Izvēlne

Aptauja

Vai skolu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos ir jābūt publiski pieejamiem?
Ir jāpapildina kritēriji skolu kvalitātes mērīšanai
Nav viedokļa

hello i m nik 281498 unsplash2018. gads Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajās jomās iezīmējās ar vairākām būtiskām reformām un nozīmīgiem izaicinājumiem - jauna, kompetencēs balstīta izglītības satura izstrāde un aprobācija; valsts valodas lomas palielināšana izglītībā visās pakāpēs; skolu tīkla attīstība; pārmaiņu virzība augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanai un konkurētspējas palielināšanai; finansējuma pieaugums pedagogu un sporta treneru atalgojumam, augstākajai izglītībai, zinātnei un diasporai.

Mērķtiecīgi plānojot investīcijas gan valsts, gan pašvaldību izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, IZM no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem turpmākajiem gadiem nodrošinājusi 282 miljonu eiro lielu finansējumu skolu infrastruktūras modernizācijas projektu īstenošanai visos izglītības posmos – no sākumskolas līdz koledžām un augstskolām.

Vispārējā izglītība

Valdība apstiprinājusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, kas turpmāko piecu gadu laikā paredz pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojumu, līdz 2022.gada 1.septembrim sasniedzot 900 eiro par zemāko darba algas likmi. Atalgojumu plānots palielināt pedagogiem vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Vienlaikus grafiks paredz, ka finanšu līdzekļi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti no trīs avotiem - sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu, kā arī piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un vienlīdzības principu. Saskaņā ar grafiku no 2018.gada 1.septembra pedagogu zemākā darba samaksa par likmi palielināta no 680 līdz 710 eiro.

Projekta Skola2030 ietvaros tiek īstenotas nozīmīgākās pārmaiņas izglītības satura jomā kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatot mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojas, organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā. 2018.gadā izstrādātas un valdībā apstiprinātas jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un jaunais pamatizglītības standarts. Turpinājās jaunā satura un pieejas aprobācija 100 Latvijas skolās, visos Latvijas reģionos regulāri organizēti labās prakses un pieredzes semināri, kā arī mācības skolu un pirmskolu vadības komandām.

Valdībā apstiprināti IZM izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu digitālo mācību līdzekļu izstrādei jaunā mācību satura ieviešanai. Digitālo mācību līdzekļu izstrādei kopumā plānoti gandrīz 1,9 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir ESF finansējums. Visu apstiprināto projektu īstenošanas rezultātā ir jāizveido vismaz 50 digitālie mācību un metodiskie līdzekļi jaunā mācību satura ieviešanai pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē.

Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem - Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku, arodbiedrības, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību izglītības pārvalžu, pašvaldību speciālajām internātskolām, Latvijas Vecāku kustības, skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjiem IZM izstrādāja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Veiktie grozījumi sakārto un viennozīmīgi traktē normatīvos dokumentus - valsts izglītības standartu, izglītības programmas, mācību priekšmetu programmu paraugus, kas jo īpaši svarīgi, uzsākot kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanu. Ir palielināta izglītības iestāžu autonomija, dodot iespējas skolas direktoram noteikt arī citas mācību organizācijas formas, ne tikai mācību stundu. Noteikti divi vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipi – vidusskola un valsts ģimnāzija, no izglītības iestāžu tipoloģijas izslēdzot vakara (maiņu) vidusskolu un pašvaldības ģimnāziju. Grozījumi likumos veicina arī iekļaujošo izglītību, palielinot ikviena bērna līdzdalības iespējas mācību procesā, ārpusklases aktivitātēs un kultūras procesos. No 2018. gada 1. septembra bērni vairs netiek uzņemti pedagoģiskās korekcijas izglītības programmās, jo jau mācību procesa laikā ikvienam bērnam jāsaņem savlaicīgs un individualizēts pedagoģiskais atbalsts, nevis jāveido nodalīta vide atsevišķā pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā.

Lai pielāgotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi jaunajam vispārējās izglītības mācību saturam, projekta “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros turpinājās vērienīgi izglītības iestāžu modernizācijas darbi.

Profesionālā izglītība

Ieviesta un pilnveidota nozaru kvalifikācijas struktūra, izstrādātas modulārās profesionālās izglītības programmas, mācību līdzekļi, iegādātas simulācijas iekārtas. Pilnveidotas 14 nozares kvalifikācijas struktūras, izstrādāta kvalifikācijas struktūra mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektoram, izstrādāti profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības. Pieņemti MK noteikumi par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību.

Turpinās Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”. Pilnveidota darba vidē balstīto (DVB) mācību vadītāju sagatavošana – gan integrējot jau aprobētas pieejas, gan veidojot jaunas mācību formas un saturu ar ES fondu un ES Erasmus eksperimentāla projekta “Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās (TTT4WBL) atbalstu.

