Izvēlne

Aptauja

Vai Jūsu bērni labprāt piedalās vasaras nometnēs?
Jā, piedzīvojumu nometnēs
Jā, sporta nometnēs
Jā, izglītojošās nometnēs

martin adams 1475028 unsplashKonsultācijās ar nozares svarīgākajām interešu grupām – skolotājiem, skolu vadītājiem, pašvaldību un to izglītības pārvalžu pārstāvjiem, augstskolu pārstāvjiem un nozares ekspertiem izteikts atbalsts Skola2030 piedāvātajiem izglītības satura plānošanas principiem vispārējā vidējā izglītībā. Vidusskolas modeļa piedāvājumā atzinīgi novērtēta iespēja izglītības saturu apgūt trijos līmeņos un attiecīgi līmeņos dalīt valsts pārbaudes darbus, piedāvājums skolēniem vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem – ar iespēju izvēlēties 30% no vidusskolā apgūstamā satura, samazinātu mācību priekšmetu skaitu un padziļinātu specializāciju šaurākā jomu lokā it īpaši 11./12. klasē. Atzinīgi novērtēta arī iespēja skolām veidot savus izvēļu grozus jeb padziļināto kursu komplektus vai piedāvāt Valsts izglītības satura centra (VISC) ieteiktos.

“Rezultātā skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās. Kvalitatīvas izglītības piedāvājums un augstas prasības visās mācību jomās nodrošinās absolventu labāku kopējo sagatavotību turpmākajām gaitām,” uzsver Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. “Mēs apzināmies – un par to daudz tika runāts arī konsultāciju gaitā – , ka lielākie izaicinājumi saistīti ar piedāvātā modeļa kvalitatīvu īstenošanu, taču vienlaikus jau šobrīd ir skaidri jāpasaka – lai nodrošinātu iespējami labāko vispārējo vidējo izglītību skolēniem Latvijā, būs nepieciešama gan skolotāju, gan skolu vadītāju, gan pašvaldību un sabiedrības iedziļināšanās un iesaiste. No savas puses esam modelējuši situāciju un redzam, ka vieglāk īstenot jauno modeli būs vidusskolās ar vismaz divām paralēlām klasēm, taču to iespējams īstenot arī nelielās skolās.”

Vispārējās vidējās izglītības standarta projektu pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo, lai virzītu apstiprināšanai valdībā. Pēc standarta pieņemšanas valdībā, pilnveidoto saturu vidusskolā plānots sākt ieviest pakāpeniski visā Latvijā, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē (no 2021. gada 11. klasē, no 2022. gada 12. klasē).

Plašas nozares konsultācijas par vidusskolas modeli

Piedāvātie izglītības satura plānošanas principi vispārējā vidējā izglītībā pirmo reizi tika publicēti 2017. gada septembrī, kad sabiedrība tika aicināta sniegt pirmos komentārus, bet kopš 2019. gada februāra beigām ir publiski pieejama uzlabota, detalizēta versija un modelēti iespējamie scenāriji dažādās skolās. 

VISC un Skola2030 organizētās konsultācijās par satura un pieejas piedāvājumu vispārējās vidējās izglītības posmā kopš februāra beigām uzrunāti, iesaistīti un aicināti izteikt savu viedokli un priekšlikumus bijuši: skolotāju profesionālās asociācijas attiecīgajos priekšmetos, pašvaldību un to izglītības jomas vadītāji un pārstāvji, profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji, VISC Konsultatīvās padomes ietvaros – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA), augstskolas un to pārstāvniecības, tajā skaitā Augstākās izglītības padome, Latvijas Universitāšu asociācija, mācībspēki zinātņu nozarēs, kuru saturs iekļauts mācību jomās. Katrā no jomām satura un pieejas izstrādē tika piesaistīti konsultanti, viņu vidū: sociālajai un pilsoniskajai mācību jomai – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Ph. D. Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Dr. sc. pol. Ivars Ījabs; dabaszinātņu mācību jomai – zinātnieks un LU profesors Dr. hab. phys. Mārcis Auziņš un LU asociētais profesors Ph. D. Vjačeslavs Kaščejevs; kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomai – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr. phil. Jānis Taurens.

Konsultācijās iesaistītās valsts iestādes – Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Dizaina padome, Veselības ministrija, Vides konsultatīvā padome, arī Latvijas banka, tāpat asociācijas, biedrības un organizācijas, tostarp – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) un UNESCO Latvijas komiteja.

