Publicēts 18 Maijs 2018

books classroom close up 289737IZM pauž neizpratni par Saeimas deputātu lēmumu neatbalstīt iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītos priekšlikumus par grozījumiem Augstskolu likumā. Ceturtdien, 2018.gada 17.maijā, izskatot Augstskolu likuma grozījumus 2.lasījumā, Saeima no 11 iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem ir akceptējusi tikai divus, tādējādi radot draudus pasliktināt studiju kvalitāti Latvijas augstskolās.

Latvijā kopš 2014.gada tiek īstenotas reformas, lai stiprinātu augstskolu infrastruktūru, pārvaldību, personālu un studiju programmas. Šo reformu īstenošanā tiek ieguldītas Eiropas struktūrfondu investīcijas 162 miljonu eiro apjomā. Izglītības un zinātnes ministrija 2017.gada novembrī iesniedza Saeimā priekšlikumus, kas vērsti uz augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanu.

Likuma grozījumi paredzēja, ka turpmāk tiktu akreditēti nevis studiju virzieni, bet katra studiju programma, tādējādi precīzāk izvērtējot katras studiju programmas kvalitāti, kas ir būtisks priekšnosacījums valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvāko studiju programmu īstenošanai. Deputātu atbalstītais priekšlikums faktiski saglabā esošo studiju virzienu akreditāciju, vienlaikus būtiski pasliktinot vairākus akreditācijas sistēmas darbības aspektus. Vairumam augstskolu iepriekš iegūtās akreditācijas termiņš noslēgsies 2019.gada vidū, kas nozīmē, ka vienlaikus būs nepieciešams akreditēt aptuveni 200 studiju virzienu. Ministrija sadarbībā ar iesaistītajām pusēm bija vienojusies par akreditācijas grafika izlīdzināšanu, bet deputāti, neatbalstot šo priekšlikumu, rada nesamērīgu slogu gan augstskolām, gan akreditācijas komisijas darbam.

Ministrija Augstskolu likuma grozījumos bija iestrādājusi Rektoru padomes izteikto priekšlikumu, ka pie noteiktu kritēriju izpildes augstskolai, saņemot pilnu institucionālās akreditācijas termiņu, tas tiktu attiecināts uz visām augstskolas īstenotajām studiju programmām. Tā kā netika precizēta akreditētas studiju programmas definīcija, atbalstītais priekšlikums par augstskolas un koledžas akreditāciju ar tiesībām akreditāciju attiecināt uz studiju programmām ir pretrunā akreditētas studiju programmas jēdzienam. Proti, augstskolas un koledžas akreditācija ar tiesībām akreditāciju attiecināt uz studiju programmām ir bezjēdzīga, jo nedos nekādas papildu tiesības augstskolai un koledžai, kurai šāda akreditācija būs.

Tāpat deputāti neatbalstīja priekšlikumu uzsākt ciklisku augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanu. Bez sākuma termiņa noteikšanas pārejai uz regulāru institucionālo akreditāciju, nav iespējams nodrošināt regulāru augstskolu darba kvalitātes izvērtēšanu. Tāpat nav atbalstīti priekšlikumi stiprināt Akadēmiskā informācijas centra neatkarību, tādējādi apšaubot Latvijas mērķi sekmēt, lai studiju kvalitātes novērtēšana notiek pēc starptautiskiem standartiem.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz kopīgas studiju programmas akreditēt kā studiju programmas, taču netiek noteikts deleģējums noteikt kopīgu studiju programmu akreditācijas kārtību, jo uz to akreditāciju nevar attiecināt kārtību, kādā akreditējami studiju virzieni. Svarīgi uzsvērt - ja kopīgas studiju programmas netiks akreditētas kā viena studiju programma vienlaikus, ievērojot Eiropas pieeju kopīgo studiju programmu akreditācijā, netiek izpildīta apņemšanās ievērot Eiropas augstākās izglītības telpā notiekošos procesus kvalitātes nodrošināšanā. Tas ir būtisks šķērslis Latvijas augstskolu un koledžu internacionalizācijai, jo ārvalstu augstskolas un koledžas var nevēlēties sadarboties ar Latvijas augstskolām un koledžām, ja nav skaidri kopīgo studiju programmu akreditācijas nosacījumi.

Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka vakardienas Saeimas balsojums rada nopietnus draudus augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanai un starptautiskajai konkurētspējai. Lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti, resursu konsolidāciju un studiju programmu fragmentācijas samazināšanos, ir nepieciešams akreditēt studiju programmas un uzsākt augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju, kā arī veikt citas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Tāpēc ministrija kopā ar tiem sadarbības partneriem, kuriem ir svarīga Latvijas augstākās izglītības kvalitāte un starptautiskā reputācija, turpinās iesākto darbu pie reformām augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanai.

Visos svarīgākajos Latvijas politikas plānošanas dokumentos, kurus apstiprinājusi Saeima, akcentēta kvalitatīvas, 21.gadsimtam atbilstošas izglītības nepieciešamība un normatīvo regulējumu pilnveide šā mērķa sasniegšanai. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kuras Saeimā apstiprinātas 2014.gada 22.maijā, uzsvērts, ka augstākās izglītības politika ir vērsta uz kvalitatīvas augstākās izglītības nodrošināšanu. Tādējādi, neatbalstot būtiskus grozījumus augstākās izglītības politikas regulējumā, netiek atbalstīti Latvijai svarīgi politikas plānošanas dokumenti un uzdevumi, kuri izvirzīti nozares ministrijai.