Turpinās projekts “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”, kura laikā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja bez maksas gada/pusotra gada laikā profesionālās izglītības programmās iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Jauniešu garantija piedāvā arī darba vidē balstītas mācības, kuru specifika ir jaunietim dotā iespēja vairāk nekā pusi mācību laika pavadīt reālā darba vidē pie darba devēja.

Latvijas komanda starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2018 ieguva divas zelta medaļas, vienu sudraba medaļu un 4 ekselences medaļas, kopvērtējumā ierindojoties 7.vietā 28 valstu komandu konkurencē.

Ar ESF atbalstu turpinās arī profesionālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības kompetenču centru personāla kvalifikācijas pilnveides pasākumi: cilvēkresursu un stratēģiskā plānošana, pieaugušo izglītība, sadarbības veicināšana ar darba devējiem, administratīvo un vadības kompetenču pilnveide, digitālā pratība.

Augstākā izglītība

2018.gadā turpinājās augstskolu kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanas pasākumi un programmas. Ir ieviests Studējošo un absolventu reģistrs, kurā tiek uzkrāti dati personu līmenī par augstskolu studiju programmās studējošajiem, kā arī nepersonificēti dati par absolventu nodarbinātību. Pirmreizējās ziņas par personām, kas pašlaik studē, reģistrā tika ievadītas 2017.gada decembrī. No 2018.gada pamatinformācija tiek aktualizēta katru mēnesi. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai nodrošinātu mērķtiecīgu augstākās izglītības finansēšanu un sekmētu apzinātu, faktiskajā darba tirgus situācijā balstītu studiju programmas izvēli. Pirmie dati par absolventu darba gaitām tiks publicēti 2019.gada nogalē.

Turpinājās augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizēšana un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu mūsdienīgu studiju un pētniecības vidi STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), t.sk. medicīnas un radošo industriju, studiju programmu īstenošanai un veicinātu augstākās izglītības atbilstību tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām. ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā plānots sniegt atbalstu studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai (kopējais indikatīvais finansējums 44,6 miljoni eiro, t.sk. ERAF finansējums 37,9 miljoni eiro). Vienlaikus ar ES fondu atbalstu tiek uzlabotas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vides uzlabošanai koledžās (kopējais indikatīvais finansējums 14,2 miljoni eiro, t.sk. ERAF finansējums 12 miljoni eiro).

Tika uzsākta 4 ES fondu programmu īstenošana, nākamajos piecos gados nodrošinot ieguldījumus augstskolu attīstībā. Investīciju piešķiršana balstīsies uz augstskolu izstrādātajām institūciju attīstības stratēģijām, kuru vērtēšanā tika iesaistīti arī attiecīgo profesionālo nozaru pārstāvji.

2018.gada sākumā tika apstiprināti noteikumi ES programmām, kurās projektu īstenošana uzsākta gada otrajā pusē un to īstenošana augstskolās notiks līdz 2022.gada decembrim:

  • Studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana (SAM 8.2.1.), lai turpmāko piecu gadu laikā investētu ESF finansējumu jaunu, spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē, t.sk. doktorantūras līmeņa programmās. Šī programma dos ieguldījumu jaunā skolotāju satura izstrādei - jaunā kvalitātē sagatavojot arī pedagogus, kuri strādās ar skolēniem atbilstoši jaunajam mācību saturam un pieejai. Kopējais indikatīvais finansējums 10,8 miljoni eiro, t.sk. ESF finansējums 9,2 miljoni eiro;
  • Augstskolu akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās. Programmas ietvaros investīcijas iegulda mācībspēku stiprināšanai vairākos veidos, tostarp, sagatavojot jaunos, perspektīvos akadēmiķus doktorantūras programmās un piesaistot ārvalstu personālu darbam Latvijas augstskolās. Akadēmiskajam personālam tiks nodrošinātas arī mācības dažādu kompetenču apguvei (svešvalodas, tehnoloģiju un digitālās pratība, komunikācijas un līderības prasmes). Kopējais indikatīvais finansējums 34,3 miljoni eiro, t.sk. ESF finansējums 29,2 miljoni eiro;
  • Augstākās izglītības institūciju pārvaldības un organizatorisko procesu uzlabošanai (SAM 8.2.3.). ES fondu investīcijas paredzētas augstākās izglītības institūciju struktūras, struktūrvienību darba organizācijas un atbildības jomas pārskatīšanai, kā arī uz rezultātu orientētas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai. Tāpat finansējums tiks novirzīts vadības personāla kompetenču paaugstināšanai un e-risinājumu ieviešanai; arī augstskolu sadarbības stiprināšanai ar industriju – studiju programmu satura pilnveidei un salāgošanai ar nozares attīstības vajadzībām. Kopējais indikatīvais finansējums 20 miljoni eiro, t.sk. ESF finansējums 17 miljoni eiro.

