Publicēts 16 Oktobris 2018

IMGmonitor2016Otrdien, 2018. gadā 16. oktobrī, Eiropas Komisija (EK) publicē ikgadējo ziņojumu “Education and Training Monitor”, kurā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi nosprausto izglītības mērķu sasniegšanā. Latvijai daudzos izglītības sistēmas rādītājos ir labāki rezultāti nekā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Ziņojuma “Education and Training Monitor” Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem:

2017. gads pret 2016. gadu

Izglītību priekšlaicīgi pametušie 18 - 24 gadus veci jaunieši:

2017. gads: Latvija – 8,6%, ES vidēji – 10,6%
2016. gads: Latvija – 10%, ES vidēji – 10,7%

Pieaugušie (30-34 gadi) ar augstāko izglītību:

2017. gads: Latvija – 43,8%, ES vidēji – 39,9%
2016. gads: Latvija – 42,8%, ES vidēji – 39,1%

Dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadiem līdz sākumskolai:

2017.gads: Latvija – 95,5%, ES vidēji – 95,5%
2016. gads: Latvija – 95%, ES vidēji – 94,8%

Pieaugušo (25-64 gadi) iesaiste izglītībā:

2017. gads: Latvija – 7,5%, ES vidēji – 10,9 %
2016. gads: Latvija – 7,3%, ES vidēji – 10,8%

Līdz 2020. gadam ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 10% samazināt to jauniešu (18-24 gadi) proporciju, kuri pamet mācības. 2017. gadā ES valstīs šī proporcija vidēji bija 10,6%, Latvijā - 8,6%. 2017. gadā mūsu valstī, vecuma grupā no 18 – 24 gadiem, neturpināt mācības izvēlējās 5% sieviešu un 12% vīriešu.

ES valstīs ir labi sasniegumi augstākās izglītības pieejamībā. Gandrīz jau sasniegts mērķis līdz 2020. gadam panākt, ka vismaz 40% katras ES dalībvalsts iedzīvotājiem ir augstākā izglītība (vecuma grupa 30-34 gadi). 2017. gadā ES vidējais rādītājs šajā jomā bija 39,9%. Latvijā 43,8% iedzīvotāju vecumā no 30-34 gadiem 2017. gadā bija absolvējuši kādu no augstākās izglītības iestādēm, no tiem 56% bija sievietes un 32,1% vīriešu.

ES kopumā ir sasniegts 2020. gada mērķis pirmsskolas izglītībā. Valstis bija vienojušās, ka bērnu dalībai pirmsskolas izglītībā, sākot no četriem gadiem, jāsasniedz 95%. 2017. gadā gan ES vidēji, gan arī Latvijā šī proporcija bija 95,5%.

EK norāda uz izaicinājumiem pilsoniskajā un pieaugušo izglītībā

Pieaugušo iedzīvotāju dalība izglītībā ir vienīgais no galvenajiem uzraudzības rādītājiem, kurā Latvija un arī citas Eiropas valstis joprojām nesasniedz nosprausto mērķi - panākt, ka līdz 2020. gadam vismaz 15% pieaugušo vecumā no 25-64 gadiem iesaistījušies pieaugušo izglītībā. 2017. gadā ES vidēji šī proporcija bija 10,9%, bet Latvijā – 7,5%. Jāuzsver, ka šajā jomā Latvija ir apņēmusies situāciju uzlabot. Mūsu valstī tiek īstenots vērienīgs ES fondu un valsts līdzfinansēts pieaugušo izglītības projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Septembrī, projekta trešajā kārtā mācībām pieteicās vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju - par 35% vairāk nekā otrajā kārtā šā gada pavasarī. Pieprasītākās mācības - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, transporta un loģistikas nozarēs, kā arī ēdināšanā. Vairāk informācijas.

Arī vairākas citas ministrijas patlaban īsteno vērienīgus ES projektus, kuru ietvaros tiek atbalstīta pieaugušo izglītība gan individuāli, gan motivējot darba devējus iesaistīties darbinieku izglītības atbalsta programmās. Jāatzīmē, ka kopš 2015. gada Latvijā pieaugušo dalība izglītībā ir palielinājusies par 1,8%.

Ziņojuma caurviju tēma šogad bija pilsoniskās izglītības un līdzdalības loma ES valstu izglītības sistēmās. Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas skolēnu rezultāti pilsoniskās izglītības jomā varētu uzlaboties, praksē ieviešot jauno prasmēs balstīto izglītības saturu. Sociālā un pilsoniskā kompetence jaunajā mācību saturā ir iekļauta kā viena no septiņām pamata kompetenču jomām.

Ziņojumā “Education and Training Monitor 2018” ir plaša informācija un analīze par izglītības sistēmām 28 ES valstīs, kā arī ieteikumi diskusijām par izglītības prioritātēm. Ziņojuma prezentācija tiešraidē šeit.

Papildus informācija par ziņojumu.