Publicēts 18 Oktobris 2019

Šonedēļ, no 14. līdz 16. oktobrim, Latvijā norisinājās LSO tīkla (Network on Labour Market, Economic and Social Outcomes of Learning) sanāksme, kurā izglītības datu un statistikas eksperti no 26 valstīm, OECD, Eiropas Komisijas un vairākām starptautiskām organizācijām apsprieda izglītības ekonomisko, darba tirgus un sociālo rezultātu datu analīzes jautājumus. LSO tīkla sanāksme palīdzēja panākt dalībnieku vienprātību par turpmākā darba virzieniem un uzdevumiem izglītības ekonomisko, darba tirgus un sociālo datu starptautiskā salīdzināšanā.

2020. gada 8. septembrī tiks publicēts ikgadējais “Education at a Glance” (EAG) ziņojums, kurā plašāka analīze būs pievērsta profesionālās izglītības rādītājiem, tādēļ sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka ir jāpilnveido izpratne par profesionālās izglītības sistēmām dažādās valstīs un par iespējām tās salīdzināt. Jau nākamā gada janvārī tīkls apkopos informāciju par dažādiem profesionālās izglītības aspektiem OECD valstīs, piemēram, cik liela daļa laika skolās tiek veltīta teorētiskajām mācībām un cik liela – praktiskam darbam. LSO tīkla dalībnieki plāno iegūt salīdzināmus datus starp valstīm, kas parādītu, cik liela daļa no vidējās profesionālās izglītības ieguvējiem turpina izglītību augstākās profesionālās izglītības programmās, vai arī, kādas ir prasības profesionālās izglītības skolotājiem dažādās valstīs.

LSO tīkls atbild par vairāku indikatoru izstrādi OECD ziņojumā “Education at a Glance” (EAG) – tie ir indikatori, kas OECD valstīs un partnervalstīs raksturo:

• pieaugušo sasniegto izglītības pakāpi;
• jauniešu pāreju no mācībām uz darba tirgu;
• kā iegūtās izglītības pakāpe ietekmē iedzīvotāju dalību darba tirgū;
• kāds ir darba atalgojums atkarībā no iegūtās izglītības;
• kādi ir ar iegūtās izglītības pakāpi saistītie sociālie rezultāti;
• cik lielā mērā pieaugušie piedalās izglītības aktivitātēs.

Strādājot darba grupās, tika apspriesti vairāki jautājumi, starp kuriem izceļami, piemēram, turpmākās analīzes virzieni Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) datiem, kas parāda, ka skolēniem ar zemāku lasītprasmi ir lielāka varbūtība skolā būt pakļautiem apvainojumiem un pāri nodarījumiem no vienaudžu puses. Starp skolēniem, kuri ir teikuši, ka vienaudži skolā vismaz pāris reizes mēnesī viņus aprunā, daudz vairāk ir to skolēnu, kuru lasītprasme ir salīdzinoši zemāka. Izglītības sociālo rezultātu grupā tika atbalstīts priekšlikums analizēt šos datus arī skolēnu vecāku iegūtās izglītības kontekstā. Šajā darba grupā pārstāvis no Kanādas prezentēja analīzi par šķēršļiem, kas attur jauniešus ar garīgās veselības un psiholoģiskiem traucējumiem no izglītības turpināšanas pēc vidējās izglītības iegūšanas. LSO delegāti vienojās papildināt šo analīzi ar citu valstu piemēriem, par kurām ir pieejami līdzīgi dati.

Izglītības ekonomisko ieguvumu darba grupā Zviedrijas pārstāvji prezentēja analīzi par iedzīvotāju iegūtās izglītības atbilstību viņu darbam Zviedrijas darba tirgū. Diskusijā izskanēja viedoklis, ka ne mazāk nozīmīgi ir analizēt iedzīvotāju prasmju atbilstību profesijām, kurās tie strādā.

Darba grupā par pāreju no mācībām uz darba tirgu Itālijas pārstāve prezentēja savas valsts piemēru par absolventu gaitu monitoringu darba tirgū. Absolventu aptaujas Itālijā notiek jau kopš 1989. gada, taču pēdējos gados, lai nodrošinātu lielāku datu precizitāti, aptaujas datu analīze tiek papildināta ar informāciju no administratīvajiem reģistriem.

Pieaugušo izglītības darba grupā tika diskutēts par atšķirīgiem līdzdalības rādītājiem pieaugušo izglītībā, kādus uzrāda Eiropas Komisijas statistikas biroja Eurostat Darbspēka apsekojums (LFS, Labour force Survey) un Pieaugušo izglītības aptauja (AES, Adult education survey). Darbspēka apsekojumā respondentiem tiek lūgts atbildēt par dalību izglītībā iepriekšējās 4 nedēļās kopš aptaujas brīža, bet Pieaugušo izglītības aptaujā - par dalību izglītības aktivitātēs pēdējā gada laikā. Analītiķi uzsver, ka ilgāks laika periods, par kuru tiek iegūti aptaujas dati, ir iekļaujošāks, kā arī precīzāks, jo tajā nav sezonalitātes efekta.

Pirmoreiz Latvija kā uzņēmējvalsts organizēja LSO tīkla 22.sanāksmi ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.