Publicēts 05 Jūnijs 2018

lorealŠodien, 2018. gada 5. jūnijā, svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā trīs zinātnieces no Latvijas, viena no Lietuvas un viena no Igaunijas katra saņem 6000 eiro vērtās L`ORÉAL Baltic stipendijas “Sievietēm zinātnē”. Šis ir četrpadsmitais gads kopš stipendijas ieviešanas Latvijā un kopumā šo gadu laikā stipendijas saņēmušas 46 Baltijas zinātnieces.

“Zinātne un pētniecība ir ikvienas universitātes, nācijas vērtības augstākā mēraukla. Es augsti novērtēju L’Oréal Baltic un Latvijas Zinātņu akadēmijas iedibināto tradīciju, stipendiju “Sievietēm zinātnē”, kas sniedz ieguldījumu zinātnes attīstībā, tās starptautiskajā atpazīstamībā, konkurētspējā un zinātnes tradīciju stiprināšanā,” atzinīgi novērtē stipendijas sniegtās iespējas izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Šogad stipendijas saņem piecas talantīgas Baltijas zinātnieces – Dr. Ilva Nakurte, Mg. sc. ing. Anda Fridrihsone, Mg. sc. chem. Margarita Baitimirova no Latvijas, kā arī Dr. Ģiedre Motuzaite-Matuzevičūte Kīn no Lietuvas, Dr. Karina Kogermane (Karin Kogermann) no Igaunijas.

Dr. Ilva Nakurte ir Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docente un Vides risinājumu institūta vadošā pētniece. Ilva stipendiju “Sievietēm zinātnē” saņem par tradicionālajos tekstīliju krāsošanas procesos izmantoto pigmentu noteikšanu, pielietojot hromatogrāfiskās analīzes metodes pētījumu. Šī pētnieciskā projekta mērķis ir izstrādāt metodikas, ko varētu izmantot dažādu augu pigmentu, kas pielietoti tradicionālajā krāsošanas procesā, fitoķīmiskajam skrīningam, izmantojot modernākās tehnoloģijas. Turklāt iegūtie rezultāti, izpētot nemateriālo kultūras mantojumu, var sabiedrībai sniegt zināšanas par Latvijas vēsturi un atjaunojamajiem resursiem.

Mg. sc. ing. Anda Fridrihsone kopš 2010. gada strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā. L`ORÉAL Baltic stipendiju “Sievietēm zinātnē” Anda saņēma par savu pētījumu “Dzīves cikla novērtējums poliolu un poliuretānu materiāliem, kas iegūti no rapšu eļļas”. Pētījuma mērķis ir veikt pilnīgu dzīves cikla novērtējumu (angļu val. Life Cycle Assessment (LCA)), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā sintezētiem rapšu eļļas polioliem un no tiem izgatavotiem poliuretānu materiāliem. Pētījums būs noderīgs citiem vietējiem pētniekiem, piemēram, lai novērtētu Latvijā ražotā biodīzeļa “vides pēdas nospiedumu”, kā arī citiem pētniekiem visā pasaulē.

Mg. sc. chem. Margarita Baitimirova kopš 2013. gada strādā Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūtā. Margarita tika apbalvota ar stipendiju, pateicoties grafēnu saturošu slāņainu nanostruktūru veidošanas un to īpašību pētījumam, kura mērķis ir izveidot uz modernā materiāla – grafēna balstītas slāņainās nanostruktūras, izpētīt izveidoto nanostruktūru īpašības un pārbaudīt to iespējamo pielietojumu optoelektriskās, termoelektriskās ierīcēs un optiskajos un bioloģiskajos sensoros. Grafēna/termoelektriskā materiāla slāņainās nanostruktūras var tikt izmantotas termoelektriskajās ierīcēs, ar kuru palīdzību varētu gūt enerģiju no saules enerģijas un/vai no temperatūru starpības, piemēram, starp iekštelpas un ārtelpas temperatūrām, t.i. gūt enerģiju no atjaunināmiem resursiem, kā arī ar šādu ierīču palīdzību varētu piesārņojuma/atkrituma siltumu pārvērst lietderīgā elektrībā.

Dr. Karina Kogermane (Karin Kogermann) kopš 2015. gada ir Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas institūta asociētā profesore un vadošā pētniece. Karina veic pētījumu par nanošķiedrās iekapsulētas dzīvas šūnām kā viedi biopārsēji inficētu brūču apkopei. Neskatoties uz daudzveidīgajām iespējām, joprojām nepastāv efektīvas hronisku brūču infekciju ārstēšanas metodes. Galvenā problēma ir bioplēvītes esamība brūcē un ārstēšanās gaitā izveidojusies rezistence pret antibakteriālajiem līdzekļiem. Pašlaik šī projekta mērķis ir izveidot jaunus fibrozus elektrovērptus biopārsējus, kuros būtu dzīvas, ar inženierijas paņēmieniem iegūtas baktēriju šūnas lokālai izmantošanai brūču apkopē.

Dr. Ģiedre Motuzaite-Matuzevičūte Kīn (Giedre Motuzaite Matuzeviciute Keen) kopš 2017. gada vada Viļņas Universitātes Bioarheoloģijas izpētes centru. Ģiedre veic pētījumu par cilvēka paleodiēta un lauksaimniecības uzplaukumu Centrālāzijā. Šis pētījums koncentrējas uz cilvēka diētu evolūciju aizvēsturiskajā Tjanšana kalnu sistēmas centrālajā daļā, un tās ietekmi uz tālāko labības izplatību visā Eirāzijā. Pētot arheoloģiskās izpētes vietas kontekstu un vides nosacījumus, izmantojot zinātniskās metodes, spējam ieskatīties artefaktu molekulārajā līmenī, tādējādi atklājot daudz plašāku skatu uz mūsu pagātni.
Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņem doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei.

Soctikliem LV

2018. gadā pavisam stipendiju “Sievietēm Zinātnē” konkursam iesniegti 47 pieteikumi no Latvijas, 26 no Igaunijas un 26 no Lietuvas dzīvības un vides zinātnes, kā arī fizikālās un inženierzinātnes jomās.

Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 42 zinātnieces no Latvijas. Pagājušajā gadā tika uzsākta projekta paplašināšana Baltijas valstīs, dodot iespēju stipendijas saņemt arī Lietuvas un Igaunijas zinātniecēm. Kopš 2017. gada divas zinātnieces no Lietuvas un divas zinātnieces no Igaunijas saņēmušas L`ORÉAL Baltic stipendijas “Sievietēm zinātnē”.


L`ORÉAL Baltic ”Sievietēm zinātnē” stipendiju programma tiek īstenota sadarbībā ar visām trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

*Aptauja tika veikta no 2018. gada 11. aprīļa līdz 11. maijam, anonīmi aptaujājot 39 L`ORÉAL Baltic ”Sievietēm zinātnē” stipendiātes no Latvijas un vienu no Lietuvas un vienu no Igaunijas.