Turpinājās darbs pie augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas attīstības. Esošā akreditācijas aģentūra – Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) – tika iekļauta Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā (EQAR). Tas ir apliecinājums Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras darbībai atbilstoši Eiropas Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā, kā arī veicinās Latvijas augstskolu/koledžu un to izsniegto diplomu atpazīstamību un uzticamību starptautiski. 2018. gadā AIC kļuva arī par pilntiesīgu Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācija (ENQA) biedru.

Valdībā apstiprināti jauni akreditācijas un licencēšanas noteikumi, kas paredz visu studiju virzienu sistēmisku izvērtējumu, sniedzot individuālu vērtējumu katrai studiju programmai. Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā - licencēšanas un akreditācijas procesā tiek iesaistīti darba devēji. Jaunais regulējums nodrošina starptautiskiem standartiem atbilstošas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu un studiju programmu fragmentācijas mazināšanu, veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamā cilvēkkapitāla kvalitatīvu sagatavošanu un paaugstinot Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju.

Zinātne

2018. gada nozīmīgākais notikums bija IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas pulcēja Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus no visas pasaules, kā arī viņu stratēģiskos partnerus un atbalstītājus, lai kopīgi atskatītos uz paveikto un definētu turpmākos Latvijas zinātnes uzdevumus valsts un sabiedrības attīstībai. Kongresā piedalījās vairāk nekā 750 dalībnieki no 24 valstīm, kas satikās un diskutēja, apmainījās ar idejām un meklēja risinājumus Latvijas turpmākai attīstībai. Kongresu tiešraidē vēroja vairāk nekā 30 000 skatītāju visā pasaulē.

Izstrādāti jauni MK noteikumi fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošanai, kuru finansēšanai piešķirti lielāki valsts budžeta līdzekļi, ikgadējo finansējumu palielinot no 4,4 līdz 9,5 miljoniem eiro. Fundamentālie un lietišķie pētījumi tiek īstenoti visos Latvijas zinātnes prioritārajos virzienos, zinātniekiem veidojot savus projekta piedāvājumus. Katra projekta izpildē jāiesaista augstskolās studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti. Projektu atbilstību zinātniskajiem kritērijiem nodrošina neatkarīgi ārvalstu eksperti.

2018.gada 21.jūnijā pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā ļauj nozaru ministrijām veidot un finansēt savas nozares attīstībai nepieciešamās valsts pētījumu programmas. Tādējādi tiek veicināts valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē, sekmējot jaunu zināšanu un prasmju attīstību, kā arī cilvēkresursu piesaisti nozarei. Atbilstoši šādam modelim 2018.gadā jau ir izveidotas trīs jaunas valsts pētījumu programmas. Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi un finansē valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” un “Latviešu valoda” 6,2 miljonu eiro apmērā laika posmā no 2018. līdz 2020.gadam. Ekonomikas ministrija ir izveidojusi un finansē valsts pētījumu programmu “Enerģētika” ar finansējumu 6 miljoni eiro laika posmā no 2018. līdz 2020.gadam.

Mūžizglītība

Balstoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem par pamatkompetencēm mūžizglītībai, ES “Erasmus+” programmas projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” ietvaros 15 nozaru eksperti noteica nepieciešamās vispārējās prasmes nozarēs strādājošajiem, profesionālās izglītības iestāžu ekspertu darba grupas ir izstrādājušas 26 pieaugušo izglītības moduļus vispārējo prasmju apguvei (http://www.muzizglitiba.lv/node/198). 22. augustā projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” un “Epale nacionālais atbalsta dienests” ietvaros IZM rīkoja pieaugušo izglītības forumu “Pieaugušo izglītība šodien un rīt”, kur darba grupās tika izstrādāti priekšlikumi pieaugušo izglītības sistēmas attīstīšanai. Kā galvenā pieaugušo izglītības platforma tiek pilnveidota un uzturēta tīmekļa vietne www.muzizglitiba.lv. Sadarbojoties ar visām pašvaldībām, aktualizēta pieaugušo izglītības karte, izveidots pieaugušo izglītības tīkls, ievietota aktuālā informācija, tiek aktualizēts pieaugušo izglītības kalendārs.

2018. gadā vairāk kā 2100 pedagogiem bija iespēja apmeklēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus 13 programmās. Ir piešķirts valsts budžeta finansējums jauno pedagogu metodiskajam, profesionālajam atbalstam un kompetenču spirināšanai, kā arī digitālu atbalsta materiālu izstrādei jaunā pedagoga iekļaušanai skolas darba vidē (pirmajos divos darba gados).

