Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
Tas jāapgūst skolā

47239223761 1410a45d43 oIzglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Baltijas Jūras valstu padomes sekretariātu, Hamburgas pētniecības un vienlīdzības ministriju un Latvijas Universitāti, LU Dabas mājā 2019. gada 22. februārī pulcēja Baltijas jūras reģiona valstu zinātnes nozares pārstāvjus projekta “Baltijas Zinātnes tīkls” noslēguma konferencē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa konferences atklāšanā uzsvēra, ka projektam “Baltijas zinātnes tīkls” ir visas iespējas kļūt par paraugu citiem makroreģioniem vienotas zinātnes politikas veidošanā. Svarīga loma tajā gan ir turpmākajai partneru-valstu iesaistes pakāpei un vēlmei turpināt veidot ciešāku sadarbību.

 

 

 

 

Konferences ieraksts:

Mobilitāte

Konferences laikā ļoti bieži izskanēja vārds "mobilitāte", tas ietver vairākus reģiona zinātnes potenciāla attīstības priekšnoteikumus.

Turku Universitātes attīstības direktore Rita Mustonena uzskata, ka zinātnieki, kuri piedalījušies mobilitātes programmās, ir konkurētspējīgāki finansējuma piesaistē, turklāt arī viņu zinātniskie sasniegumi ir augstāki. Vienlaikus gan Mustonena, gan citilektori atzina, ka patlaban piedāvātie mobilitātes rīki nedarbojas pietiekami efektīvi, jo studenti par tiem nav pietiekami informēti. Šo problemātiku konferences otrās dienas diskusiju sesijā apstiprināja arī Kristaps Kovaļonoks, kurš mobilitātes ietvaros studē Turku Universitātē. Viņš arī vērsa uzmanību uz nevienlīdzību starp Baltijas jūras reģiona dzīves dārdzību. “Lai arī par studijām man nav jāmaksā, dzīvošanas izmaksas Somijā ir vairākas reizes lielākas nekā Latvijā, turklāt atšķirībā no somu studentiem, es nesaņemu atbalstu, lai varētu domāt tikai par studijām, tādēļ man paralēli ir jāstrādā”, sacīja maģistrantūras students.

Kā viens no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem mobilitātes izaicinājumiem tika minēts arī reģiona prestiža celšana salīdzinājumā ar Centrāleiropu. Šī iemesla dēļ mobilitāte lielākoties notiek no austrumiem uz rietumiem, veicinot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, proti, nereti pēc mobilitātes programmas noslēgšanas studenti vai pētnieki arī paliek strādāt valstī, uz kuru devušies.

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar trīs programmām, kas palīdzētu risināt mobilitātes izaicinājumus. Viena no tām ir vasaras skola doktorantūras studentiem vērienīgākajās reģiona zinātnes infrastruktūrās, kas ļautu iepazīties ar tur esošajām iespējām un izpētes rīkiem. Savukārt pētniecības prakses maģistrantūras studentiem ļautu iegūt plašāku redzesloku par pētāmo tēmu, kā arī gūt starptautisku pieredzi. Īstermiņa akadēmiskās studijas doktorantūras studentiem sniegtu iespēju uzlabot gan personīgo kontaktu tīklu, gan kompetenci pētāmajā nozarē.

“Domājot par reģiona mobilitāti, vispirms jāattīsta sadarbība universitātes, pilsētas un valsts mērogā, gan vienas nozares ietvaros, gan starp tām. Studenti, kuri būs piedalījušies mobilitātes programmās, daudz labprātāk to darīs arī vēlāk kā zinātnieki,” uzsvēra Tamperes Universitātes kanclere Krista Varantola.

Kopīgas izcilības potenciāls

Zinātniskā pētniecība un inovācijas ir viens no galvenajiem sociālekonomiskā progresa un nacionālās konkurētspējas priekšnoteikumiem, tāpēc sadarbības stiprināšanai makroreģiona ietvaros un tā konkurētspējas celšanai svarīgi nodefinēt tā prioritāros zinātniskās izcilības virzienus, kam pirms Baltijas Zinātnes tīkla izveidošanas nebija pievērsta pienācīga uzmanība.