Īpaši nozīmīga ir pašu skolu un skolotāju iesaiste un viedokļi – Latvijas pašvaldību deleģēto mācību jomu koordinatori par pilnveidoto satura un pieejas piedāvājumu vidusskolā apkopojuši vairāk nekā 900 pedagogu viedokļus visā Latvijā, kas devuši iespēju izvērtēt un uzlabot vidusskolas modeļa piedāvājumu.

Vidējās izglītības satura piedāvājums atbilst arī vecāku un pašu skolēnu redzējumam par nepieciešamajām pārmaiņām. Vecāku aptaujā, ko 2018. gadā veikusi Skola2030 sadarbībā ar Edurio un kurā piedalījušies vairāk nekā 700 respondentu, vecāki īpaši norādījuši, ka vidusskolā jābūt iespējai skolēniem mācīties vairāk to, kas viņus interesē. Tāpat aptaujā vecāki uzsvēra praktisku, tūlītēju dzīvē pielietojamu prasmju nepieciešamību un tādu prasmju kā problēmu risināšana, sadarbība, kritiskā domāšana, kā arī patstāvīgas mācīšanās un sava darba plānošanas prasmju apgūšanu.

Līdzīgu atbalstu izteikuši arī paši vidusskolēni diskusijā par piedāvāto izglītības saturu tikšanās laikā Izglītības un zinātnes ministrijā šī gada marta sākumā. Kā lielākos izaicinājumus jaunieši norādījuši – atšķirīgas lielāko un mazāko skolu iespējas piedāvāt skolēniem iespējami lielākas un dažādas padziļināto un speciālo kursu izvēles, skolotāju kvalifikāciju un atbalsta nepieciešamību pašiem skolēniem, lai izdarītu labāko izvēli saistībā ar profesionālajiem mērķiem.

Lielākais izaicinājums – modeļa īstenošana dažāda mēroga un profila skolās

Kopumā pārmaiņām vispārējā vidējā izglītībā ir saņemts atbalsts, tomēr lielākās pedagogu bažas saistās ar to kvalitatīvu īstenošanu dažāda mēroga un profila vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Modelējot iespējamos scenārijus, redzams, ka piedāvājumu – izglītības saturu vidusskolā apgūt trijos līmeņos un iespēju 30% no izglītības programmas skolēnam izvēlēties pašam, mācīties mazāku skaitu mācību priekšmetu un iegūt padziļinātu specializāciju – vislabāk iespējams īstenot vidusskolās ar vismaz divām paralēlklasēm jeb 50 un vairāk skolēniem katrā klašu grupā. Šādās vidusskolās arī skolotāju, kas spēs nodrošināt kvalitatīvu padziļinātu mācīšanu, ticamākais, būs vairāk.

Kā uzsver Zane Oliņa: “Mūsu piedāvātie izglītības satura plānošanas principi paredz to, ka visām vidusskolām Latvijā jābūt īpašām un labām. Mēs rēķināmies, ka vairs nebūs iespējama “parasta” vidusskola – tā kā neviena skola nevarēs piedāvāt visus 15 padziļinātos kursus, kurus skolēni apgūtu augstākajā līmenī, katrai no tām būs rūpīgi jāizsver un jāattīsta savs unikālais piedāvājums. Mēs arī ceram, ka šāda aktīva, apzināta un reālas ieviešanas nepieciešamība palīdzēs uzlabot piedāvātās izglītības kvalitāti visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs.”

Vienlaikus, apzinoties Latvijas realitāti – to, ka 60% vidusskolu Latvijā ir ļoti mazas vai mazas – ar mazāk nekā 90 vidusskolēniem kopā 10.–12. klasēs (šādās skolās mācās kopumā 30% Latvijas vidusskolēnu) –, modeļa īstenošanas iespējas modelētas arī skolās ar vienu paralēlklasi un nelielu skolēnu skaitu.

“Atbilstošu stundu sarakstu praktiski iespējams īstenot ļoti dažāda lieluma – arī nelielās – skolās. Vienīgi jāsaprot – šādā gadījumā jārēķinās ar ierobežotāku padziļināto kursu skaita piedāvājumu un lielākām izmaksām, jo divpadsmitajā klasē padziļinātos kursus skolēni mācīsies mazākās grupās,” uzsver Igors Grigorjevs, Ogres 1. vidusskolas direktors, kurš vidusskolas satura piedāvājuma izveidē bijis piesaistīts kā Skola2030 konsultants, lai noskaidrotu piedāvātā vidusskolas modeļa īstenošanas iespējas skolā.