Lai sniegtu metodisko atbalstu iekļaujošās izglītības aspektu nodrošināšanai skolēniem ar mācīšanās, valodas, redzes, dzirdes, jauktiem attīstības, garīgās un smagas garīgās attīstības traucējumiem, 11 speciālās izglītības attīstības centriem piešķirts finansējums pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenošanai. Kopā kursus apmeklēja vairāk kā 1300 pedagogu.

Jaunatne

2018. gadā turpinājās jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku profesionālās pilnveides pasākumi - mācības, metodiskās tikšanās, pieredzes apmaiņas un informatīvie izbraukumi. Sniegts atbalsts pašvaldību un jaunatnes organizāciju projektiem un darbības nodrošināšanai, kā arī atbalsts sadarbības stiprināšanai ar diasporas jauniešiem, nodrošināta diasporas jauniešu dalība jaunatnes jomas pasākumos Latvijā. Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros nodrošināts atbalsts deviņām jaunatnes organizācijām jauniešu līdzdalības veicināšanai, četrām jaunatnes organizācijām un 39 pašvaldībām darba ar jaunatni attīstībai. Izstrādāti pieci video stāsti par jaunatnes jomā aktuālām tēmām. Organizēts konkurss “Labākais darbā ar jaunatni 2018”, kurā deviņās nominācijās apbalvotas gan pašvaldības un darbā ar jaunatni iesaistītas personas, gan jauniešu centri, jaunatnes organizācijas un biedrības. Starptautiskajā Jaunatnes dienā, 2018.gada 12. augustā, Madonas novadā – Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2018, tika paziņots “Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2019” statusa ieguvējs - Ikšķiles un Olaines novadu apvienība, kas kļūs par epicentru svarīgākajām Latvijas jaunatnes politikas aktivitātēm un jauniešu pasākumiem 2019. gadā.

Valsts valodas stiprināšana

Apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka 9. un 12.klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārto latviešu valodā. (12.klašu absolventi – no 2017./2018.mācību gada, 9.klašu beidzēji – no 2019./2020.m.g.).

2018.gada 2.aprīlī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā.

Ņemot vērā veiktos grozījumus, bija nepieciešams samērot valsts valodas lietošanu vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē. 2018.gada 21.jūnijā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā, pieņēma IZM rosinātos grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka: gan valsts, gan privātajās Latvijas augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. (Augstskolas un koledžas, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, var turpināt šo studiju programmu īstenošanu līdz 2022.gada 31.decembrim. Pēc 2019.gada 1.janvāra studējošos nevarēs uzņemt studiju programmās, kuru īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

2018. gadā panākts būtisks finansējuma pieaugums diasporas latviešu skolām, kas nodrošināja daudzu atbalsta pasākumu īstenošanu. Tika izstrādāta Diasporas latviskā izglītības satura vadlīniju koncepcija un tai atbilstošs mācību saturs latviešu valodas, Latvijas vēstures, kultūras un ģeogrāfijas jomā. Noorganizēts pirmais Diasporas izglītotāju forums 10.jūlijā, bet 1.decembrī - pieredzes apmaiņas seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā” vasaras vidusskolu pedagogiem un organizētājiem. Atbalstot diasporas izglītības centienus un tradīcijas, pirmo reizi 20 pedagogi devās uz diasporas vasaras skolām Amerikas Savienotajās valstīs (Garezera vasaras vidusskola un Vasaras vidusskola “Kursa”), bet 6 pedagogi – uz Austrāliju, Annas Ziedares Vasaras vidusskolu. Nodrošinātas valsts valodas prasmes pārbaudes diasporā (ASV – Garezera vasaras vidusskolā un Vasaras vidusskolā “Kursa”; Austrālijā – Adelaidē, Melburnā un Sidnejā; Krievijā – Maskavā, Omskā un Krasnojarskā), kurās savu latviešu valodas prasmi apliecināja 134 pretendenti.

Sports

Nodrošināts būtisks valsts finansējuma pieaugums ieguldījumiem valsts nozīmes sporta infrastruktūras objektu attīstībai, treneru atalgojuma celšanai, tautas un augsta sasnieguma līmeņa sporta attīstībai. Sporta nozarē sasniegts vēsturiski lielākais valsts budžeta finansējums, pārsniedzot 50 miljonus eiro.

Līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei sagatavots Deju svētku norisei atbilstošs mūsdienīgs nacionālais stadions. Noslēdzies projekta „Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” pirmais posms. 2018.gada 15.maijā ekspluatācijā nodota stadiona „Daugava” rekonstruētā Rietumu tribīne un no jauna uzceltās Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vajadzībām stadionā pieejamas vairāk kā 10 000 sēdvietas.

