Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

plush design studio 483666 unsplash 1Šodien, 2019. gada 14.maijā, valdība pieņēma zināšanai izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iesniegto informatīvo ziņojumu, kurā skolu tīkla sakārtošanai tiek piedāvāti četru reģionu bloku modeli. To izstrādē ņemti vērā vairāki kritēriji – teritoriālais, kvantitatīvais (minimālais skolēnu skaitu klasē) un kvalitatīvais.

Piedāvājums paredz, ka Latvijas pilsētās ar vismaz 50 000 iedzīvotāju sākumskolā (1.-6.klase) jāmācās ne mazāk kā 400 skolēniem, pamatskolā - vismaz 450 skolēniem, bet vidusskolā būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni. 10. 11. un 12.klasē nodrošinot divas paralēlklases.

Administratīvo teritoriju attīstības centros minimālais skolēnu skaitu sākumskolas posmā varētu būt 300 bērnu, pamatskolā - vismaz 360, savukārt vidusskolas posmā jānodrošina divas paralēlklases, kurās skolēnu skaits nav mazāks par 20 katrā klasē.

Trešajā reģionu blokā - pagastu teritorijās – sākumskolas varētu būt kādas citas izglītības iestādes filiāles bez atsevišķas administrācijas, un tajās vajadzētu mācīties vismaz 35 bērniem, piedāvājot arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās plānotais minimālais skolēnu skaits būtu 80, bet vidusskolas posmā vajadzētu mācīties vismaz 45 skolēniem.

Arī teritorijās, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas un teritorijās, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālei, piedāvājot arī pirmsskolas izglītības programmas, un skolēnu skaitam jāsasniedz vismaz 15 bērnu. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70 skolēniem, bet 10.-12.klasē vajadzētu mācīties ne mazāk kā 30 skolēniem.

Darbs, modelējot izglītības iestāžu tīklu četros reģionu bloku iedalījumos, turpinās, un šo piedāvājumu ir svarīgi salāgot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzsākto administratīvi teritoriālo reformu. Kvantitatīvais kritērijs ir svarīgs gan fiksējot demogrāfisko situāciju, gan skaidri norādot uz to, ka izglītības iestāde nevar pildīt sociālo funkciju kā primāro, tās pamatuzdevums ir saistīts ar izglītojošo, t.sk. kultūrizglītības funkciju. Taču, lai viens izglītojamais nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot skola vairs nevarētu pastāvēt, minimālā skolēnu skaita noteikšanā skolā varētu tikt pieļautas 10% svārstības skolēnu skaita ziņā.

Izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide tiek vērtēta kontekstā ar kvalitatīvas izglītības pieejamību, tāpēc ministrija turpinās darbu pie izglītības kvalitātes kritēriju pārskatīšanas, tajā skaitā. normatīvā regulējuma pilnveides līdz 2019.gada septembrim. Tāpat IZM plāno veikt grozījumus pamatskolas standartā, paredzot, ka skola varēs licencēt savu autorprogrammu un mainīt priekšmetu proporciju, paredzot vairāk stundu mūzikai, valodām, matemātikai, saņemot papildu finansējumu šo programmu īstenošanai.

“Statistika rāda, ka gandrīz puse no skolām šobrīd neatbilst piedāvātajiem kritērijam par minimālo skolēnu skaitu, taču mēs noteikti neaicinām kādu izglītības iestādi slēgt automātiski. Reorganizācija ļoti bieži nozīmē skolā īstenotās izglītības pakāpes maiņu - piemēram, vidusskola pārtop par pamatskolu vai pamatskola par sākumskolu. Tā būs pašvaldību kā skolu dibinātāju kompetence un atbildība, un pašvaldības pašlaik jau izvērtē savu skolu efektivitāti. Par to, kā katrā pašvaldībā attīstīsies skolu tīkls, skaidrībai jābūt līdz 2020. gadam, kad stāsies spēkā normatīvu aktu prasības,” uzsver izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska, aicinot uz skolu tīkla sakārtošanu neraudzīties tikai "balts vai melns" kategorijās, bet domāt un vērtēt niansētāk.

Ar šodien valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu" var iepazīties MK tīmekļvietnē.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.