Publicēts 09 Maijs 2019

DziesmusvetkiVeiktie grozījumi Vispārējās izglītības likumā un jaunie noteikumi par pamatizglītības standartu un programmu paraugiem turpmāk skolām nodrošinās lielāku brīvību, izstrādājot un licencējot savas autorprogrammas. Tādējādi visiem bērniem ikvienā skolā būs vienlīdzīgas iespējas attīstīt savas spējas un talantus.

Līdz šim izglītības sistēmā vēsturiski ir veidojies modelis, ka tikai atsevišķās skolās bijusi iespēja attīstīt padziļinātās programmas. 2018./2019. mācību gadā profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas ar padziļinātu valodu, mūzikas, informātikas, mākslu, matemātikas un mājturības apguvi  realizē 45 vispārējās izglītības iestādes, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta mērķdotācijas. Padziļinātas mūzikas apguves programmām tiek piemērots koeficients 1,3, pārējās programmās – 1,2. Kopumā gadā šo programmu īstenošanai piešķirti gandrīz 4 miljoni eiro. Šī prakse pieļauj, ka, piemēram, viena novada ietvaros, vienā izglītības iestādē no valsts budžeta finansējuma tiek apmaksātas padziļinātas programmas, savukārt citas iestādes papildu finansējumu nesaņem, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi, visiem bērniem ir vienāds. 

2018.gada vasarā, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā, norma par konkrētiem virzieniem, kuros izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt izglītības programmas, no likuma tika izslēgta un skolas tika informētas, ka pēc jaunā mācību satura ieviešanas visām izglītības iestādēm būs vienlīdzīgas tiesības un iespējas piešķirtā finansējuma ietvaros izstrādāt un licencēt savas izglītības programmas, tajā skaitā profesionāli orientētas. Jaunais pamatizglītības standarts stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, tādējādi vēl 2019./2020.mācību gadā finansējums padziļinātām programmām tiek saglabāts līdzšinējā apmērā. Līdztekus jaunā satura ieviešanai tiks pilnveidots arī pedagogu darba samaksas modelis.

Grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību izglītības pārvalžu, pašvaldību speciālo internātskolu, Latvijas Vecāku kustības, skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjiem. Savukārt par jauno pamatizglītības standartu un programmu paraugiem no 2017. gada septembra līdz 2018. gada martam. notika  sabiedriskā apspriešana un diskusijas, tika izskatīti vairāki simti priekšlikumu.

Jaunais pamatizglītības standarts valdībā tika apstiprināts 2018.gada 27.novembrī. Pamatizglītības mērķis ir nodrošināt visiem skolēniem vienlīdzīgas iespējas attīstīt savas spējas visās mācību jomās. Svarīgi atzīmēt, ka jaunajā pamatizglītības standartā ir palielināts stundu skaits kultūras un mākslas priekšmetiem, tādējādi paredzot visiem skolēniem iespējas iegūt daudzpusīgu izglītību. Plašāk par pārmaiņām pamatskolas mācību saturā un pieejā var lasīt projekta Skola2030 tīmekļa vietnē.

Šobrīd Latvijas bērni un jaunieši aktīvi gatavojas nākamās vasaras  XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas ikvienam svētku dalībniekam ir emocionāls piedzīvojums un pārdzīvojums. Šajā mācību gadā vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās izglītības, kā arī kultūras iestādēs un dažādās privātajās studijās darbojas 610 kori ar 20 769 dalībniekiem, 122 instrumentālās mūzikas kolektīvi ar 3107 dalībniekiem, 993 mazie mūzikas kolektīvi (vokālie ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, popgrupas, kapelas u. c.) ar 11 967 dalībniekiem. Valsts atbalsts bērnu talantu attīstībai pēdējo gadu laikā palielinās – 2018. gadā valsts budžeta finansējums interešu izglītības pedagogu darba samaksai bija 15,1 milj.eiro, bet 2019.gadā – 16,4 milj.eiro. Savukārt valsts budžeta finansējums vienam bērnam interešu izglītībā palielinājies par nepilniem 7%. Pēdējos divus gadus interešu izglītībā iesaistīto bērnu skaits saglabājas nemainīgi augsts – ap 215 000 bērnu. 

Izglītības un zinātnes ministrija izsaka nožēlu par publiskajā telpā izskanējušajiem pieņēmumiem saistībā ar Dziesmu svētku nākotni un aicina nedalīties ar ziņām, kurās tiek pausti sagrozīti fakti un neargumentēti viedokļi, veidojot stāstu par Latviju kā valsti, kas īsteno nepārdomātas reformas un kur netiek domāts par bērnu talantu attīstību. Dziesmu svētku tradīcija ir visbūtiskākā Latvijas kultūras tradīcija, kura tiek sargāta un stiprināta, jo ar to mēs esam atšķirīgi un vērtīgi visā pasaulē. 