Izglītības satura piedāvājums paredz, ka visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību (mācīsies vismaz vienu pamatkursu no katras mācību jomas), ko papildinās padziļināta satura apguve trīs augstākā līmeņa kursos (izvēloties kādu no padziļināto kursu komplektiem jeb izvēļu “groziem”, ko piedāvās skola un kas dos iespēju it īpaši 11. un 12. klasē mācīties noteiktu saturu padziļināti un lielākā apjomā, nekā šobrīd) un dažādi citi specializēti kursi, ko būs iespējams izvēlēties no skolas piedāvājuma saskaņā ar savām interesēm. Šobrīd VISC piedāvājumā ir izveidoti 11 izvēļu “grozu” piemēri, taču skola var veidot arī savus izvēļu “grozus” ar nosacījumu, ka katrā no tiem ir vismaz trīs padziļinātie kursi. Ikvienai vidusskolai Latvijā būs jāpiedāvā vismaz divi šādi padziļināto kursu komplekti ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu katrā no tiem.

“Ceļi, ko skolas vai pašvaldības kā skolu dibinātāji izvēlēsies, var būt dažādi un atkarīgi no konkrētā reģiona infrastruktūras un skolēnu vajadzībām. Pilsētās, kurās skolas atrodas tuvāk viena otrai, iespējams, labi darbosies specializēto skolu princips, bet reģionu attīstības centros, iespējams, piemērotāks risinājums būs lielākas vidusskolas, kas piedāvā plašu izvēļu spektru dažādām skolēnu interesēm. Taču ir viennozīmīgi skaidrs – kā valsts, tā pašvaldību līmenī izglītības jomā iesaistīto un ekspertu vidū, arī sabiedrībai kopumā būs jāmeklē optimālākie risinājumi, kā vidējās izglītības posmā no 10. līdz 12. klasei, kad skolēniem ir citādas mācīšanās vajadzības un mērķi, nekā pamatizglītībā, izveidot tādu skolu tīklu visā Latvijā, lai iespējami vairāk skolēnu varētu mācīties skolās, kas ilgtermiņā var piedāvāt plašas un kvalitatīvas izglītības izvēles iespējas,” uzsver Zane Oliņa, kā piemēru minot ierosinājumu pēc ģeogrāfiskā principa noteikt “izvēļu “grozus” jeb padziļināto kursu komplektus, kam būtu jābūt noteikta apvidus skolu piedāvājumā, lai skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas un saprātīgā attālumā būtu pieejama tāda izglītība, kas atbilstu viņu tālākajiem profesionālajiem plāniem.”

Precizējumi satura strukturēšanai trijos līmeņos

Cita būtiska konsultācijās izteikto komentāru un papildinājumu daļa saistīta ar piedāvājumu vidusskolas saturu turpmāk strukturēt trijos līmeņos.

Lai skolēniem dotu iespēju katram attīstīt savas intereses, mācīties vairāk un dziļāk tos priekšmetus, kas viņus interesē, vidusskolas saturu piedāvāts apgūt trīs līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā – ar definētiem sasniedzamajiem rezultātiem septiņās mācību jomās katrā no šiem līmeņiem, līdz ar to mācību priekšmetu kursi jāveido atbilstoši šiem līmeņiem. Līdz ar padziļināto kursu ieviešanu – un iespēju mācīties lielāku stundu skaitu izvēlētajos kursos –, kā arī ar mainītiem saturiskajiem akcentiem jaunais modelis arī nodrošinātu Latvijas skolēniem iespēju pielīdzināt vidusskolas atestātu labākajām pasaules izglītības sistēmām.

Kopumā pozitīvi novērtējot piedāvāto pieeju, būtiska daļa profesionāļu ieteikumu saistīta ar detalizētu satura un sasniedzamo rezultātu precizējumu katrā no līmeņiem, proti, kādas zināšanas, prasmes konkrēti skolēnam apgūstamas katrā no līmeņiem. Tāpat precizēti vairāku kursu nosaukumi un saturiskie akcenti, piemēram, kurss “Kultūras un mākslas pamati” pārdēvēts par “Kultūras pamati”, izveidots integrēts padziļinātais kurss “Latviešu valoda un literatūra II”, precizēti matemātikas specializēto kursu nosaukumi – “Projicēšanas metodes”, “Diskrētās matemātikas elementi”, u.tml.

