Publicēts 08 Novembris 2019

Šodien, 2019. gada 8 novembrī, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Briselē piedalās Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē par izglītības jomas aktualitātēm un izaicinājumiem Eiropas līmenī.

Padomes ietvaros ministre kopā ar kolēģiem no Baltijas un Beniluksa valstīm parakstīja nodomu deklarāciju par automātisku augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu, kuras mērķis ir paplašināt valstu sadarbību šajā jomā, paredzot kopīga daudzpusēja līguma izstrādi un parakstīšanu tuvā nākotnē. Šis solis ir būtisks tālākai mobilitātes šķēršļu novēršanai virzībā uz Eiropas Izglītības telpas izveidošanu līdz 2025. gadam.

Pirmajā kopīgajā izglītības ministru un finanšu ministru sesijā ministri diskutēja par Somijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izvirzīto tēmu “Spēcīga Eiropas ekonomikas bāze: nodrošināt izglītības un apmācības lietderību, efektivitāti un kvalitāti”, tādējādi pievēršoties jautājumam par investīciju efektīvu izlietojumu augstas kvalitātītes izglītības nodrošināšanā. Debates mērķis - uzsvērt cilvēkkapitāla nozīmi produktivitātes un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā, kā arī sabiedrības noturības sekmēšanā. Sabiedrības ieguvumi no izglītības ir ievērojami daudzējādā ziņā – gan individuālā līmenī, gan sabiedrībai kopumā. Labi izglītots darbaspēks sekmē ekonomikas izaugsmi un produktivitātes pieaugumu un attīsta inovācijas spējas nacionāli un Eiropai kopumā.

Padomē izglītības ministri apstiprināja Padomes secinājumus par mūžizglītības politikas būtisko lomu centienos sabiedrībai nodrošināt iespējas panākt tehnoloģisko pāreju un pāreju uz zaļo ekonomiku, tādējādi atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Secinājumu mērķis - uzsvērt pieejas, kuras iesaista un motivē izglītojamos, sabiedrību un darba devējus, padarot mūžizglītību par realitāti pašreizējo sabiedrības un ekonomikas problēmu risināšanai. Tika uzsvērta jaunu tehnoloģiju apguve un mākslīgā intelekta efektīva un iekļaujoša izmantošana, stratēģiska augstākās izglītības iestāžu iesaistīšana mūžizglītībā un tālākizglītības pasākumos, kā arī klimata pārmaiņu nozīme izglītības un mācību sistēmu ietvarā.

Tika pieņemta arī Padomes rezolūcija par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstību, lai atbalstītu uz nākotni orientētas izglītības sistēmas, kas uzsver izglītības lomu diskusijās par Eiropas nākotni, tostarp īstenojot stratēģisko programmu 2019.–2024. gadam, redzējumu par Eiropas izglītības telpas attīstību līdz 2025. gadam un Eiropas Universitāšu alianšu attīstības potenciālu. Par augstāko izglītību atbildīgajiem ministriem bija iespēja dalīties ar viedokļiem par Eiropas Universitāšu iniciatīvas attīstību arī 7. novembra vakarā notikušajās ministru vakariņās. To laikā Latvijas izglītības un zinātnes ministre uzsvēra šīs iniciatīvas lomu kvalitatīvas un konkurētspējīgas augstākās izglītības attīstībai visā Eiropā.

Sanāksmes bija nobeigumā iekļauta ministru diskusija par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā. Ar mākslīgā intelekta palīdzību izglītības sistēmu var pielāgot aizvien atšķirīgākām cilvēku vajadzībām ar individualizētu pieeju, tādejādi veicinot iekļaušanu un pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Vienlaikus būtiski ir ievērot ētikas principus un personas datu aizsardzību, tādēļ jāstrādā pie piemērotiem pārraudzības mehānismiem, lai nepieļautu mākslīgā intelekta ļaunprātīgu izmantošanu. Apmaiņai ar labo praksi starp dalībvalstīm jākļūst sistemātiskai, ievērojot jomas straujo attīstību un inovāciju daudzveidību.