Publicēts 05 Jūlijs 2019

Lai nodrošinātu reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas tiesību normu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (direktīva 2005/36/EK), Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Grozījumi nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas ārvalstu profesionāļiem veikt profesionālo darbību reglamentētajās profesijās Latvijā.

Galvenās izmaiņas likumprojektā saistītas ar īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu reglamentētajās profesijās, Latvijas tiesību normās ietverot direktīvā noteiktās prasības. Grozījumi veicinās administratīvā sloga mazināšanu un dažādas prasības ārvalstu profesionāļiem tiks izvirzītas tikai tajos gadījumos, kad tas tiešām ir nepieciešams.

Reglamentēto profesiju likumā pašlaik ir noteikts, ka īslaicīgus pakalpojumus var sniegt persona, kuras mītnes valsts ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kuras sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir ES dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts. Jēdziena “mītnes valsts” definīcija ir – valsts, kurā iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija, savukārt “likumīgā statusa valsts” - valsts, kurā cilvēkam ir tiesības veikt profesionālo darbību. Tādējādi, lai Latvijas normatīvais regulējums atbilstu direktīvai, līdzšinējais jēdziens “mītnes valsts” likumā tiks aizstāts ar jēdzienu “likumīgā statusa valsts”.

Tāpat tiek paredzētas izmaiņas attiecībā uz īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja deklarācijas iesniegšanu, kas līdz šim likumdošanā bija noteikts kā obligāts pienākums ikvienam īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam. Turpmāk Ministra kabinets noteiks profesijas, kurās īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam kompetentai Latvijas iestādei būs jāiesniedz deklarācija.

Grozījumi likumā arī paredz noteikt tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus cilvēkiem, kuri Latvijā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas laikā iziet adaptācijas periodu jeb uzraudzītu praksi. Adaptācijas periodu kompetentā iestāde ir tiesīga noteikt tajos gadījumos, kad tiek konstatēta iegūtās kvalifikācijas neatbilstība Latvijā izvirzītajām prasībām. Adaptācijas periodu drīkst noteikt līdz trim gadiem, kuru laikā cilvēks strādā sertificēta speciālista uzraudzībā.

Likumprojektā noteiktais attieksies uz informācijas institūcijām, institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumiem Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”. Tāpat grozījumi attieksies uz personām, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvušas ārvalstīs un pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, lai veiktu pastāvīgu profesionālo darbību vai sniegtu īslaicīgus pakalpojumus Latvijā reglamentētajā profesijā.

Grozījumi likumā un normu samērošana ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, veicinot brīva darbaspēka kustību un precizējot tiesību normas attiecībā uz profesionālo darbību reglamentētajās profesijās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanā.

Ar grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ikviens interesents aicināts iepazīties IZM tīmekļvietnē.