Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

Pēdējo divu gadu laikā paveikti nozīmīgi darbi Latvijas zinātnes konsekventai virzībai uz konkurētspējas celšanu un spēcīgu zinātnisko institūciju izveidei un attīstībai. Līdz šim paveikto un turpmākos veicamos soļus šodien analizē konferencē “Zinātniskā institūcija Eiropā 2030: izcilības, atbilstības un konkurētspēja izaicinājumi”, izvērtējot zinātnisko institūciju konsolidācijas un attīstības projektu rezultātus.

“Mūsu mērķis ir atskatīties uz pašu zinātnisko institūciju paveikto, pārskatot savas attīstības stratēģijas, analizējot pētniecības iespējas un pieņemot lēmumus par sava darba un ieguldījumu prioritātēm. Šī ir iecerēta kā diskusiju konference - laiks un praktiska iespēja apmainīties ar pieredzi un viedokļiem, smelties piemērus tālākai rīcībai,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Pieredzē dalīsies gan universitātes, kas veica strukturālas pārmaiņas, gan institūti, kas strādāja pie savas izcilības stiprināšanas stratēģijām. “Jau pašlaik un arī turpmāk tiks finansētas tikai labas idejas un kvalitatīvi risinājumi. Mūsu mērķu sasniegšana ir vienlīdz saistīta un atkarīga no katra mūsu personīgā ieguldījuma un visu mūsu spējas saskaņoti virzīties uz tiem ideāliem, ko stratēģiju izstrādes procesā kopīgi esam definējuši,” uzsver Kiopa.

Līdz 2030.gadam ir nosprausts mērķis izveidot stabilu pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, bet līdz 2020.gadam – koncentrēt pētniecību 20 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, - tādās, kas būtu uzticams partneris pasaules pētniecības organizācijām, veiksmīgi konkurētu Eiropas pētniecības programmās un veiktu pētījumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgās jomās.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbalstījusi zinātnisko institūciju pašu iniciētās un īstenotās strukturālās izmaiņas, atvēlot tam 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām resursu konsolidācijas process turpināsies, vāji novērtēto institūtu resursu integrējot tajos institūtos, kuros valsts turpmāk attīstīs pētniecību. Lai arī valsts budžeta finansējums zinātnei joprojām ir nepietiekams, kopš 2014.gada sadarbībā ar nozari ir izdevies panākt valsts budžeta finansējuma zinātnei palielināšanu un noturēt šo palielinājumu pagājušā gada budžeta konsolidācijas procesā.

Tāpat ir mainīti pētniecības projektu vērtēšanas nosacījumi un zinātnes institūciju bāzes finansēšanas nosacījumi, kas paredz nozarei nozīmīgas izmaiņas, piemēram, valsts budžeta finansējums tiek piešķirts tikai konkurētspējīgām zinātniskajām institūcijām, kurās strādā vismaz 25 zinātnieki, lielāku finansējumu var saņemt institūcijas, kurās noris intensīvāka pētniecība un kuras spēj sasniegt labākus darba rezultātus. Ieviesti arī stimuli pētniecības un augstākās izglītības ciešākai integrācijai, proti, augstākās izglītības iestādes saņem snieguma finansējumu un daļa no augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma tiek finansēta no zinātnes bāzes, savukārt pētniecības projektu finansējuma nosacījumi ļauj pieņemt darbā studentus. Izveidota valsts ieguldījumu pētniecības un attīstības atdeves monitoringa sistēma.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.