Veicot grozījumus Sporta likumā, sporta jomā ievērojamie principi papildināti ar labas pārvaldības principu, kā pastiprināts regulējums attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Tāpat sadarbībā ar Veselības ministriju īstenota antidopinga sistēmas reforma, lai nodrošinātu Latvijas antidopinga sistēmas atbilstību Pasaules Antidopinga kodeksa prasībām.

Nozīmīgs sasniegums bērnu fiziskās aktivitātes palielināšanā ir trešās sporta stundas iekļaušana jaunajā pamatizglītības standartā, kuru sāks īstenot līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu.

Nodrošināta augsta līmeņa sporta pasākumu organizēšana Latvijā, nodrošināts nepieciešamais valsts atbalsts Latvijas olimpiešu dalībai 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlē Phjončhanā, Dienvidkorejā, kā arī citos sporta pasākumos.

Starptautiskā sadarbība

2018. gadā parakstīti divpusējās sadarbības līgumi un izpildprogrammas:

Latvija kopš 2015. gada, Latvijas prezidentūras ES Padomē, ir vadošā ES valsts profesionālajā izglītībā Eiropas Komisijas atbalstītā projekta “ES un Centrālāzijas izglītības platforma” ietvaros. Arī 2018. gadā Latvija (IZM) nodrošināja aktīvu ekspertu līdzdalību šīs platformas augstākās izglītības un profesionālās izglītības pasākumos. Papildus, 2018. gadā IZM īstenoja projektu “Atbalsts izglītības jomas reformām un sadarbības veicināšanai ar Centrālāzijas valstīm”, saņemot Ārlietu ministrijas finansējumu 2018. gadā no attīstības sadarbības budžeta pasākumu organizēšanai.

2018. gada 14. augustā valdība apstiprināja IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Globālās izglītības tīkla Eiropā Globālās izglītības palielināšanas un inovāciju programmas finanšu instrumenta īstenošanai Latvijā”. Īstenojot Globālās izglītības tīkla Eiropā – GENE programmu, Latvijā tiek veicināta pilsoniskā atbildība, izpratne par globālajiem procesiem un aktīvu līdzdarbošanos taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā. Projektu konkursā atbalstīti 9 projekti, un to īstenošanu nodrošina izglītības iestādes sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

2018. gadā tika nodrošināta Latvijas interešu pārstāvēšana diskusijās par ES nākotni un daudzgadu budžetu pēc 2020. gada, kā arī sarunās par jauno “Erasmus+” programmas regulas (2021-2027) projektu un Solidaritātes korpusa regulas (2021-2027) projektu.

Laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam Latvija ir Eiropas Universitātes institūta (EUI) prezidentūru trio valsts, ieņemot vadošu lomu EUI vadības struktūrās.

IZM īstenotie struktūrfondu projekti

IZM īstenotie struktūrfondu projekti vispārējā izglītībā vērsti uz ieguldījumiem jaunā satura pakāpeniskā ieviešanā no 2019.gada 1.septembra. Šim mērķim jau kopš 2016.gada ir piesaistīti ESF līdzekļi un projekta ietvaros 2018.gadā izstrādāts saturs un nodrošināta tā aprobācija 99 vispārējās izglītības iestādēs, izstrādāts mācību metodisko līdzekļu saturs, gandrīz 10 000 pedagogu iesaistīti mācību satura aprobācijas un ieviešanas nodrošināšanas pasākumos.

2018. gadā ar ESF atbalstu 358 vispārējās izglītības iestādēs 117 pašvaldībās tika īstenoti daudzveidīgi pasākumi skolēnu individuālo kompetenču attīstībai. Notika 5 reģionālās skolēnu zinātniskās konferences, 1 valsts konference, Latvija tika pārstāvēta 4 starptautiskos zinātnes pasākumos. Nodrošinātas 16 mācību priekšmetu olimpiādes, Latvijas skolēni piedalījās 7 starptautiskajās olimpiādēs, kurās četri skolēni izcīnīja 2. vietu, desmit – 3.vietu, bet vēl četri skolēni saņēma atzinību. 2019.gadā plānots turpināt sniegt atbalstu izglītojamo augstu sasniegumu attīstībai.

Vienlaikus, īstenojot ESF projektus, tiek sniegts atbalsts karjeras izglītības attīstībai un priekšlaicīgas mācību pamešanas riska mazināšanai vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs (projekts “PuMPurS”).

