Publicēts 03 Jūnijs 2016

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi kopumā 26 jaunās politikas iniciatīvas 2017. gadam un turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā IZM pārrauga izglītības, zinātnes, sporta, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomu, pieprasītais finansējums nodrošinās atbalstu svarīgu pasākumu īstenošanai visās nozarēs.

Kopumā, lai īstenotu jaunās politikas iniciatīvas izglītībā, nākamgad būtu nepieciešami 139,8 milj. eiro (no tiem 113,6 milj. eiro ir IZM, bet 26,2 milj. eiro – Kultūras, Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas vajadzībām). Pārskatot izdevumus, IZM radusi iespēju sešas augstāk izvirzītās prioritātes daļēji finansēt no saviem iekšējiem resursiem, šiem mērķiem plānojot pārdalīt nepilnus 17 milj. eiro.

IZM turpmāko gadu prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana visās izglītības pakāpēs un jomās, veicot arī reformas, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, pieejamību un modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu mācību bāzi. Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, kas aptver ne tikai vispārējo izglītību, bet arī iekļauj pirmsskolas, augstāko, profesionālo un profesionālās ievirzes izglītību, 2017. gadā valsts budžetā nepieciešami papildus aptuveni 40,5 miljoni eiro, no kuriem 27 miljoni eiro ir vajadzīgi, lai IZM varētu īstenot pedagogu darba samaksas reformas ieviešanu valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. Savukārt 13,5 miljoni eiro ir Kultūras ministrijas pieprasījums, ko tā ir aprēķinājusi pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai ministrijas pārraudzībā, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. Daļu finansējuma IZM plāno nodrošināt esošo budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot savus izdevumus. IZM, pārskatot budžetu, samazinās izdevumus izglītībai mazāk raksturīgu funkciju nodrošināšanai, novirzot nepilnus 17 miljonus eiro primāri pedagogu darba samaksai. IZM ar finanšu pārdali nodrošinās darba samaksas palielināšanas iespējas sporta treneriem, pedagogiem profesionālajā izglītībā, kā arī augstskolām un koledžām.

Kopumā gan esošā finansējuma ietvaros, gan papildus no valsts budžeta nepieciešamā finansējuma, tajā skaitā Kultūras ministrijas vajadzībām, jauno politikas iniciatīvu īstenošanai pedagogu darba samaksas palielināšanai 2017. gadā ir vajadzīgi 57,9 miljoni eiro.

Tāpat jauno politikas iniciatīvu ietvaros plānots atbalsts pedagogiem, kuri zaudēs darbu izglītības iestāžu reorganizācijas procesā – šim mērķim pieprasīti 1,4 milj. eiro.

Īstenojot strukturālās reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, tiek nodrošināta pasaules līmenī konkurētspējīga pētniecība, tādējādi radot augstāku pievienoto vērtību un arī augstāku vidējo atalgojumu valstī. IZM izvirzītās jaunās politikas iniciatīvas paredz piešķirt papildu līdzekļus zinātnes bāzes finansējumam, lai nodrošinātu kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstāko izglītību, zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu. Papildu finansējumu paredzēts piešķirt arī valsts pētījumu programmām. Šo mērķu īstenošanai nākamgad nepieciešami 1,4 milj. eiro, kurus IZM izdevumu pārskatīšanas rezultātā plāno pārdalīt no saviem iekšējiem resursiem.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un plānveidīgu sporta attīstību, 2017. gadā, valsts funkciju izpildei sporta nozarē nepieciešami 2,9 milj. eiro, no tiem IZM daļu plāno nodrošināt no saviem iekšējiem resursiem, bet daļa nepieciešama papildus. Šis finansējums ļaus organizēt nacionālas nozīmes starptautiskos sporta pasākumus Latvijā, sagatavot sportistus dalībai sporta sacensībās un īstenot citas Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam apstiprinātās aktivitātes.

1,6 milj. eiro jauno politikas iniciatīvu ietvaros nepieciešami IZM attīstības pasākumiem, tai skaitā dalības nodrošināšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Latvijas ieguvumi, iesaistoties OECD darbā, ir zināšanas, starptautiska atpazīstamība, pētniecības kapacitātes attīstība, īstenotās politikas izvērtējums un starptautisks salīdzinājums. Tā vienlaikus ir arī iespēja dalīties savu reformu īstenošanas pieredzē, piedalīties tādu standartu un rekomendāciju izstrādē, kurus respektē visā pasaulē. Daļu no nepieciešamā finansējuma IZM plāno nodrošināt no saviem iekšējiem, pārskatot izdevumus, bet daļa finansējuma nepieciešama papildus.

Atbalstot latviešu valodas apguvi Latvijā un ārvalstīs, 2017. gadā plānots izstrādāt interaktīvu latviešu valodas kā svešvalodas apguves platformu e-mācību vidē, tāpat tiks atbalstīta arī latviešu valodas prasmes uzturēšana ārvalstu studentiem, diasporai un reemigrējušiem bērniem. Šo pasākumu īstenošanai IZM nepieciešami 188 000 eiro.

Kā viena no prioritātēm izvirzīta arī jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana, kas ļautu paaugstināt studiju kvalitāti augstskolās un vienlaikus risināt darba tirgus disproporciju, nodrošinot jaunas, no valsts budžeta finansētās studiju vietas dabaszinātņu un inženierzinātņu jomās. 2017.gadā gan IZM, gan citu ministriju vajadzībām šim mērķim nepieciešams 46 milj. eiro. Daļu finansējuma IZM plāno nodrošināt no saviem iekšējiem resursiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā.

Pirms jaunās politikas iniciatīvas tiks izskatītas valdībā, vispirms tās izvērtēs Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam”. Jaunās politikas iniciatīvas IZM veidojusi sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.