Publicēts 17 Marts 2016

mācību programma„Izglītība, iegūtās zināšanas un veselības paradumu nostiprināšana skolā veido cilvēka visas dzīves kvalitātes pamatu, veselību un to, cik veiksmīga būs profesionālā karjera, ģimenes dzīve un citas personības pašrealizācijas iespējas,” tā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) veikto pētījumo „Latvijas skolēnu veselības paradumi 2013./2014. gadā”. Ar pētījuma rezultātiem šodien sabiedrību iepazīstināja Veselības ministrija.

Ministrs pauž gandarījumu par bērnu pozitīvo attieksmi pret skolu. Aptaujas rezultāti liecina, ka teju 80 procentiem bērnu skola Latvijā patīk.

Pētījuma rezultāti rāda gan pozitīvas tendences, gan negatīvas skolēnu paradumu izmaiņas. Iegūtie dati liecina, ka tās izmaiņas, kas mācību procesā ir ieviestas līdz šim, devušas labu rezultātu. Sasniegtā pamatā ir bijuši politiski lēmumi un to mērķtiecīga ieviešana, kas Latviju šobrīd ierindo to valstu vidū, no kurām citas valstis var pārņemt pozitīvo pieredzi, atzīst PVO pārstāvji. Jau šobrīd tiek strādāts, lai novērstu tās negatīvās tendences skolēnu veselībā, kuras uzrāda pētījums, norāda K.Šadurskis. Pārmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot skolēnu veselīga dzīves veida paradumus un zināšanas, ir pamatotas ar tām izmaiņām sabiedrības dzīves veidā, kuras nosaka laikmeta izmaiņas. „Mūsdienu komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība, pārtikas rūpniecība, mazumtirdzniecība, mārketings un milzīgā informācijas plūsma, ar ko ikdienā saskaras mūsdienu sabiedrība, ir realitāte, kas līdzi nes arī negatīvas sekas veselīga dzīves veida paradumos. Skola, mācību saturs, metodika ir tie instrumenti, kam ir iespēja radīt pārmaiņas, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti,” saka K.Šadurskis.

Ministrs akcentē, ka pārmaiņas mācību procesā ir vajadzīgas arī turpmāk un tās tiek īstenotas. Izmaiņu mērķis ir veidot vienlīdz labu fizisko, emocionālo un sociālo veselību. Fizisko aktivitāšu nostiprināšanai tiks īstenota trešā sporta stunda mācību saturā, kā arī integrētas fiziskās aktivitātes mācību procesā. Pētījums apliecina, ka bērni un pusaudži saskaras ar pieaugošu spriedzi un nervozitāti. K.Šadurskis saka: „Skolas svarīgākais uzdevums bērniem ir dot labu un kvalitatīvu izglītību ar līdzsvarotu mācību slodzi.” Kā risinājumu, par kuru jau vairākkārt ir diskutēts ekspertu, sociālo partneru un arī plašākas sabiedrības lokā, K.Šadurskis piedāvā izskatīt jautājumu par mācību gada pagarināšanu, kas radītu iespējas līdzsvarot slodzi. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka Latvijā šobrīd ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā, un ir acīmredzami, ka mācību gada pagarināšana būtu loģisks un pamatots solis, gan rūpējoties par bērnu veselību, gan nodrošinot kvalitatīvas izglītības iespējas, uzsver ministrs.