2018.gadā aktīvi turpinājās mērķtiecīgs individuāls darbs ar neaktīvajiem jauniešiem NEET situācijā. Projekta "PROTI un DARI!” ietvaros vairāk nekā 1000 jauniešiem ir attīstītas prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Nozīmīgs ES fondu finansējums tiek ieguldīts karjeras atbalstam. Karjeras izglītība tiek integrēta gan mācību, gan audzināšanas procesā, nodrošinot dažādus pasākumus, kur pedagogs karjeras konsultants ir palīgs klases audzinātājiem, skolas vadībai, skolotājiem, vecākiem un skolēniem.

Profesionālajā izglītībā projektā “Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai” izstrādātas 15 nozaru kvalifikāciju sistēmas, 160 profesiju standarti/profesionālās kvalifikācijas prasības, izstrādē ir 184 modulāras profesionālās izglītības programmas, 210 profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs, kā arī mācību un metodiskie materiāli.

Struktūrfondu projektu ietvaros 2018. gadā turpinājās profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija, tajā skaitā arī izglītības programmu modernizācija. 10 projektos notiek būvniecība 15 objektos - Ogres Tehnikumā, Rīgas Valsts tehnikumā, Kandavas lauksaimniecības tehnikumā, Liepājas Valsts tehnikumā, Smiltenes tehnikumā, Daugavpils tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Valmieras tehnikumā, Rēzeknes tehnikumā un Priekuļu tehnikumā. Ar IT iekārtām pilnībā aprīkoti 5 tehnikumi - Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļu struktūrvienība, Valmieras tehnikums, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Smiltenes tehnikums un Ventspils tehnikums. Darbi turpinās Priekuļu tehnikumā.

Lai izvērtētu Latvijas sasniegumus izglītībā uz citu ES un pasaules valstu fona un identificētu jomas, kuras jāpilnveido, 2018.gadā tika īstenota Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2018 un OECD Starptautiskais mācīšanas un apguves (TALIS) 2018 pētījumu datu savākšana, uzsākta Matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču pētījums IEA TIMSS 2019 pamatpētījuma norise, notika OECD izglītības pārskata Education at a Glance 2018 prezentācija, noslēdzās Pasaules Bankas pētījums par augstākās izglītības pārvaldību un semināru cikls valsts dibināto augstskolu vadības pārstāvjiem. Tiek turpināts darbs pie Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2016 sekundārās datu analīzes par faktoriem, kas ietekmē Latvijas 4. klašu skolēnu lasītprasmes sasniegumus.

Nākamo četru gadu laikā Latvijā valsts mērogā tiks veidota vienota sistēma un noteikti izmērāmi izglītības kvalitātes rādītāji, kas radīs iespēju veikt daudzpusīgu izvērtējumu par izglītības kvalitāti katrā izglītības iestādē un valstī kopumā. Lai to panāktu, 2018.gadā sākts darbs pie kvalitātes monitoringa sistēmas izglītības (vispārējās, profesionālās, augstākās un pieaugušo) kvalitātes attīstīšanai.

Profesionālās izglītības iestāžu pārstāvjiem izstrādāta metodika “Praktiskais ceļvedis darbam ar pieaugušajiem profesionālajās izglītības iestādēs”. Lai attīstītu profesionālās izglītības kompetences centrus (PIKC) pieaugušo izglītības un mūžizglītības jomā, IZM piedāvā metodisku atbalstu PIKC uz andragoģiju vērstu pakalpojumu sniegšanā.

Zinātnes jomā 2018. gadā turpinājās ES fondu programmu īstenošana, lai izstrādātu pētniecības projektus, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā, kā arī jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai:

  • Praktiskas ievirzes pētniecības programma (1.1.1.1. pasākums), kurā zinātnisko grupu īstenotiem pētniecības projektiem kopējais pieejamais finansējums ir 86,14 miljoni eiro. Pirmās kārtas projektos plānots izstrādāt 108 jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus ar komercializācijas potenciālu, piesaistīt 2,9 miljoni eiro privātā līdzfinansējuma projektu īstenošanai, izveidot 43 jaunas pētniecības un attīstības personāla amata vietas un izstrādāt un publicēt 430 zinātniskos rakstus. 17 pētniecības projekti tiek īstenoti kopsadarbojoties zinātniskajai institūcijai un komersantam. 2018. gada septembrī noslēdzās projektu iesniegšana programmas otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā.
  • Pēcdoktorantūras pētniecības programma (1.1.1.2. pasākums), kurā kopumā pieejams finansējums 64,03 miljoni eiro apmērā jauno zinātnieku individuāli īstenotiem pētniecības projektiem. 2018. gadā turpinājās programmas pirmās kārtas īstenošana, kurā atbalstu pētniecības projektu īstenošanai saņem 131 pēcdoktorants. Noslēdzās otrā projektu iesniegumu atlases kārta, kuras ietvaros plānots īstenot 63 pēcdoktorantu projektus, tādējādi kopsummā sekmējot pētniecības personāla pieaugumu zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem.

