Publicēts 17 Jūlijs 2018

horizonIzglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa otrdien, 2018.gada 17.jūlijā, piedalās neformālajā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, pārstāvot Latviju sarunās par jauno pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa”. Sanāksme norisinās Vīnē Austrijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.

Eiropas Komisija ir publiskojusi piedāvājumu devītajai pētniecības un inovācijas ietvarprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, kas balstīsies uz līdzšinējās pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” panākumiem. Tās prioritātes ir ES globālas pētniecības un inovācijas veicināšana un kopējais finansējums no 2021. līdz 2027.gadama tiek plānots 94,1 miljards eiro. Sanāksmē ministri fokusējas uz galvenajiem jautājumiem par programmas saturiskajiem elementiem un stratēģisko plānošanu.

Līdzšinējie Latvijas rezultāti programmā “Apvārsnis 2020” apliecina tās lielo nozīmi Latvijas zinātnes sistēmā. Pirmo četru gadu laikā (2014. – 2017.gadam) programmas konkursos ir piedalījušās 93 dažādas Latvijas institūcijas – zinātniskie institūti, augstākās izglītības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, asociācijas un nodibinājumi. Īstenoti 188 projekti par kopējo summu 46 584 049 eiro, kas veido 0,15 % no visa kopējā šīs programmas finansējuma.

Latvijas ieskatā priekšlikuma programmai “Apvārsnis Eiropa” piedāvātā trīs pīlāru pamatstruktūra ir labi izvēlēta, aptverot un iekļaujot galvenos Eiropas pētniecības un inovācijas prioritātes un izaicinājumus. Otrais pīlārs “Globālie izaicinājumi un rūpniecības konkurētspēja” nodrošinās labāku pētniecības starpdisciplinaritāti un fokusu sabiedrībai svarīgu izaicinājumu risināšanai, tādējādi palielinot pētniecības un inovāciju ietekmi Eiropā. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm ir paredzēta augtāka nozīme un integrācija programmā “Apvārsnis Eiropa”. Tas ļaus samazināt pastāvošo plaisu starp sociālajām un humanitāram zinātnēm ar pārējām zinātņu nozarēm, kā arī sekmēs labākus programmas rezultātus.

Par būtisku panākumu Latvija uzskata programmas “Apvārsnis Eiropa” centienus stiprināt sinerģiju ar citiem ES finanšu instrumentiem un politikas virzieniem, sniedzot pieeju ne tikai pētniecības un zinātnes institūtiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmējiem, īpaši jaunajiem uzņēmumiem (start-up), kas īsteno komercpraksi. Efektīva sadarbība starp dažādiem ES instrumentiem ļaus nodrošināt integrētu un harmonizētu Eiropas pētniecības un zinātnes telpu, ātrāku pētniecības un inovāciju rezultātu izplatīšanu un tālāku izmantošanu citās programmās, kā arī novērsīs aktivitāšu pārklāšanos starp dažādam programmām.

Esošais programmas “Apvārsnis Eiropa” piedāvājums ir nepietiekams, lai samazinātu plaisu starp jaunajām (ES-13) un vecajām (ES-15) valstīm. Tādēļ būtiski ir paredzēt lielāku lomu specifiskiem mehānismiem, kuri strādātu uz jauno dalībvalstu plašāku iesaisti arī citos instrumentos ārpus “Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” virziena, kuru mērķis būtu palielināt šo valstu iesaistes līmeni, piemēram, visu ES dalībvalstu zinātnieku un akadēmiskā personāla integrāciju un iekļaušanos ES zinātniskajā un pētniecības telpā. Latvija ir pārliecināta, ka programmai “Apvārsnis Eiropa” ne tikai ir nepieciešams transformēt un tālāk attīstīt esošo zinātnisko izcilību, bet arī radīt ietvaru, lai šāda izcilība rastos līdzsvaroti visās dalībvalstīs.

Lai veidotu integrētu un iekļaujošu ES zinātnes un pētniecības telpu, Latvijai ir būtiski, ka arī ES-13 dalībvalstu dalībnieki tiek iesaistīti zinātnes un pētniecības konsorcijos, tāpēc Latvija rosina, ka partnerībām ir jābūt veidotām uz tematisko jomu bāzes un jāpiedāvā radīt reģionam specifiskas sadarbības platformas konkrētajā tematiskajā jomā, piemēram, enerģētikā un klimatā, pārtikā un dabas resursos.

Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir jānodrošina labi organizētas koordinācijas aktivitātes, izveidojot komunikācijas platformas, kuras pulcē kopā politikas plānotājus ar ieinteresētajām pusēm – augstskolām, zinātniskajām institūcijām, uzņēmumiem un citiem. Tādējādi tiktu nodrošināta informācijas apmaiņa, kas nozīmīga kvalitatīvas stratēģiskas plānošanas veidošanai. Būtiska loma ir arī zinātnes komunikācijai, lai sabiedrība būtu pienācīgi informēta par programmas “Apvārsnis Eiropa” ieguvumiem un iesaistīta pētniecības misiju izstrādē.