Izvēlne

Aptauja

Kā aktualizēt drošības jautājumus, sākoties vasaras brīvlaikam?
Par to īpaši jārunā skolā pirms mācību gada beigām
Tā ir vecāku atbildība
Par šiem jautājumiem skolai un vecākiem ar bērniem jārunā regulāri

100webMaija sākumā apritēs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdības 100 dienas. Jaunā valdība Saeimā tika apstiprināta 2019. gada 23. janvārī, un par izglītības un zinātnes ministri kļuva Dr.philol. Ilga Šuplinska. Stājoties amatā, ministre kā svarīgākos uzdevumus izvirzīja turpināt izglītības satura reformu, stiprināt pedagogu atbalsta sistēmu un pilnveidot mācību procesu, kā arī palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu.

Raugoties uz valdības trīs mēnešos paveikto, izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska uzsver, ka darāmo darbu saraksts ir garš un pieaug ar katru brīdi. “Izglītībā šis ir lielu pārmaiņu un izaicinājumu laiks, kas no mums visiem prasa jaunu domāšanu un jaunu rīcību. Izglītībā uzsāktās pārmaiņas ir vienots veselums – saturs, kvalitāte, pieejamība, jauno pedagogu izglītība un citi procesi nav veicami atrauti cits no cita, bet risināmi kompleksi. Tāpēc nepiekritīšu publiski izskanējušam viedoklim, ka šobrīd izglītībā notiek desmitiem reformu, kas procesos iesaistītajiem rada neziņu,” piebilst ministre.

Prioritāri izvirzot jautājumu par pedagogu darba samaksas grafikā ietverto pedagogu algu paaugstināšanu, ministrija 2019. gada budžetā ir panākusi 7,07 milj. eiro rezervēšanu valsts nozīmes reformu īstenošanai – pedagogu algu paaugstināšanai. Šobrīd turpinās aktīvs darbs, lai no 2019.gada 1.septembra skolotājiem nodrošinātu darba samaksas pieauguma grafikā noteikto - 750 eiro par zemāko mēneša darba algas likmi.

Par svarīgu uzdevumu noteikts skolu sistēmas optimizācijas process, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai un nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

Lai tiktos ar izglītības iestāžu, pašvaldību pārstāvjiem, skolēniem un vecākiem un pārrunātu nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā un skolu tīkla sakārtošanā gan kopumā, gan katrā konkrētajā novadā, izglītības un zinātnes ministre un ministrijas eksperti trīs mēnešu laikā devušies reģionālajās vizītēs uz vairākiem Latvijas novadiem. Savukārt pašvaldības līdz 2019.gada marta nogalei bija aicinātas iesniegt ministrijā savu redzējumu par skolu tīkla attīstību un mācību jomām, kurās plānota izglītības iestādes specializācija, ieviešot jauno mācību saturu vispārējā vidējā izglītībā.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā tiek analizēta pašvaldību iesniegtā informācija un modelēti dažādi risinājumi skolu tīkla sakārtošanai. Kā vienu no tiem plānots piedāvāt četru reģionu bloku modeli, katrā paredzot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā:

  • Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju (skolēnu skaits attiecīgi : 400, 450, 150),
  • administratīvo teritoriju attīstības centri (skolēnu skaits: 300, 360, 120),
  • pagastu teritorijas (skolēnu skaits: 35, 80, 45),
  • teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 km (skolēnu skaits: 15, 70, 30).

Reģionu bloki un minimālā skolēnu skaita kritēriji ir nodoti izvērtēšanai pašvaldībām, lai pēc kopīgām diskusijām pieņemtu lēmumus, kas primāri nodrošinās svarīgāko mērķi – ikviena bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Par šo risinājumu notiks diskusijas arī ministriju ekspertu vidū, piedaloties Kultūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Ekonomikas un Labklājības ministrijām, un administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Precizēto piedāvājumu ministrija plāno izstrādāt, un nākt ar to klajā maija vidū.

IZM

2019. gada valsts budžetā ir iekļauts papildu finansējums zinātnei, tostarp lai nodrošinātu zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Valsts budžeta veidošanas procesā tika paredzēts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, kas veicinās ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības attīstību.

Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārie darbības virzieni ir noteikti Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas 2019.gada 23.aprīlī apstiprināts valdībā.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.