Publicēts 30 Oktobris 2019

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka Ministru kabinets (MK) būs tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē. Tikai pēc Izglītības likuma grozījumu pieņemšanas ministrija kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem uzsāks darbu pie jaunu MK noteikumu izstrādes, diskutējot par konkrētu minimāli pieļaujamo bērnu skaitu katrā no izglītības pakāpēm. Tāpēc šobrīd publiskajā telpā izskanējušās bažas par privātskolu darbības pastāvēšanu ir nepamatotas, jo diskusijas par iespējamo minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu privātskolās vēl nemaz nav sāktas.

Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdevusi izstrādāt priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā. 2019. gada 14.maijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu", Ziņojumā analizēta pašreizējā situācija pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi, tāpat ir provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji. Informatīvais ziņojums balstās tikai uz pašvaldību izglītības iestāžu analīzi, neietverot informāciju par privātajām izglītības iestādēm. Skolu tīkla sakārtošanai tiek piedāvāti četru reģionu bloku modeļi, kuru izstrādē būtu jāņem vērā gan teritoriālais kritērijs, gan kvantitatīvais kritērijs (minimālais skolēnu skaitu klasē). Tāpat skolu tīkla sakārtošanai tiek piedāvāts ņemt vērā arī kvalitatīvo kritēriju.

Informatīvajā ziņojumā piedāvātie iespējamie risinājumi kopš augusta tiek apspriesti ministrijas organizētajās sarunās ar pašvaldībām, un šobrīd sarunas notikušas jau ar aptuveni 70 Latvijas pašvaldībām. Tikai pēc sarunu noslēguma plānots izstrādāt attiecīgus MK noteikumus, kas kalpos par pamatu kvalitatīvas izglītības sistēmas nodrošināšanai. Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt jaunu skolu finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām, nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem.

Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi iezīmējas iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. Pēc OECD datiem 2018. gadā Latvija izglītībā ieguldīja 5,8% no IKP, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (4,6%), taču pedagogu atalgojums, atbalsta sistēma, izglītības rezultāti ir vieni no zemākajiem. Tas nozīmē, ka esošais skolu tīkls ierobežotā finansējuma apstākļos nedarbojas efektīvi un ir jāmaina.