzlabojami arī administratīvie nosacījumi, lai novērstu šķēršļus dalībai pētniecības programmās. Piemēram, lai arī KTI programmās Latvijai projektu sekmība ir visaugstākā, tomēr jāatzīmē, ka Latvijas pārstāvjiem ir grūti iekļūt dalībnieku konsorcijos. Latvija pozitīvi vērtē iniciatīvas, kas vērstas uz visa veida inovācijas (tehnoloģiskā, netehnoloģiskā, procesa, eko-inovācija u.c.) attīstību un inovācijas aktivitātei labvēlīgas vides veidošanu, kā arī administratīvo šķēršļu mazināšanu. Tādēļ mēs pozitīvi vērtējam Nīderlandes prezidentūras piedāvātās iniciatīvas “Inovāciju vienošanās” (Innovation Deals) tālāku attīstību ar nolūku radīt vienotu un skaidru izpratni visu ieinteresēto pušu starpā par normatīvā regulējuma interpretāciju un tā potenciālo ietekmi uz inovācijas attīstību.”