Publicēts 25 Oktobris 2019

Ko nozīmē stratēģiska nākotnes modelēšana, kāda ir tās ietekme uz izglītības politikas veidošanu šodien un nākotnē un kādas ir Latvijas iespējas un izaicinājumi nākamajā desmitgadē - par to šonedēļ diskutēja publiskās pārvaldes izglītības eksperti un izglītības jomas sadarbības partneri Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD) seminārā "Stratēģiska nākotnes modelēšana Latvijas izglītībā".

Semināru atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, akcentējot sadarbības nozīmi mūsdienīgas un ilgtspējīgas izglītības politikas plānošanā. Ministre novēlēja koncentrēties ne tikai uz aktuālo nozares problēmu risināšanu, bet domāt plašāk un drosmīgi iezīmēt nākotnes scenārijus.

Semināra ietvaros tā dalībnieki iepazinās ar stratēģiskas nākotnes modelēšanas būtību un metodoloģiju, kuru veiksmīgi izmanto vairākas valstis, piemēram, Igaunija, Somija, Kanāda, Singapūra. Stratēģiska nākotnes modelēšana ir nepieciešama, lai analizētu alternatīvus nākotnes attīstības scenārijus un tādējādi mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānotu valstu politikas dažādās jomās. Seminārs bija veltīts izglītības politikas attīstībai un tā ietvaros dalībnieki vērtēja izglītības procesus gan no demogrāfijas, gan ekonomikas, kultūras un sociālās vides, gan digitalizācijas perspektīvām. Seminārs iezīmēja pirmo soli ceļā uz 2021.-2027.gada Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēm, kas nosaka galvenos izglītības politikas mērķus un virzienus.

23.oktobra semināru vadīja OECD Stratēģiskas nākotnes modelēšanas ekspertu grupa (Julia Staudt, Joshua Polchar) sadarbībā ar OECD izglītības un prasmju direktorāta ekspertiem (Samuel Kim, Michele Cimino), kuri sadarbībā ar IZM un plašu ekspertu loku izstrādā Latvijas prasmju stratēģiju. Latvijai kā OECD dalībvalstij ir nepieciešama starptautiski salīdzinošā analīzē balstīta, uz augstāku produktivitāti un ražotspēju vērsta izglītības un prasmju attīstības stratēģija, kas paredz stratēģisku pieeju prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai un strukturēti risina ar prasmju nepietiekamību saistītos Latvijas ekonomiskās attīstības izaicinājumus. Balstoties uz izpētes rezultātiem par Latvijas prasmju sistēmas pārvaldības un finansēšanas atbilstību darba tirgum, OECD sagatavos rekomendācijas nākamajam politikas plānošanas periodam, kā arī iesaistīsies 2021.-2027.gada Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādņu sagatavošanā.