Publicēts 29 Oktobris 2019

Reģionu skolām, kuras šobrīd atrodas 10–15 km attālumā dažādos novados, ir jāmeklē aktīvākas sadarbības formas, īpaši vidējā izglītības posmā, tāpat mērķtiecīgāk jāattīsta karjeras izglītība, šodien Ludzas pašvaldībā, tiekoties ar Ludzas, Baltinavas, Kārsavas, Zilupes un Ciblas novada pašvaldību pārstāvjiem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Daudzas pašvaldības, īpaši Ludzas novads, pie skolu tīkla sakārtošanas un modernizēšanas jau aktīvi strādā. Vienlaikus attālākos reģionos joprojām nav iespēju ieguldīt nepieciešamo finansējumu skolu attīstībā, jo skolēnu skaits ar katru gadu kļūst pieticīgāks. Piemēram, Kārsavas novada vidusskola ir būvēta 800 skolēniem, bet šobrīd visa novada četrās skolās kopā ir ap 400 skolēnu. Pašvaldībām tās ir papildu rūpes par infrastruktūru, loģistiku, tehnisko un atbalsta personālu, bet skola nevar būt tikai sociālo funkciju pildītāja.

Pašvaldības kopumā atbalsta pārmaiņas un skolu tīkla sakārtošanu, vienlaikus izsakot cerību par ilgtermiņa reģionālo politiku un ekonomiskās vides uzlabošanos nākotnē.

Ministre pašvaldību pārstāvjus informēja par vairākām iespējām, kurām jau šobrīd ir vērts pievērst uzmanību, strādājot pie skolu tīkla sakārtošanas. Viena no tām ir jaunā kompetenču pieeja mācību saturā, kad katrai skolai jāpiedāvā vismaz divi tematiskie izvēlņu grozi. Jo plašāks izvēļņu piedāvājums, jo mērķtiecīgāk tiek izkoptas skolēna individuālās prasmes un talanti. Tas, protams, ir viens no iemesliem, kāpēc vidējās izglītības posmā nepieciešamais skolēnu skaits ir vismaz 45 skolēni (izņēmums ir ES pierobeža). Jaunais standarts stāsies spēkā 2020./2021.mācību gadā 1., 4., 7. un 10.klasē. Skolām kopā ar bērniem un vecākiem jau tagad jādomā, kurus virzienus izvēlēties un tādējādi stiprināt savas skolas pozīcijas.

Tāpat ministre atgādināja par viengadīgo programmu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai, lai sekmētu talantīgu un motivētu jaunu skolotāju ienākšanu skolās un risinātu skolotāju trūkumu. Sākot no nākamā gada rudens talantīgiem dažādu jomu speciālistiem ar jau iegūtu augstāko izglītību būs iespēja gada laikā iegūt pedagoģisko izglītību. Jau šobrīd pašvaldībām un skolām ir iespēja aizpildīt pieteikumu, laikus pieprasot šos jaunos skolotājus.

Tāpat pašvaldību skolām vērts iesaistīties un saņemt atbalstu projektā PuMPuRS, par kuru jau saņemta daudzu skolu atzinība. Atbalstu iespējams saņemt gan papildu konsultāciju veidā mācību priekšmetos, gan atbalsta personāla piesaistei.

Tikšanās ar Latgales pašvaldībām aktualizēja arī jautājumus, vai nav pārskatāms provizoriskais minimālais skolēnu skaits pamatskolās, īpaši pagastos un reti apdzīvotajās teritorijās, kā arī, runājot par ES pierobežu - cik liela teritorija būtu uzskatāma par pierobežas zonu.

Sarunās ar pašvaldībām tika pārrunāti IZM informatīvajā ziņojumā “Par skolu tīkla sakārtošanu” piedāvātie minimālā skolēnu skaita kritēriji. Patlaban tie iezīmēti provizoriski, paredzot 10% izmaiņas, un vēl ir diskutējami, lai vēlāk uz to bāzes tiktu izstrādāti Ministru kabineta noteikumi.

Sarunas ar pašvaldībām IZM uzsāka augustā, lai noskaidrotu katras pašvaldības situāciju izglītības jomā, veidojot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu, racionālu skolu tīklu. Patlaban Latvijā ir 589 pašvaldību skolas. Līdz šim jau notikušas sarunas ar 64 pašvaldībām, sarunas plānots pabeigt tuvāko mēnešu laikā. Apkopotā informācija kalpos par pamatu tam, lai strādātu pie turpmākas minimālās skolēnu skaita noteikšanas, kā arī, lai pārskatītu pedagogu darba samaksas modeli “nauda seko skolēnam”.