2018. gadā turpinājās arī projektu īstenošana, kas nodrošina pētniecības un attīstības infrastruktūras modernizēšanu zinātniskajās institūcijās (1.1.1.4 pasākums). Līdz 2022. gadam programmā paredzēts investēt 129,1 milj. eiro, modernizējot vadošo zinātnisko institūciju pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros. Tas veicinās pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai, kā arī sekmēs zinātnisko institūciju konkurētspējīgāku iesaisti ES līmeņa infrastruktūrās. 

  • 2018.gadā sākta divu starptautiski augstā līmenī novērtētu pētniecības projektu īstenošana struktūrfondu programmā, kura paredz sekmēt un atbalstīt starptautiskas sadarbības projektus pētniecībā un inovācijās (1.1.1.5. pasākums). Finansējums primāri tiks ieguldīts Latvijas zinātnisko institūciju un komersantu snieguma paaugstināšanā ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. 2018.gada II ceturksnī uzsākta divu programmas “Apvārsnis 2020” Marijas Sklodovskas-Kirī apakšprogrammas “Individuālās stipendijas” projektu īstenošana.

Svarīgākie plānotie darbi 2019.gadā

2019.gadā turpināsies 2018.gadā sākto reformu, projektu un pasākumu īstenošana kvalitatīvas, mūsdienīgas un 21.gadsimta prasībām atbilstošas izglītības ieviešanā. Vispārējā izglītībā tiks izstrādāts jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts un no 2019.gada 1.septembra sāksies jaunā mācību satura un pieejas ieviešana pirmsskolā. Tiks pabeigta digitālo mācību līdzekļu izstrāde pirmsskolai un sākumskolai, turpināsies mācību metodisko līdzekļu izstrāde pamatizglītībai un vidējai izglītībai, kā arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveide. Atbalsts ietver pasākumus jaunā satura ieviešanai, tostarp lingvistiski neviendabīgā vidē, nodrošinot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā un jaunā satura īstenošanu skolās no 2020.gada 1.septembra.

Lai īstenotu pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā noteikto pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi, turpināsies pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveide, veicot normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar pedagogu darba samaksas sistēmu un mērķdotācijas sadales kārtību pašvaldībām. Notiks arī vispārējās izglītības satura normatīvās bāzes pilnveide un vispārējās izglītības iestāžu institucionālo izcilības attīstība, kā arī konsultāciju sniegšana pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu. Lielu uzmanību ministrija turpinās pievērst iekļaujošās izglītības principa īstenošanai, rūpējoties par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, kā arī pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību. 

Ministrija turpinās īstenot 2018.gadā sākto projektu “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”, 2019.gadā liekot uzsvaru uz mērksadarbības pasākumu īstenošanu, analītiskās kapacitātes stiprināšanu un izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas apraksta izstrādi, kas aptvers visus izglītības līmeņus. Tāpat plānots uzsākt vismaz 2 nacionālā līmeņa pētījumus par izglītības monitoringa jautājumiem.

Profesionālajā izglītībā turpināsies satura reforma un elastīgu pieeju veicināšana izglītības un mācību procesā - izglītības programmu modularizācija, mācību rezultātu novērtēšana, pārnešana un atzīšana dažādos kontekstos, kā arī izglītības un darba vides tuvināšana, uzlabojot prakšu kvalitāti un pilnveidojot darba vidē balstītās mācības. Tiks stiprināta profesionālās izglītības kompetences centru kapacitāte reģionālās attīstības un mūžizglītības kontekstā. Norisināsies aktīva profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sagatavošana dalībai jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills, kas 2019.gadā notiks Kazaņā. Uzsākta gatavošanās arī nacionālajam jauno profesionāļu meistarības konkursam SkillsLatvia 2019.

Augstākajā izglītībā tiks ieviesta augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, pārskatīta akadēmiskās karjeras un doktora studiju un promocijas sistēma. Ministrija turpinās nacionālā līmeņa izglītības kvalitātes pētījumus, tiks ieviesti asistenta pakalpojumi augstākajā izglītībā. Plānots ieviest trīs pīlāru finansēšanas modeli, pārejot uz optimālo finansējuma apjomu visiem pīlāriem, tajā skaitā ieviešot jaunu stimulu 2.pīlāram (snieguma finansējums). Tiks pilnveidota studējošo kreditēšanas sistēma un stipendiju sistēma.

2019.gadā studiju virzienu akreditāciju augstskolās veiks tikai EQAR reģistrētas aģentūras, un Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma funkcionēs atbilstoši ESG prasībām, kas palielinās uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un iegūtajiem diplomiem.

