Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

apple class conference 7102Izglītības un zinātnes ministrija rosina veikt grozījumus Augstskolu likumā, nosakot, ka gan valsts, gan privātajās Latvijas augstskolās un koledžās studiju programmas tiek īstenotas valsts valodā. Tādējādi visās augstākās izglītības iestādēs būtu vienādi kritēriji gan studiju programmu īstenošanai un akreditācijai, gan arī studiju valodas lietošanai. Ar grozījumiem tiktu samērotas arī prasības valsts valodas lietošanā vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē.

Šā gada martā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja IZM izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas vidusskolas posmā valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, tāpēc jaunais regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā.

Vidējās izglītības līmenī ir noteikti atsevišķi gadījumi, kad izglītības iestāde izglītības programmu var īstenot svešvalodā, un arī attiecībā uz privātpersonu dibinātām augstākās izglītības iestādēm nosakāma tāda pati kārtība, lai veicinātu vidējās izglītības ieguvēju iespējas tālāk iegūt augstāko izglītību.

Šobrīd Augstskolu likums gan valsts, gan privātpersonu dibinātām augstskolām nosaka vienādus kritērijus studiju programmu īstenošanai un akreditācijai, savukārt nosacījumi par studiju programmu īstenošanas valodu atšķiras. Likums nosaka, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, bet atsevišķos gadījumos – arī svešvalodā. Proti, ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie, kā arī studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Svešvalodā drīkst īstenot arī tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Tāpat ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.

Ar Augstskolu likuma grozījumiem tiktu noteiktas vienādas prasības gan valsts, gan privātajām augstākās izglītības iestādēm. Ja likuma grozījumi tiks atbalstīti un stāsies spēkā, no 2019.gada 1.janvāra augstākās izglītības iestādes vairs nevarēs uzņemt studentus tādās studiju programmās, kuru īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Vienlaikus likuma grozījumi saglabā tiesiskās paļāvības principu un paredz samērīgus pārejas nosacījumus tiem studējošiem, kuri studijas būs uzsākuši līdz 2019. gadam. Esošās studiju programmas tajās valodās, kuras neatbilst jaunajam valodu regulējumam, augstskola varēs īstenot līdz konkrētā studiju virziena akreditācijas termiņa beigām.

2018. gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, 8 juridisko personu dibinātas koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.