Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

ES un AzijaGadsimtiem ilgi Centrālāzija bijis stratēģiskas nozīmes reģions, kas savieno Eiropu un Āziju. Kopš neatkarības iegūšanas piecas Centrālāzijas valstis - Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna - piedzīvojušas ievērojamu politisko un ekonomisko transformāciju, veidojot neatkarīgu valstu iekārtas un politiskās institūcijas līdzās pārejai no plānveida uz tirgus ekonomiku. Kopīgais mērķis sasniegt stabilitāti un labklājību sadarbības ceļā padarījis Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstis par ciešiem partneriem.  

Centrālāzijas valstu nozīme aizvien turpina pieaugt, ES šis reģions ir būtisks, jo tas kalpo gan kā ekonomiskais tilts starp Eiropu un Ķīnu, kas nereti tiek dēvēts arī par “Zīda ceļa ekonomisko joslu” (Silk Road Economic Belt), gan slēpj neizmērojamu, vēl neapgūtu ekonomisko potenciālu.

Vienlaikus nozīmīga ir ES un Centrālāzijas sadarbība reģiona drošības nodrošināšanā. ES ir lielākais Centrālāzijas tirdzniecības partneris pēc Ķīnas un darbojas arī kā mediators un donors modernizācijas un reformu sadarbības projektos. Centrālāzijas reģionam ir liels biznesa un attīstības iespēju potenciāls - laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam Centrālāzijas stratēģijas programmā pieejamais finansējums ir 1,068 miljardi eiro, kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējā periodā (2007-2013).

Prioritārās sadarbības jomas

Kopš 2007.gada, kad ES izstrādāja politisko stratēģiju sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm, abu reģionu saikne visdažādākajās jomās kļuvusi ciešāka. Laika gaitā gan ES, gan Centrālāzijas reģiona valstis nemainīgi apstiprinājušas vēlmi turpināt strādāt pie savstarpējās sadarbības veicināšanas. Tā kā reģions saskaras ar jauniem un arvien pieaugošiem drošības izaicinājumiem it īpaši Afganistānas kontekstā, drošības jautājumi attiecībās ar ES ir izvirzījušies priekšplānā.

Izglītība, tiesiskums, enerģētika un transports, vides pārvaldība un ūdens resursu izaicinājumi, kā arī tirdzniecības un ekonomiskās attiecības - tie ir būtiskākie sektori, kuros ES un Centrālāzijai ir cieša sadarbība. Latvija prezidentūras laikā efektīvi izmantojusi labās divpusējo attiecību iestrādes ar Centrālāzijas valstīm un zināšanas par reģionu. Prezidentūra  priekšplānā sadarbībai ar šī reģiona valstīm izvirzījusi trīs jomas:

DROŠĪBA (galvenokārt robežu stiprināšana, organizētās noziedzības un narkotiku plūsmas apkarošana, sadarbība pretterorisma jomā, ārvalstu kaujinieku draudu mazināšana)

Viena no būtiskākajām iniciatīvām ir Centrālāzijas robežu pārvaldības programma (Border Management Programme in Central Asia, BOMCA [ārēja saite uz .pdf failu]). Galvenais programmas mērķis - sniegt atbalstu pakāpeniskā moderno robežu pārvaldības metožu ieviešanā visās piecās Centrālāzijas valstīs. Robežu drošības uzlabošana un leģitīmas tirdzniecības un tranzīta plūsmas veicināšana ir būtiskākie modernās robežu pārvaldības mērķi. BOMCA ietver gan institucionālās reformas un profesionālo prasmju uzlabošanu, gan narkotiku apkarošanas kapacitātes celšanu un robežu šķērsošanas punktu uzlabošanu.

ES piešķīrusi 8,79 miljonus eiro šīs jomas uzlabošanai un programmas ieviešana plānota 36 mēnešu laika periodā. Latvijai pirmo reizi vēsturē būs vadošā ES dalībvalstu loma projekta īstenošanā. Latvijas robežsardzes pārvalde ir galvenais projekta ieviesējs, kas koordinēs arī citu ES dalībvalstu (Austrija, Lietuva, Ungārija u.c.) iesaistītos dalībniekus. Praktiska projekta īstenošana sāksies 2015.gada rudenī un ilgs līdz 2018.gadam. 

