Publicēts 15 Jūlijs 2016

Šodien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” pārstāvji tikās ar vairāk nekā divdesmit dažādām sporta federācijām un citām organizācijām, lai apspriestu stadiona teritorijā attīstāmo sporta objektu funkcijas. Sporta sabiedrības pārstāvji atzinīgi novērtēja IZM un stadiona “Daugava” redzējumu par maksimāli plašu sporta veidu savietojumu, izteica vairākus priekšlikumus, kas ņemami vērā objektu plānošanā, un atbalstīja definētās sporta funkcijas stadiona “Daugava” objektos nākotnē.

Šodien sanāksmē atbalstītais risinājums būs pamats stadiona teritorijas attīstības metu konkursam, kura ietvaros tiks izstrādāts stadiona arhitektoniskais un funkcionālais risinājums, kā arī telpiskās attīstības vīzija. Kā jau ziņots, pēc projekta īstenošanas stadiona teritorijā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik.

Plānots, ka stadiona “Daugava” teritorijā pēc apjomīgās atjaunošanas mājvietu radīs basketbols, bobslejs, bodibildings, bokss, cīņas sports, daiļslidošana, džudo, fitness, florbols, frisbijs, futbols, handbols, hokejs, kamaniņu sports, kikboksings, kērlings, riteņbraukšana, regbijs, sambo, šaušana, taekvondo, telpu futbols, vieglatlētika, vingrošana, volejbols.

Zemāk redzams shematisks stadiona “Daugava” teritorijas nākotnes objektu un to sporta funkciju izvietojums. Jāņem vērā, ka šī vizualizācija ir tikai shematisks attēlojums un konkrēts arhitektoniskais risinājums tiks izstrādāts projekta turpmākajās fāzēs.

 Daugavastadions

“Šis ir ambiciozs projekts, kura ietvaros mēs spēsim teritorijā savietot būtiski lielāku sporta funkciju skaitu nekā līdz šim. Dažādu sporta un kultūras kopienas vajadzību līdzsvarošana prasa visu pušu pacietību un ieklausīšanos. Vēlos pateikties visām sporta organizācijām, kas ir devušas savu ieguldījumu šī apjomīgā projekta gatavošanā un piedalījās sanāksmē arī šodien. Saņemot sporta sabiedrības atbalstu, esam spēruši būtisku soli pretī projekta praktiskai realizācijai,” saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors.

“Nav šaubu, ka projekta turpmākajā izstrādes gaitā būs vēl daudz jautājumu, ko risināt, jo viena projekta ietvaros mums jāievēro ļoti liels skaits dažādu sporta veidu treniņu un sacensību norišu prasību, vienlaikus ņemot vērā arī kultūras kopienas vajadzības. Taču līdzšinējais darba process ir pierādījis, ka, sporta un kultūras organizācijām aktīvi līdzdarbojoties, izdodas atrast visām pusēm pieņemamus risinājumus,” saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” valdes loceklis.

Jau ziņots, ka konsultāciju un izstrādes darba rezultātā izveidotais stadiona attīstības risinājums iekļauj šādus sporta infrastruktūras objektus: vieglatlētikas arēnu treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukumu, bobsleja starta estakādi, vieglatlētikas iesildīšanās laukumu treniņu norisei, vieglatlētikas manēžu vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u. c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionālu halli basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halli hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām, kā arī šautuvi. Tāpat teritorijā ir plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo u. c.

Visu sporta objektu izbūve tiks paveikta līdz 2022. gadam. Pašlaik jau ir noslēgusies piedāvājumu iesniegšana izsludinātajā projektēšanas un būvniecības konkursā stadiona “Daugava” Rietumu tribīņu pārbūvei, kas tiks īstenota līdz 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

Projektu ieviesīs Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.

Projekta konsultanti SIA “Ernst & Young Baltic” ir aprēķinājuši, ka stadiona projekts līdz 2037. gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai. Nozīmīga būs arī projekta būvniecības izmaksu radītā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.