Zinātnē 2019. gadā tiks veikts Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums. Novērtējuma rezultātā iegūtais vērtējums sniegs objektīvu un kvalitatīvu analīzi, vienlaikus nodrošinot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu plānojot efektīvu finansējuma pārdali zinātniskajām institūcijām ar augstāko vērtējumu, lai veicinātu zinātnes izcilību un mazinot resursu sadrumstalotību. Fokusējot zinātnes finansējumu uz labākajām zinātniskajām institūcijām, novērtējuma rezultātā tiks nodrošināts, ka valsts finansējums ir mērķtiecīgi ieguldīts tieši spēcīgākajās zinātniskajās institūcijās ar lielāko ekonomisko un sociālo atdeves potenciālu, kā arī atbilstību kopējiem valsts tautsaimniecības attīstības politikas mērķiem un prioritātēm.

2019. gada februārī Rīgā notiks Baltijas jūras valstu Zinātnes dienas, kuras ietvaros tiks risināti sabiedrībai svarīgi jautājumi ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un demokrātijas jautājumus. Baltijas Universitātes programma (BUP) programma apvieno apmēram 225 universitātes un augstskolas Baltijas jūras sateces baseinā.

Sporta jomā tiks veikta sporta speciālistu sertifikācijas sistēmas reforma, paaugstinot prasības darbam sporta jomā un veicinot sporta speciālistu profesionālo pilnveidi. Notiks profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu finansēšanas modeļa un sporta nozares kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa pilnveide. Ministrijas izstrādās jaunu kārtību naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanai.

2019.gadā turpināsies jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku profesionālā pilnveide - mācības, metodiskās tikšanās, pieredzes apmaiņas un informatīvie izbraukumi. Tiks sniegts atbalsts pašvaldību un jaunatnes organizāciju projektiem un darbības nodrošināšanai, kā arī atbalsts sadarbības stiprināšanai ar diasporas jauniešiem. Turpināsies projekts «TU.ESI.LV» un Youth Wiki, kā arī projekts par Strukturētā dialoga procesa ieviešanu Latvijā. Sadarbībā ar radio pieci.lv tiks nodrošinātas izbraukuma tiešraides reģionos par jauniešiem aktuālām tēmām, gatavosimies konkursam “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020”.

Stiprinot latviešu valodas lomu, 2019. gadā latviešu ģimenēm 29 valstīs tiks nodrošināta latviešu valodas apguve tālmācības Classflow vidē, tiks publicēts pētījums “Latviešu valodas prasmes kvalitāte pieaugušajiem” un izdota vārdnīca “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos – Kurzeme, Zemgale, Sēlija”.

2019. gadā ES programmas “Erasmus+”projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” ietvaros ekspertu grupa, iesaistot pieaugušo izglītības ekspertus un sociālos partnerus, izstrādās “Prasmju pilnveides ceļvedi” - ieteikumus pieaugušo mācīšanās darba vietā (DVB pieaugušajiem) īstenošanai, neformālajā izglītībā iegūto prasmju novērtēšanas sistēmas pilnveidei.

2019.gadā tiks turpināts atbalsts talantu attīstībai un iekļaujošai izglītībai, galvenokārt attīstot kompetences STEM jeb tehnoloģiju un zinātņu mācību priekšmetu jomā. Tas ir būtisks atbalsta instruments fizikas apguvei skolās, ņemot vērā, ka 2018./2019.mācību gads ir pasludināts par Fizikas gadu, ko plānots noslēgt ar Eiropas fizikas olimpiādi Latvijā no 2019. gada 31.maija līdz 4.jūnijam.

2019. gada pavasarī Latvijas skolās notiks starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču pētījums 4. klasēm IEA “TIMSS”. Vasarā tiks publiskoti starptautiskā mācību vides pētījuma OECD “TALIS 2018” rezultāti. Šajā pētījumā piedalījās 2314 skolotāji no 135 Latvijas skolām. Savukārt 2019. gada beigās paziņos pasaulē prestižākā starptautiskā skolēnu novērtēšanās pētījuma OECD “PISA 2018” pirmie rezultāti. Latvijā šajā pētījumā piedalījās aptuveni 8 tūkstoši skolēnu no 352 skolām. Paralēli notiks gatavošanās vairākiem citiem pētījumiem, tostarp OECD PIAAC. PIAAC ir visaptverošākais starptautiskais instruments, kas nodrošina iespēju izvērtēt pieaugušo profesionālās kompetences, kā arī salīdzināt tās starptautiskā kontekstā. Latvija šajā pētījumā piedalīsies pirmo reizi, līdz šim tāda mēroga mūsu sabiedrības izglītības un prasmju pētījums nav veikts.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.