Vairākās jomās šobrīd jau notiek aktīva sadarbība, kas būtu jāuzlabo un jānostiprina, taču ir arī virzieni, kuros pētnieciskā mijiedarbība bijusi nepietiekama. Kā viens no galvenajiem virzieniem, nenoliedzami ir jūras zinātnes izpētē un jūras tehnoloģijas. “Samilzušajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām būtu jākļūst par dominējošo makroreģiona zinātnes dzinējspēku, kas iesaistītu arī citas nozares kopēja risinājumu meklēšanai”, konferences noslēgumā uzsvēra Turku universitātes rektors Kalervo Vānanens. Uz Baltijas jūras problemātiku kā reģiona vienojošo zinātnes dzinējspēku norādīja vēl daudzi lektori, tai skaitā arī Baltijas Zinātnes tīkla projekta vadītāja Katrīna Rebelena Fogta. Viņa akcentēja, ka tā nav problēma, ko kāda no valstīm var atrisināt viena pati. Hamburgas zinātnes ministrijas pārstāve arī iepazīstināja ar pārējām zinātniskās izcilības nozarēm – kultūras mantojuma un identitātes, dzīvības, labklājības un materiālu zinātnēm, kas Baltijas zinātnes tīkla pētījumā nodefinētas par prioritātēm, ņemot vērā faktu, ka tās jau tagad ir starp vadošajām vismaz trīs reģiona valstīs.

Līdzdalības paplašināšana

Arvien plašāka pētnieciskā sadarbība ir ļoti svarīga ne tikai makroreģiona attīstībai, bet arī uzlabojot veikto pētījumu kvalitāti un inovāciju potenciālu nacionālā un reğionālā mērogā.

Lai novērtētu sadarbības veicināšanas izaicinājumus makroreģionā, Baltijas Zinātnes tīkla ietvaros tika veikts pētījums, korelējot zinātnieku aptaujas ar sadarbības iesaistes rādītājiem. Kā vienu no nozīmīgākajiem tā rezultātiem savā uzstāšanās laikā Tartu Universitātes priekšsēdētāja un profesore Kadri Ukrainski atzīmēja to, ka Baltijas jūras reģiona valstu savstarpēji tuvais ģeogrāfiskais novietojums nekalpo kā pētniecības sadarbības veicinošs aspekts. Turklāt, joprojām ievērojami atšķiras ES15 un ES13 valstu iesaistes rādītāji, jaunajām dalībvalstīm iepaliekot, neskatoties uz pieaugošo finansējuma apjomu.

Ņemot vērā, ka Baltijas jūras reģions līdz šim nav bijis dabisks zinātniskās pētniecības sadarbības areāls, lai veicinātu sadarbību tā ietvaros, jāmaina tā tēls. Iesaistes veicināšanas mehānisms varētu būt Baltijas jūras reģiona zinātnes izcilības balvas izveidošana, kas celtu reģiona kopējo prestižu. Sadarbību varētu veicināt arī papildu finansējuma piešķiršana tiem projektiem, kas līdzekļu piesaistes konkursos palikuši kā otrie, kā arī virtuālo servisa centru izveidošana. Tas kalpotu kā informācijas avots, gan par reģionā pieejamajām infrastruktūrām un rīkiem tajās, gan aktuālākajiem pētījumiem, projektiem un mobilitātes iespējām.

Projekts “Baltijas Zinātnes tīkls” tiek īstenots ar INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību pētniecībā, kā arī izcilību zinātnē un inovācijās. Projekts tika aizsākts 2016. gada 1.martā, tajā iesaistoties Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Polijas, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zinātnes institūcijām un transnacionālajām organizācijām. Nākamā Baltijas Zinātnes tīkla konference norisināsies 2020. gadā Turku Universitātē.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.