Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

Padomnieku konvents (turpmāk – Konvents) ir viena no Latvijas Universitātes (LU) pārstāvniecības institūcijām. Konventa tiešs uzdevums ir veicināt LU attīstību un saskaņot to ar Latvijas un tās sabiedrības interesēm. Līdz ar to Konvents uzskata par nepieciešamu noteikt svarīgākos jautājumus, kuru risināšana ir prioritāra nākamajam LU rektoram.

Konvents piedāvā savu skatījumu uz sešiem LU attīstībai svarīgākajiem jautājumiem, lai palīdzētu katram LU Satversmes sapulces dalībniekam izdarīt savu izvēli 4. jūnijā, izvērtējot rektora amata pretendentu programmas. Konventa viedoklis formulēts Konventa sēdē 2015. gada 10. aprīlī. Konvents vienlaikus izmanto iespēju un pauž savu atzinību un pateicību LU pašreizējam rektoram Mārcim Auziņam par viņa astoņu gadu laikā paveikto LU attīstībā.

  1. Valstisks redzējums. LU rektoram jāapzinās, ka viņam kā LU rektoram ir īpaša atbildība ne tikai par universitāti, bet arī par augstāko izglītību un zinātni valstī kopumā. LU ir ne tikai dalībnieks Latvijas ”izglītības tirgū”, bet arī ”spēles noteikumu” veidotājs. Jautājumi, kas jārisina valsts līmenī, ir augstskolu finansēšanas modeļa maiņa (pašreizējais modelis veicina augstskolu sadrumstalotību, balstās uz principu, ka par augstāko izglītību kā privātu labumu maksā visa sabiedrība un ir nepietiekams valsts ilgtermiņa konkurences nodrošināšanai), augstskolu pārvaldes sistēmas maiņa (lielākas lomas piešķiršana sabiedrības pārstāvjiem, vienlaikus nemazinot augstskolu autonomiju no valsts) un augstākās izglītības prakses tālāka internacionalizācija.
  2. Antiprovinciālisms. Universitātē jāveido starptautiska vide un jāpiesaista gan ārvalstu studenti, gan profesori. Pašlaik LU atpaliek no pašas izvirzītā mērķa – ārvalstu studentu īpatsvara (10%) – vairāk nekā divas reizes. Rektoram jābūt stratēģijai šī mērķa sasniegšanai un konkrētam mērķim turpmākajiem četriem gadiem. Rektoram jābūt stratēģijai ārvalstu profesoru un mācībspēku piesaistei, tai skaitā izmantojot ES programmas un struktūrfondus, tādējādi veicinot iekšējo konkurenci gan studentu, gan mācībspēku vidū. Izcilība zinātnē balstās uz profesoriem-personībām, un viņu piesaiste LU un Latvijai kopumā ir jāpadara par prioritāti. Jaunajam rektoram nebūs iespējams vienlaicīgi pilnībā apmierināt esošā akadēmiskā personāla vajadzības un attīstīt LU zinātnisko izcilību – ir jāizdara izvēle starp šiem abiem mērķiem.
  3. Zinātniskā darba kvalitātes ievērojama uzlabošana, it īpaši sociālajās zinātnēs. Atsevišķās jomās LU ir tuvu vīzijai par zinātnes universitāti, taču ne visās. Zinātnisko darbu citējamības ziņā sociālajās zinātnēs Latvija kā valsts joprojām atpaliek no savām Eiropas Savienības kaimiņvalstīm: divas reizes no Lietuvas, piecas reizes no Igaunijas un vairāk nekā desmit reizes no Zviedrijas un Somijas (dati ir svērti ar iedzīvotāju skaitu). Rektoram būtu jābūt idejām par to, kas būtu jāmaina LU esošajā kvalitātes vadības sistēmā, lai tā ņemtu vērā akadēmiskā darba un studiju kvalitāti. Zinātniskajā darbā jāpanāk, ka LU pētnieki pietiekamā apmērā pievēršas latviešu nācijai un Latvijas valstij svarīgām tēmām.
  4. Doktorantūras studenti ir priekšnosacījums LU turpmākai attīstībai kā zinātnes universitātei, kā arī priekšnosacījums zināšanu pārmantojamībai no vienas zinātnieku paaudzes otrai. Doktora zinātnisko grādu 2014. gadā ieguva tikai 102 doktoranti, un doktorantūrā  par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits pēdējo gadu laikā ir praktiski konstants (nedaudz vairāk nekā 600). Rektoram nepieciešams skaidrs redzējums un konkrēti mērķi tuvākajiem četriem gadiem attiecībā uz to, kā situāciju uzlabot. Kā LU kļūt par ”sūkli”, kas uzsūc Latvijas jaunos zinātniekus un motivē tos palikt dzīvot un strādāt Latvijā. Jāuzlabo arī promocijas darbu kvalitāte.
  5. Studentu kvantitāte un studiju kvalitāte. Sabiedrībā ir diskutēts jautājums par to, ka LU studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies no aptuveni 27 tūkstošiem līdz 14 tūkstošiem. Tajā pašā laikā nav pārliecības, ka studiju kvalitāte būtu būtiski augusi, kaut arī augstākās izglītības kvalitātes mērīšana ir sarežģīta un bieži subjektīva. Rektoram jābūt skatījumam par to, kādi specifiski soļi sperami, lai veicinātu studiju kvalitāti. Rektoram jābūt skaidram skatījumam par to, kā līdzsvarot Latvijas tautsaimniecības vajadzības un LU piedāvājumu, it īpaši apstākļos, kad šādas kapacitātes pietiekamā apmērā nav Izglītības un zinātnes ministrijai. Rektoram būtu arī jāspēj turpināt uzlabot studentu fizisko darba vidi un rūpes par psiholoģisko un garīgo veselību.
  6. Dialogs ar sabiedrību. Eksistē aizmetņi no sabiedrības viedokļa neefektīvai interešu kopībai, kur patērētājiem interesē tikai galarezultāts (universitātes diploms) un universitāti interesē tikai šīs vajadzības apmierināšana (maksimāls studentu skaits).  Atsevišķi pētījumi norāda uz augstākās izglītības sarūkošo lomu inovāciju veicināšanā. LU rektoram ir īpaša loma dialogā ar sabiedrību par augstāko izglītību kā pašvērtību. Rektoram jāturpina veicināt LU aktīva dalība sabiedrībai svarīgos procesos, piemēram, debatēs par augstākās izglītības reformu un augstākas pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā.

LU Padomnieku konvents [ārēja saite]

Juris Binde;

Uldis Cērps;

Elmārs Grēns;

Arnis Kaktiņš;

Viesturs Koziols;

Māris Pļaviņš;

Arnis Riekstiņš;

Zbigņevs Stankevičs;

Andris Vilks.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.