Publicēts 08 Oktobris 2019

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) konceptuālā ziņojumā “Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju” nāk klajā ar ierosinājumu Latvijā veidot spēcīgu, vienotu zinātnes politiku ieviešanas institūciju – Latvijas Zinātnes padomi.

Šādas padomes izveide ir iecerēta, lai apvienotu Latvijas zinātnes politikas ieviešanas funkcijas, kas šobrīd atrodas vairākās radnieciskās iestādēs. Jaunais modelis nodrošinās vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas ieviešanas, uzraudzības, administrēšanas, kā arī analītisko kapacitāti pilnā zinātnes ciklā – no fundamentālās zinātnes līdz zinātnes rezultātu komercializācijai. Vienotā zinātnes politikas ieviešanas institūcija būtu arī vadošā zinātniskās ekspertīzes (peer review) nodrošināšanā pētniecības un inovāciju jomā.

Padarot Latvijas zinātnes rīcībpolitikas ieviešanu holistiskāku un ilgtspējīgāku, kā arī stiprinot tās zinātniskās ekspertīzes un analītisko kapacitāti, palielinātos gan pētniecības rezultātu ietekme un pārnese tautsaimniecībā, gan tiktu īstenota stratēģiska zinātnes politikas ieviešana ar proaktīvu vadības pieeju (proactive management approach) pētniecības programmu izveidē, īstenošanā, tādējādi samazinot administratīvo slogu zinātniskajām institūcijām, augstskolām un komersantiem un padarot kvalitatīvāku konsultāciju un uzraudzības procesu. Sistēmas racionalizācija ļaus nākotnē zinātnes pārvaldības procesus īstenot atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei, tostarp ieviest arī integrētas un elastīgas pētniecības un attīstības programmas ar iespēju veidot efektīvu sinerģiju starp dažādām nacionālām, reģionālām un starptautiskām programmām un sekmēt starptautiskā finansējuma piesaisti. Piedāvātā risinājuma ieguvumi:

  • vienota un efektīva zinātnes politikas ieviešanas iestāde,
  • zinātniskās ekspertīzes kompetences centralizēšana,
  • augstas kvalitātes kapacitāte pētniecības projektu zinātniskai ekspertīzei, administrēšanai un uzraudzībai,
  • proaktīva vadības pieeja pētniecības programmu īstenošanā,
  • “vienas pieturas aģentūra”, nodrošinot pilna spektra konsultācijas pētniecības projektu piesaistē un īstenošanā,
  • zinātnes stratēģiskā komunikācija un Latvijas zinātnes ekosistēmas pozicionēšana.

Risinājums paredz reorganizēt IZM padotībā esošās mazās valsts tiešās pārvaldes iestādes – Latvijas Zinātnes padomi un Studiju un zinātnes administrāciju, izveidojot vienotu un spēcīgu zinātnes politikas ieviešanas tiešās pārvaldes iestādi – Latvijas Zinātnes padomi. Latvijas Zinātnes padome pārņemtu arī zinātnes politikas ieviešanas funkciju no Valsts izglītības attīstības aģentūras (starptautisko pētniecības programmu finansēšana un administrēšana un Nacionālā kontaktpunkta funkcijas), tādējādi koncentrējot zinātnes politikas ieviešanu vienā IZM padotībā esošā iestādē.

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai īstenotu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, piedāvājot risinājumu Valdības rīcības plāna 40.1.pasākumā definētajam uzdevumam – “Izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātni administrējošu institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus”.

Konceptuālais ziņojums paredz, ka Latvijas Zinātnes padome savu darbību uzsāktu ne vēlāk kā līdz 2020.gada 1.jūlijam. Lai šāds risinājums tiktu ieviests, ir jāveic grozījumi vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Paredzēts arī, ka esošās Latvijas Zinātnes padomes, kā arī Studiju un zinātnes administrācijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki, kas strādā zinātnes programmu ieviešanā, tiks pārcelti jaunveidotajā iestādē. Savukārt uz jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāja amatu tiks izsludināts atklāts konkurss.

Šī brīža zinātnes un inovāciju pārvaldības tendences ES, mūsu reģionā un kaimiņvalstīs, kā arī Eiropas Komisijas pieeja daudzgadu budžeta plānošanā, programmmu uzbūvē un savstarpējā sasaistē pieprasa dalībvalstīm veidot tādas zinātnes un inovāciju pārvaldības struktūras, kas, koncentrējot visus tām pieejamos cilvēkresursus, zināšanas un finansēšanas instrumentus spēj caur elastīgu, atvērta tipa pieeju, ciešāku sadarbību valsts, reģionālajā un starptautiskajā līmenī kāpināt piesaistīto investīciju, finansējuma un zināšanu (know-how) apjomu tādejādi nodrošinot maksimālu investīcijas atdeves efektivitāti un savstarpējo sinerģiju.

IZM konceptuālajā ziņojumā vērš uzmanību arī uz risku, ka nemainoties situācijai, Latvijas zinātnes politikas ieviešanā turpināsies tās fragmentācija starp esošajām politikas ieviešanā iesaistītajām iestādēm. Eksistējot sadrumstalotai zinātnes politikas ieviešanai, arī palielinoties zinātnes finansējuma apjomam, tiks aizkavēta valsts prioritāro mērķu sasniegšana, kas vērsti uz radīto zināšanu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanu sekmīgai tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību.

Studiju un zinātnes administrācijas funkcijas un uzdevumus studiju kreditēšanas nodrošināšanā pārņemtu Valsts izglītības attīstības aģentūra. Latvijas Zinātnes padomes loma un pienākumi būtu integrējami arī ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmā, ievērojot to, ka nozīmīgs investīciju apjoms zinātnes attīstībā ir paredzēts Kohēzijas politikas ietvaros. Latvijas Zinātnes padome būtu nozīmīgs partneris struktūrfondu programmu plānošanā, programmu ieviešanā un zinātnes projektu kvalitātes vērtēšanā.

LZP2