 

Veiktie grozījumi Vispārējās izglītības likumā un jaunie noteikumi par pamatizglītības standartu un programmu paraugiem turpmāk skolām nodrošinās lielāku brīvību, izstrādājot un licencējot savas autorprogrammas. Tādējādi visiem bērniem ikvienā skolā būs vienlīdzīgas iespējas attīstīt savas spējas un talantus.

Līdz šim izglītības sistēmā vēsturiski ir veidojies modelis, ka tikai atsevišķās skolās bijusi iespēja attīstīt padziļinātās programmas. 2018./2019. mācību gadā profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas ar padziļinātu valodu, mūzikas, informātikas, mākslu, matemātikas un mājturības apguvi  realizē 45 vispārējās izglītības iestādes, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta mērķdotācijas. Padziļinātas mūzikas apguves programmām tiek piemērots koeficients 1,3, pārējās programmās – 1,2. Kopumā gadā šo programmu īstenošanai piešķirti gandrīz 4 miljoni eiro. Šī prakse pieļauj, ka, piemēram, viena novada ietvaros, vienā izglītības iestādē no valsts budžeta finansējuma tiek apmaksātas padziļinātas programmas, savukārt citas iestādes papildu finansējumu nesaņem, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi, visiem bērniem ir vienāds.

 

2018.gada vasarā, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā, norma par konkrētiem virzieniem, kuros izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt izglītības programmas, no likuma tika izslēgta un skolas tika informētas, ka pēc jaunā mācību satura ieviešanas visām izglītības iestādēm būs vienlīdzīgas tiesības un iespējas piešķirtā finansējuma ietvaros izstrādāt un licencēt savas izglītības programmas, tajā skaitā profesionāli orientētas. Jaunais pamatizglītības standarts stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, tādējādi vēl 2019./2020.mācību gadā finansējums padziļinātām programmām tiek saglabāts līdzšinējā apmērā. Līdztekus jaunā satura ieviešanai tiks pilnveidots arī pedagogu darba samaksas modelis.

 

Grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību izglītības pārvalžu, pašvaldību speciālo internātskolu, Latvijas Vecāku kustības, skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjiem. Savukārt par jauno pamatizglītības standartu un programmu paraugiem no 2017. gada septembra līdz 2018. gada martam. notika  sabiedriskā apspriešana un diskusijas, tika izskatīti vairāki simti priekšlikumu.

 

 

Jaunais pamatizglītības standarts valdībā tika apstiprināts 2018.gada 27.novembrī. Pamatizglītības mērķis ir nodrošināt visiem skolēniem vienlīdzīgas iespējas attīstīt savas spējas visās mācību jomās. Svarīgi atzīmēt, ka jaunajā pamatizglītības standartā ir palielināts stundu skaits kultūras un mākslas priekšmetiem, tādējādi paredzot visiem skolēniem iespējas iegūt daudzpusīgu izglītību. Plašāk par pārmaiņām pamatskolas mācību saturā un pieejā var lasīt projekta Skola2030 tīmekļa vietnē.

 

Šobrīd Latvijas bērni un jaunieši aktīvi gatavojas nākamās vasaras  XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas ikvienam svētku dalībniekam ir emocionāls piedzīvojums un pārdzīvojums. Šajā mācību gadā vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās izglītības, kā arī kultūras iestādēs un dažādās privātajās studijās darbojas 610 kori ar 20 769 dalībniekiem, 122 instrumentālās mūzikas kolektīvi ar 3107 dalībniekiem, 993 mazie mūzikas kolektīvi (vokālie ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, popgrupas, kapelas u. c.) ar 11 967 dalībniekiem. Valsts atbalsts bērnu talantu attīstībai pēdējo gadu laikā palielinās – 2018. gadā valsts budžeta finansējums interešu izglītības pedagogu darba samaksai bija 15,1 milj.eiro, bet 2019.gadā – 16,4 milj.eiro. Savukārt valsts budžeta finansējums vienam bērnam interešu izglītībā palielinājies par nepilniem 7%. Pēdējos divus gadus interešu izglītībā iesaistīto bērnu skaits saglabājas nemainīgi augsts – ap 215 000 bērnu.

 

Izglītības un zinātnes ministrija izsaka nožēlu par publiskajā telpā izskanējušajiem pieņēmumiem saistībā ar Dziesmu svētku nākotni un aicina nedalīties ar ziņām, kurās tiek pausti sagrozīti fakti un neargumentēti viedokļi, veidojot stāstu par Latviju kā valsti, kas īsteno nepārdomātas reformas un kur netiek domāts par bērnu talantu attīstību. Dziesmu svētku tradīcija ir visbūtiskākā Latvijas kultūras tradīcija, kura tiek sargāta un stiprināta, jo ar to mēs esam atšķirīgi un vērtīgi visā pasaulē.