Publicēts 16 Jūlijs 2019

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – tik draudzīgi un pieejami nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa. Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa. Kaut gan vidējais maksājums par valsts galvotā kredīta atmaksu pēc studiju beigām ir ļoti demokrātisks - tikai aptuveni 25 eiro mēnesī, noslēgto kreditēšanas līgumu skaits pēdējos gados samazinās. Arī bankas nav ieinteresētas piedalīties izsolē par tiesībām izsniegt studiju kredītus, motivējot to ar pārāk lielu administratīvo slogu. Tā, 2018. gadā divas izsoles par tiesībām izsniegt valsts galvotos kredītus beidzās bez rezultāta.

Lai pilnveidotu valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, IZM 2018.gada rudenī izveidoja darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, finanšu nozares asociācijas un Attīstības un finanšu institūcijas “Altum”. Darba grupa izskatīja konceptuālus jautājumus par valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas pilnveidi, kas ļautu palielināt studiju un studējošo kredītu pieejamību.

Jaunās sistēmas lielākā priekšrocība ir atceltā prasība par otro galvotāju. Tiek plānots, ka galvojumu sniedz finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā, un aizdevumus izsniegs vairākas kredītiestādes, savstarpēji konkurējot par pakalpojumu, nevis viena kredītiestāde kā šobrīd. Tāpat plānots noteikt vienkāršotas procedūras un iespēju kredītu saņemt maksimāli ātrā termiņā, kā arī digitalizēt pakalpojumus, līgumu slēdzot attālināti, izmantojot e-parakstu. Svarīgs jauninājums – vairs netiktu noteikti studiju kredīta griesti – maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā. Savukārt valsts turpinās subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas.

Jaunajā sistēmā būtiski uzlabojumi plānoti ģimenēm ar bērniem. Ja šobrīd sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem tiek dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma, tad jaunajā sistēmā šo priekšrocību varēs izmantot abi vecāki gan bērna piedzimšanas, gan adopcijas gadījumā. Tāpat jaunajā sistēmā būs iekļauta kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā.

2019., 2020. un 2021. gadā vairs netiks izdoti rīkojumi par kredītu atlikumu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās (profesijās). Pašlaik vidējā termiņa budžetā IZM piešķirtā finansējuma ietvaros nevar turpināt gan visus iepriekšējās sistēmas pasākumus, gan ieviest jaunu, pieejamāku kreditēšanas sistēmu. Ja kredītu dzēšanu būs iespējams atsākt, IZM pārskatīs nosacījumus un kritērijus kredītu atlikumu dzēšanai konkrētās jomās un amatu kategorijās, piedāvājot jauno koncepciju arī dzēšanas jomā.

Izstrādājot jaunu kreditēšanas sistēmu ierobežotu budžeta līdzekļu ietvaros, kas tika iepriekš plānoti esošās sistēmas nodrošināšanai (2019., 2020, 2021. gadā un turpmāk), tika ņemts vērā samērīguma princips – tas, ka jaunā sistēma ļaus izsniegt orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā. Svarīgi, ka jaunā kreditēšanas sistēma padarīs augstāko izglītību pieejamāku. Statistikas dati rāda, ka bezdarbs starp cilvēkiem ar augstāko izglītību ir zemāks par tā dēvēto dabisko bezdarba līmeni un arī ienākumu ziņā iedzīvotāji ar augstāko izglītību pelna vairāk par vidusmēra atalgojumu. Tāpēc valsts galvotais kredīts ir valsts atbalsta veids, kas cilvēkam ļauj veikt investīciju sevī un ļauj iegūt augstāko izglītību ikvienam, neatkarīgi no materiālā stāvokļa.

Ar valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu “Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.