Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

19.jūnijā noslēdzās 10. Baltijas jūras zinātnes kongress, kas ilga piecas dienas un pulcēja vairāk nekā 260 dalībniekus, kuri iepazīstināja ar atklājumiem, problēmām un risinājumiem Baltijas jūras ekosistēmai. Kongresa atklāšanas runā galvenais runātājs, profesors Hanss fon Štorhs (Hans von Storch) no Helmholca Pētniecības centra Vācijā uzsvēra nepieciešamību pēc rūpīgi pārbaudītām zināšanām, lai veiksmīgi pārvaldītu un aizsargātu Baltijas jūru, šai atziņai caurvijot visas forumā apspriestās tēmas.

Pirmo reizi kongresa vēsturē tika organizēta Politikas diena, kas akcentēja nepieciešamību sniegt zinātniski pamatotas atbildes, lai nodrošinātu jūras ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību. Pašlaik, pateicoties Helsinku konvencijai par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un ES direktīvām, pastāv pietiekami daudz valsts un starptautisku pārvaldības instrumentu, lai prasmīgi pārvaldītu Baltijas jūru, taču joprojām trūkst instrumentu zināšanu ieviešanai esošajos mehānismos.

Seminārā par tehnoloģiju pārnesi, ko organizēja Leibnicas Baltijas jūras pētniecības institūts Vācijā, tika diskutēts par jūras pētniecības vajadzībām un to sasaisti ar uzņēmējdarbības sniegto tehnoloģisko attīstību. Vērtīga informācija tika sniegta arī trīs jūras aprīkojuma ražošanas uzņēmumu Hydrobios, SubCtech un engage AG jaunākās produkcijas prezentācijās.

Savukārt BONUS Jauno zinātnieku klubā, kurā tika atklāti visefektīvākie veidi zināšanu gūšanai, Hjū Kērnss (Hugh Kearns) no Flindersa Universitātes Austrālijā vadīja semināru “Īpaši veiksmīgu zinātnieku septiņi noslēpumi”.  Vairāk nekā ceturtdaļa 10. Baltijas jūras zinātnes kongresa dalībnieku bija maģistrantūras un doktorantūras studenti vai arī jaunie pētnieki, kuriem seminārs sniedza vērtīgu informāciju, kā savienot pētniecības darbu ar personīgo dzīvi.

Baltijas jūras kongress ir lielākā sanāksme zinātnes jomā Baltijas reģionā, kas tiek organizēta katru otro gadu valstī, kas robežojas ar Baltijas jūru. Šī ir pirmā reize, kad kongress notiek Latvijā, un tas ir Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākums. Kongresu kopīgi rīkoja Baltijas jūras biologu, ģeoloģu un okeanogrāfu biedrības, piedaloties starptautiskajai Upju grīvu un piekrastes zinātņu asociācijai, BONUS un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.