Publicēts 16 Februāris 2016

 

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotās budžeta apakšprogrammas „Krišjāņa Barona Dainu skapis” atbalstu Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) pērn sagatavojis un publicējis trīs jaunas grāmatas, kas ļauj tuvāk iepazīt Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu. Ceturtdien, 18. februārī, svinīgā pasākumā IZM notiks jauno izdevumu prezentācija, un turpmāk grāmatas būs pieejamas ikvienam ministrijas Informācijas centra lasītavas apmeklētājam.

Lai sagatavotu zinātnisko monogrāfiju „Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās”, tās autore, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece Dr. habil. philol. Beatrise Reidzāne tēmas izpētei veltījusi vairāk nekā 20 gadu. Pētījums adresēts folkloristikas un valodniecības studentiem, zinātniekiem, taču saistošs ikvienam, kas interesējas par latviešu folkloru.

Māras Vīksnas, Elgas Melnes un Beatrises Reidzānes grāmata „No Dainu skapja līdz „Latvju dainām”” aizsāk jaunu publicējumu sēriju – „LFK krājums”. Tā ļauj izsekot Krišjāņa Barona Dainu skapja mūžam no tā izgatavošanas 1880. gadā Maskavā līdz mūsu dienām Gaismas pilī. Izdevumā skaidrota fundamentālā tautasdziesmu krājuma „Latvju dainas” tapšanas gaita, tā rediģēšanas un ortogrāfijas principi. Grāmata ir aizraujoša un būs noderīga folkloristiem, novadpētniekiem, kultūras vēsturniekiem, pedagogiem un daudziem citiem interesentiem.

Savukārt albums „Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945. Baltic Refugees in Gotland in Photographs by David Holmert: 1944–1945”, kas ir LU LFMI, LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas „Dzīvesstāsts” kopīgi īstenots projekts, caur foto liecībām aicina atgriezties 70 gadu senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, tādējādi izgaismojot „baltos plankumus” pagātnē. Albumā līdzās fotogrāfijām, kas vēsta par bēgļu pirmajiem soļiem svešajā zemē, ikdienu un vietējo iedzīvotāju rūpēm, ir publicēti arī dzīvesstāstu un dienasgrāmatu fragmenti.

Prezentācijas pasākumā piedalās IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, valsts sekretāres vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Dace Bula, Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija, pētniece un Latviešu folkloras digitālā arhīva vadītāja Sanita Bērziņa-Reinsone, piedalīties aicināti pārstāvji no Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas.

Mediju ievērībai: Grāmatu prezentācija un svinīgā nodošana IZM notiks ceturtdien, 18. februārī, plkst.14.00 IZM Informācijas centrā. Laipni aicināti piedalīties!

Papildu informācija:
Valsts budžeta apakšprogrammu „Krišjāņa Barona Dainu skapis” IZM uzsāka īstenot 2015. gadā. Tās ietvaros LU LFMI veic nemateriālā kultūras mantojuma izpēti un publiskošanu tiešsaistē, kā arī nodrošina Latviešu folkloras krātuves krājuma – tai skaitā Krišjāņa Barona Dainu skapja – glabāšanu un uzturēšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.

Viens no programmas galvenajiem uzdevumiem ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves krājuma digitalizēšana un satura publiskošana Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā – speciāli izveidotā daudzfunkcionālā un interaktīvā tiešsaistes platformā www.garamantas.lv. Virtuālā arhīva mērķis ir padarīt tiešsaistē pieejamus un ērti lietojamus Latviešu folkloras krātuvē glabātos materiālus – manuskriptus, attēlus, audio un video ierakstus, kā arī citas vērtīgas folkloras materiālu kolekcijas. Tajā integrēta un pilnveidota arī Krišjāņa Barona Dainu skapja virtuālā versija (dainuskapis.lv). Latviešu folkloras krātuve, kas dibināta 1924. gadā, ar aptuveni 3 miljoniem folkloras vienību ir viens no plašākajiem folkloras arhīviem Eiropā.

LFK digitālais arhīvs sabiedrībai ir pieejams bez maksas. Jebkuram ir dota iespēja ne tikai lasīt, skatīties un klausīties tautasdziesmas, teikas, pasakas un citus folkloras žanrus, bet arī iepazīt folkloras materiālu kolekcijas kā unikālu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, ko pierakstījuši, apkopojuši un savulaik iesūtījuši Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgi ļaudis, daudzas Latvijas skolas, augstskolas un citas organizācijas. Tāpat lietotāji ir aicināti piedalīties digitālā satura bagātināšanā: palīdzot atšifrēt manuskriptus, atpazīstot un precizējot fotogrāfijās redzamās personas un vietas, sniedzot papildu ziņas par folkloras pierakstītājiem un teicējiem.

Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv veidots par pētniecisku daudzvalodu platformu, jo sevišķi noderīgu folkloras un tradicionālās kultūras studentiem un nemateriālā kultūras mantojuma pētniekiem, taču brīvi pieejams un ērti lietojams ikvienam interesentam Latvijā un pasaulē.

 

Foto no pasākuma: https://flic.kr/s/aHskrh6Gmn