Publicēts 28 Novembris 2019

spacex VBNb52J8Trk unsplash

Piektdien, 2019.gada 29.novembrī, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa Briselē piedalās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomē, kurā tiek izskatīti ar pētniecību un kosmosa jomu saistīti Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esoši jautājumi.

Padomē tiks pieņemti secinājumi "Ar kosmosu saistīti risinājumi ilgtspējīgai Arktikai" un apspriesti jautājumi par ilgtspējīgu kosmosa ekonomikas veicināšanu. Pēcpusdienā Padome tiks aicināta vienoties par daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz trim iniciatīvām - regulu par Eiropas Tehnoloģiju institūtu (ETI), regulas par "Apvārsnis Eiropa" apsvērumiem un IV pielikumu par turpmāko "Euratom" pētniecības programmu un turpmāko "Euratom" pētniecības programmu. Padome arī pieņems secinājumus par atjaunināto ES bioekonomikas stratēģiju un diskutēs par "Apvārsnis Eiropa" devumu privāto pētniecības un attīstības ieguldījumu piesaistīšanā ilgtspējīgai izaugsmei.

Somijas prezidentūra ir izstrādājusi un aicina apstiprināt Padomes secinājumu projektu par kosmosa risinājumiem ilgtspējīgai Arktikai, kurā uzsvērta kosmosa risinājumu izšķirošā nozīme ES integrētā Arktikas politikā prioritārajās jomās - klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; Arktikas vides aizsardzība, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana Arktikā un ap to, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana Arktikas jautājumos. Latvijas uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Eiropas sadarbību un starptautisko sadarbību Arktikas reģionā, kam ir globāla nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, izmantojot arī programmas “Apvārsnis Eiropa” iespējas. Latvija piekrīt, ka Arktikas vajadzības ir līdzīgas citu piekrastes un attālināto reģionu vajadzībām, tādēļ atbalsta aicinājumu visā Eiropas Savienībā iespējami ātrāk nodrošināt Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) pakalpojumus.

Padomē dalībvalstis aicinātas diskutēt par pasākumiem kosmosa nozares attīstības veicināšanā un par saiknes veidošanu ar citām nozarēm, kas jo īpaši svarīgi digitālajai transformācijai un klimata pasākumiem. Tāpat tiks meklētas atbildes uz jautājumu – vai Eiropai vajadzētu uzņemties vadību kosmosa ilgtspējīgā izmantošanā un aktīvi piedalīties tās popularizēšanā visā pasaulē? Latvija uzskata, ka ir svarīgi aktīvi darboties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Ekonomikās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veidotajās struktūrās un grupās, lai paustu Eiropas nostāju par kosmosa globālajām problēmām un izaicinājumiem. Latvija norāda, ka ES kā vienai no pasaules kosmosa lielvarām ir jānodrošina līdzvērtīga ES iesaiste un līdzdalība visos svarīgākajos globālajos kosmosa jautājumos.

2019.gada 12.jūlijā EK publicēja savus priekšlikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par EIT stratēģisko inovāciju programmu 2021.-2027.gadam. Latvija atbalsta EIT darbības turpināšanu, jo EIT aktivitātes praktiski veicina zināšanu trīsstūri – augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības sasaisti, un Zināšanu un inovāciju kopienu (KIC) īstenotās aktivitātes potenciāli spēj sniegt lielu ieguldījumu lokālo inovāciju ekosistēmu attīstībā. Līdzšinējie rezultāti gan parāda, ka Latvijā neatrodas neviens EIT KIC līdzatrašanās centrs (co-location centre) un Latvija nav partneris (core partner) nevienā KIC konsorcijā. Latvijas iesaiste EIT KIC aktivitātēs pamatā notiek caur RIS shēmu, saņemot salīdzinoši nelielu finansējumu koordinācijas un atbalsta aktivitātēm un kapacitātes stiprināšanas aktivitātēm. Lai aptveroša informācija par KIC darbību un zināšanas būtu pieejamas plašam ieinteresēto personu spektram, Latvija rosina izveidot visās ES dalībvalstīs EIT nacionālos kontaktpunktus, kas varētu tikt veidoti izmantojot esošos informācijas tīklus un struktūras.

2019.gada 29.novembra ES Konkurētspējas ministru padomes (pētniecības) sanāksmē plānots apstiprināt programmas “Apvārsnis Eiropa” daļēji vispārējo pieeju attiecībā par apsvērumiem. Latvija atbalsta daļēji vispārējās pieejas pieņemšanu un tajā noteiktos galvenos principus bez iebildumiem. Šie principi paredz, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējums var tikt izmantots, lai finansētu zinātnes un inovāciju aktivitātes un programmas ietvaros iegūtie rezultāti un risinājumi ir tālāk jāattīsta, izmantojot citu ES programmu atbalstu. Tādējādi tiek nodrošināta nepieciešamo tehnoloģiju pārnese, un zinātnes un inovāciju aktivitāšu finansēšana tikai iegūs no nepieciešamības pēc harmonizētiem noteikumiem, kas to salāgo ar citām ES programmām, lai izvairītos no pārklāšanās, nodrošinātu maksimālu to efektivitāti un panāktu administratīvā procesa vienkāršošanu.

Ar informatīvo ziņojumu “Par 2019.gada 29.novembra Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomē (pētniecība un kosmoss) izskatāmajiem Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājumiem” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.