Atsaucoties Latvijas Universitāšu asociācijas bažām par arvien lielāku skolu specializāciju reģionos un tādēļ vajadzību pastiprinātu uzmanību pievērst tam, lai visiem skolēniem, kas to vēlas, būtu iespēja apgūt matemātikas un dabaszinātņu mācību priekšmetu vismaz optimālajā līmenī (lai netiktu ierobežotas skolēnu tālākās profesionālās izvēles), standarta projektā ieteikts iekļaut prasību visām vidusskolām skolēna izvēlei noteikti piedāvāt optimālā līmeņa pamatkursus matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.

“Mācību satura apguve dažādos līmeņos kā skolām, tā skolotājiem ir jauna un neierasta prakse jomu ekspertiem, tādēļ tikai saprotami, ka būs nepieciešams laiks un papildu skaidrojumi līdz vispārīgas prakses nostiprināšanai ikdienā,” uzsver Zane Oliņa.

Metodiskais atbalsts skolotājiem – priekšnoteikums vidusskolas modeļa sekmīgai īstenošanai

Viena no būtiskākajām un likumsakarīgākajām prasībām konsultācijās ar pedagogiem un pašvaldībām ir metodiskais un konsultatīvais atbalsts skolām, lai sagatavotos modeļa īstenošanai un spētu pieņemt pamatotus un informētus lēmumus.

Lai vidusskolas piedāvājumu īstenotu, līdztekus reģionāla un valsts līmeņa lēmumiem par labāko piedāvājumu skolēniem, ar līdz šim neierastu darba praksi būs jāsaskaras arī skolu vadībai un pedagogiem. Viņiem jādomā par izvēles grozu veidošanu, mācību plānu sastādīšanu, lai nodrošinātu secīgu skolēnu izvēlēto priekšmetu un to līmeņu apgūšanu, jāplāno pedagogu profesionālā pilnveide, īpaši – padziļināto kursu skolotājiem.

“Savlaicīga programmu pieejamība, mācību līdzekļu kvalitāte, saskaņota eksaminācija, skolu darbam noderīga diagnostika ir dažas no pedagogu aktualitātēm, kuras apzināmies un par kuru realizāciju kopīgi spriežam VISC un IZM ietvaros. Taču vienlaikus apzināmies, ka skolām un pedagogiem būs aktuāls arī reālais atbalsts un konsultācijas izvēles grozu veidošanai, mācību plānu sastādīšanai, kā arī profesionālās pilnveides nepieciešamība pedagogiem, kas mācīs padziļinātos kursus, par ko arī aktualizēts jautājums nozares vadības līmenī,” uzsver Zane Oliņa.

Papildus vispārīgajiem ieteikumiem konsultāciju gaitā katrā no mācību jomām saņemti ieteikumi vairākiem uzlabojumiem par saturu un pieeju kopumā.

Vispārējās izglītības standarta pieņemšana

Vispārējās izglītības standarta projektu šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) gatavo tālākai virzībai valdībā. Šis būs pēdējais no trim saistošajiem vispārējās izglītības dokumentiem pirmsskolām, skolām un skolotājiem.

Pēc vispārējās vidējās izglītības standarta pieņemšanas valdībā, pilnveidoto saturu vidusskolā plānots sākt ieviest pakāpeniski visā Latvijā, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē (no 2021. gada 11. klasē, no 2022. gada12. klasē).

Vispārējās vidējās izglītības pakāpes mērķis ir palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas un sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai profesionālai darbībai.

Pakāpenisku un pēctecīgu pārmaiņu mācību saturā un pieejā vispārējā izglītībā Latvijā īstenošana sāksies jau no nākamā – 2019./2020. mācību gada – , sākot ar pirmsskolām.
2019. gada 1. septembrī stājas spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, ko valdība apstiprināja 2018. gada 21. novembrī. Pilnveidotais pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 9. klasei, valdībā apstiprināts 2018. gada 27. novembrī, un skolotāji pēc tā sāks strādāt no 2020. gada 1. septembra.

Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātās pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā ir nozīmīgas, lai izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, citiem vārdiem, lietpratību. Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12. klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve. Mācību satura veidošanā iesaistīts līdz šim plašākais pedagogu loks – ap 300 praktizējošu Latvijas pedagogu un augstskolu mācībspēku.

Informācija par Skola2030 konsultācijām vidusskolas modeļa jautājumā atrodama šeit.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.