Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

Izglītības un zinātnes ministrijai diskusijās ar sociālajiem partneriem ir izdevies sagatavot pārdomātu izglītības sistēmas attīstības modeli, kas ietver vismaz divas ilgi gaidītas reformas – pedagogu darba samaksas jauno modeli un kvalitatīvai izglītībai atbilstošu skolu tīkla attīstību, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministrs norāda, ka pedagogu algu jaunais modelis iekļauj vairākas reformas, kas ir vērstas uz to, lai pārskatāmā nākotnē būtu arvien kvalitatīvāka mācību vide skolēniem, faktiskajai realitātei atbilstošs skolu tīkls, efektīva un pārskatāma naudas plūsma. Modeļa ieviešana perspektīvā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu pedagogiem pastāvīgu algu kāpumu. Tajā ir ietverts arī mehānisms, kas ļauj nopelnīt vairāk par papildus darbu un izcilību.

„Diskusijas par pedagogu darba samaksas modeli ar sociālajiem partneriem vērtēju kā sarežģītas, bet produktīvas, kur rasti arī kompromisa risinājumi,” saka Šadurskis. Vairāki darba grupā diskutētie priekšlikumi ir iekļauti pedagogu darba samaksas modelī un tiks virzīti tālākai saskaņošanai, lai, atbilstoši laika grafikam, saistošos noteikumu projektus jūnija sākumā varētu izskatīt Ministru kabineta sēdē.

Pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem darba grupā kā kompromisa risinājums ir izskatīta iespēja noteikt pārejas laiku jauno prasību ieviešanai skolu tīkla sakārtošanai. Pārejas laika posmā 7.-12.klasēm varēs veidot apvienotās grupas (stundas). Novadu, izņemot pilsētu, skolās ar bērnu skaitu līdz 70 skolēniem trīs gadus varēs piemērot papildus atbalstu sākumskolām. Ministrs uzsver, ka viens no svarīgākajiem modeļa uzdevumiem ir nodrošināt izglītības pieejamību, īpaši lauku novados. Bērniem, kuri mācās sākumskolā no 1. līdz 6.klasei, skolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Tāpat pašvaldībām, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz prasību īstenošanu, ir dota iespēja divus gadus pārdalīt mērķdotāciju starp skolām. Pašvaldības pirmsskolas pedagogiem jauno atalgojuma modeli varēs piemērot no 2017. gada 1. janvāra, savukārt valsts finansētais atalgojums pirmsskolas pedagogiem 5 – 6 gadu vecuma grupu bērniem tiks palielināts no 2016. gada 1. septembra.

Pēc diskusijām darba grupā, ir rasta iespēja palielināt tā saucamā „Motivācijas fonda” finansējuma daļu no 13 uz 13,5 procentiem, kas skolas direktoram dos iespējas noteikt augstāku atalgojumu par papildus pienākumiem un izcilību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais modelis paredz arī jaunu teritoriālo dalījumu, kas nosaka skolēnu un skolotāju proporciju, pēc kura aprēķina valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībai. Pašlaik valstī vidējā skolēnu/skolotāju proporcija ir 9,26:1, savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,9:1. Izglītības attīstības politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā 2017. gadā sasniedzamais mērķis ir noteikts 12 skolēni uz vienu skolotāju. Sagatavotais modelis paredz, ka, izpildot noteiktos kritērijus, tiks sasniegta skolēnu/skolotāju attiecība 11,86:1.

Pašlaik ir spēkā administratīvi teritoriālais dalījums divās grupās, republikas pilsētās un novados. Ņemot vērā iedzīvotāju disproporciju un attiecīgi arī skolēnu blīvumu dažādos novados, turpmāko dalījumu IZM sākotnēji piedāvāja veidot piecās administratīvi teritoriālajās grupās. Lauku novados un mazāk apdzīvotos novados skolēnu/skolotāju proporcija tiek noteikta zemāka. Savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu proporcija tiek noteiktāka augstāka. Darba grupā par piedāvātajām proporcijām bija sarežģītas sarunas un kā vienu no risinājumiem šobrīd IZM piedāvā noteikt plašāku dalījumu sešās grupās, nosakot, ka astoņām republikas pilsētām tiek piemērots pārejas periods uz vienu gadu skolēnu/skolotāju attiecībai 16:1, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu 16,5:1.
Strādājot pie pedagogu darba samaksas modeļa, par to diskutējot darba grupā ar sociālajiem partneriem, ir iezīmēts problēmjautājumu loks, kas iziet ārpus izglītības sistēmas ietvariem, norāda ministrs. Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums ar 119 pašvaldībām ir pārlieku sadrumstalots, kas no valsts budžeta līdzekļiem prasa lielākus izdevumus valsts pamatfunkciju nodrošināšanai. Efektīvai skolu tīkla attīstībai, kas ir vērsta uz izglītības pieejamību un kvalitātes celšanu, viens no ceļiem ir ilgi diskutētā jautājuma par pašvaldību savstarpējo norēķinu problēmas risināšana. Minētie jautājumi, skar ne tikai izglītības sistēmu, to risināšana ir svarīga arī citām nozarēm valsts un pašvaldību funkciju efektīvai un racionālai nodrošināšanai. „Esmu gatavs atbalstīt Latvijas Pašvaldību savienību un citas atbildīgās institūcijas, lai iniciētu un rastu kompromisa risinājumus, kas radīs jaunas iespējas attīstībai,” uzsver Šadurskis.

IZM pedagogu atalgojuma modeli ir sagatavojusi saskaņā ar 12.Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izstrādāto un Saeimā 2015. gada 17. decembrī pieņemto lēmumu „Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem un citiem politikas plānošanas dokumentiem.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.