Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

 

ES Skolu ģenerāldirektoru sanāksmes dalībnieki no 5.-6.maijam Rīgā dalījās ar labo praksi agrīnās pirmsskolas un sākumskolas izglītības jautājumos, kā arī apsprieda kvalitatīvas izglītības pieejamības uzlabošanu un ieguldījumu efektivitāti skolu pārvaldības sistēmā.

Agrīnās pirmsskolas un sākumskolas izglītības nozīme jaunrades, inovāciju un digitālās kompetences veicināšanā ir viena no galvenajām Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm izglītības un apmācību jomā. Skolu tehnoloģiska modernizācija ne vienmēr veido inovatīva mācību procesa pamatu. Inovācijas un jaunradi var uzskatīt par domāšanas veidu, taču tehnoloģijas par atbalsta instrumentiem šo ieceru īstenošanai. Šī tēma prezidentūras laikā jau ir apspriesta dažādās sanāksmēs, un plānots, ka Padomes secinājumus šajā jomā ES izglītības ministri pieņems Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksmē šī gada 18.-19.maijā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par veidiem, kā veicināt vispārējas izglītības un pirmsskolas izglītības pedagogu apmācības programmu izveidi, kā arī iedrošināt izglītības sniedzējus, lai attīstītu jaunus pedagoģijai atbilstošus mācību līdzekļus ar mērķi sekmēt jaunradi un inovācijas no agrīna vecuma. Dalībnieki pārrunāja arī to, kā skolas un pirmsskolas izglītības iestādes veicina radošumu un inovācijas spējas.

Digitālie rīki un modernās tehnoloģijas nespēj aizstāt ikdienas darbu klasē un ierastos mācību materiālus, tomēr digitālo prasmju un kompetenču attīstība spēj veicināt izglītības sistēmu progresu. Radošuma, jauninājumu un digitālo prasmju sekmēšana ir svarīga visos izglītības līmeņos — agrīnā vecumā tā uzlabo vēlāko mācīšanās procesu, bērna spējas risināt mūsdienu pasaules problēmas, kā arī palīdz noskaidrot talantus un intereses, kurus turpmāk iespējams attīstīt un paplašināt.

Plenārsēdēs delegāti pārrunāja digitālizācijā balstītas prakses potenciālu, sniedzot atbalstu skolotājiem un skolām, piemēram, ar e-sadraudzības programmām, kā arī jautājumu par talantu iesaisti un attīstību izglītībā, vadoties pēc Iespējamās misijas un programmas Teach for All parauga.

Sanāksmes otrās dienas sarunu centrā bija izglītības pieejamība un investīciju efektivitātes risinājumi, izmantojot skolu tīkla pārvaldi, īpašu uzmanību veltot mazajām skolām. Galvenā uzmanība tika veltīta efektīva skolu tīkla izveides galvenajiem principiem, kas nodrošina holistisku un līdzsvarotu pieeju. Dalībnieki apsprieda arī dažādas pieejas skolu tīkla plānošanai, izmantojot ģeogrāfiskā dalījuma principu vai arī demogrāfisko principu. Arī skolu konsolidācijas, izmēra un pieejamības jautājumi (piemēram, studentu sasniegumu un augstskolu ietekme, savlaicīga mācību programmas beigšana un izstāšanās no skolas, pārtraucot mācības) bija apskatāmo jautājumu lokā.

Pēc Latvijas prezidentūra ierosinājuma, sanāksmes darba kārtība tika papildināta ar tēmu “izglītības pieejamība un investīciju efektivitāte”. Šī tēma būs viena no tēmām ES Izglītības ministru darba pusdienās, kas notiks 18.-19.maijā Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes laikā.

Skolu vadības politikas veidotāju sanāksmes tiek rīkotas regulāri, lai apspriestu jaunākos un aktuālākos nozares jautājumus, kā arī dalītos pieredzē. Sanāksmes laikā apspriestās tēmas iezīmē šo jautājumu nozīmību un aktualitāti turpmākajā dialogā par Eiropas sadarbības stratēģisko ietvaru izglītībā un apmācībā.

Sanāksmes finansējums segts arī no ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas “Erasmus+”.

 

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.