Publicēts 15 Jūlijs 2016

Vispārcilvēciskās vērtības, piederība un lojalitāte valstij ir vieni no būtiskākajiem elementiem, lai runātu par patiesu integrāciju un sabiedrības vienotību, tā par šodien, 15.jūlijā Ministru kabinetā pieņemtajām Audzināšanas vadlīnijām saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

„Prokremliski centieni ideoloģiski saduļķot Latvijas izglītības sistēmu ir cietuši fiasko,” saka Šadurskis. Viņš uzsver, ka pedagogi var būt droši, jo mācību procesā nebūs cenzūras, atgriešanās viduslaikos un vietas Kremļa ideoloģijas taustekļiem.

Audzināšanas vadlīnijas pedagogiem nav jāuztver kā līdzšinējā darba nenovērtēšana vai kompetences un līdzšinējā darba apšaubīšana, norāda ministrs. „Es augstu vērtēju pedagogu darbu un profesionalitāti, prasmes un spējas dot mūsu bērniem vērtīborientējošu izglītību, mudināt domāt un analizēt, izprast lietu kopsakarības un pasaules dažādību,” akcentē Šadurskis. Viņš pauž cerību, ka pieņemtie noteikumi pedagogiem ļaus vieglāk orientēties gan mācību satura, gan metožu izmantošanā. Mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos jaunais tiesiskais regulējums skaidri definē arī lietu un vērtību kopumu, kas ir saistīts ar valstiskumu, piederību un attieksmes veidošanu pret valsti jau no mazotnes.

„Laikā, kad no valsts budžeta tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi aizsardzības spēju stiprināšanai, kad valsts ārpolitikā tiek veikts mērķtiecīgs darbs, lai stiprinātu mūsu partneru NATO klātbūtni, audzināšanas vadlīnijas ir jāvērtē arī kā ieguldījums valstiskuma un brīvības stiprināšanā. Valsts pamati ir tik stipri, cik stipras ir sabiedrības vērtības, apziņa un piederības sajūta savai valstij. Ģimene un skola ir tā, kas veido mūsu nākotnes sabiedrību un veicina spēcīgu valstiskuma iesakņošanu,” saka Šadurskis.

Ministrs gan nav pārliecināts, ka īsā laikā izdosies atbrīvoties no iedēstītā stereotipiskā apzīmējuma „tikumības grozījumi”, jo šāds apzīmējums diskreditē un līdz minimumam sašaurina pieņemto noteikumu jēgu un būtību. „Atzinīgi var vērtēt to, ka ir izdevies bez plašiem un bezjēdzīgiem strīdiem izstrādāt jēgpilnas un Latvijas valstij vajadzīgas vērtību sistēmas vadlīnijas, kas atbilst 21. gadsimta Rietumu demokrātijas sabiedrības izpratnei par vērtībām,” noslēdz Šadurskis.