IZGLĪTĪBA

Izglītības piemērošana darba tirgus prasībām, kā arī kvalitātes vadības ieviešana un izglītības standartu celšana ir īpaši svarīga, jo lielākā daļa iedzīvotāju Centrālāzijas reģionā ir jaunāki par 25 gadiem un veido būtisku potenciālu katras valsts un reģiona attīstībai.

Izveidota Eiropas izglītības iniciatīva Centrālāzijas reģionam ar mērķi attīstīt augstākās izglītības sistēmu, modernizējot institūcijas un mācību procesu un padarot iespējamu kvalifikāciju pielīdzināšanu, lai veicinātu starptautisku sadarbību izglītības jomā.  Sadarbība ietver arī valsts iestāžu darbinieku apmācību programmas, tāpat palielināts stipendiju skaits Centrālāzijas studentiem ES valstīs un kopējais finansējums izglītības jomas mērķu īstenošanai.

ES izglītības programmas, it īpaši ERASMUS+, ir būtiski instrumenti, kas palīdz Centrālāzijas valstu institūcijām kļūt modernākām, paplašināt savus sadarbības tīklus, ļaujot arvien lielākam cilvēku skaitam gūt starptautisku pieredzi. Izglītības, pētniecības un darba tirgus savienošana veicinās inovāciju attīstību un darba iespējas jauniešiem, reizē sekmējot arī reģiona ekonomiskās attīstības ilgtspēju.

Vienlaikus Latvijas Ārlietu ministrija kopā ar sadarbības partneriem (ASV, Luksemburgu, Norvēģiju, Zviedriju u.c.) ievieš arī kvalifikācijas celšanas programmu, kas tiek īstenota Rīgas Juridiskās augstskolas un tās sadarbības augstskolu kopprojektā kopš 2014.gada. Programma ietver trīs mēnešu kvalifikācijas kursu paaugstināšanas programmu ES Kaimiņpolitikas un Centrālāzijas valstu valsts pārvaldes, diplomātiskā dienesta, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem jurisprudencē un ekonomikā, kā arī vizītes uz ES institūcijām.  

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA (transporta sakaru uzlabošana, sadarbība enerģētikas jomā, vide un klimata pārmaiņas)

Centrālāzijas reģions saskaras ar ievērojamiem ekoloģiskajiem izaicinājumiem un to tieši ietekmē klimata pārmaiņas. Tā kā reģiona valstis atrodas zemes noslēgtā (land locked)kalnu ledāju teritorijā un lauksaimniecībai to ekonomikās ir ievērojams īpatsvars, ūdens Centrālāzijas reģionā ir viens no visvērtīgākajiem resursiem.

ES-Centrālāzijas dialogs vides jautājumos izveidots, lai sekmētu vides aizsardzību, labāku ūdens resursu pārvaldību, kā arī veicinātu savstarpējo Centrālāzijas valstu sadarbību ūdens resursu pārvaldīšanā. Tāpat sadarbība šajā jomā ietver zemes un mežu apsaimniekošanas uzlabošanu, Arāla jūras izzušanas stabilizēšanas procesu, kā arī klimata pārmaiņu un dabas katastrofu ietekmes mazināšanu, ieviešot tīrās tehnoloģijas. 

Centrālāzijas jautājumi Latvijas prezidentūras fokusā

Viena no Latvijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm ir Iesaistīta Eiropa [ārēja saite] un tās sekmēšanā būtiska uzmanība pievērsta Centrālāzijai un ciešākai ES sadarbībai ar šī reģiona valstīm. Prioritāte īstenota sadarbībā ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni (Federica Mogherini), Eiropas Ārējās Darbības dienestu, kā arī ar Eiropas Komisiju. 

ES īpašais pārstāvis Centrālāzijā - augsta līmeņa politiskās vadības nodrošināšana

ES īpašā Centrālāzijas pārstāvja amata atjaunošanu prezidentūra uzskatīja par būtisku uzdevumu, jo kopš 2014.gada marta, kad iepriekšējais pārstāvis atkāpās, Eiropas Savienība Centrālāzijā bija pārstāvēta ar mazākām politiskajām pilnvarām īpašā sūtņa līmenī.

Iegūstot gan Augstās pārstāves, gan dalībvalstu atbalstu šo mērķi izdevies sasniegt un no šī gada aprīļa vidus kā ES īpašais pārstāvis Centrālāzijā apstiprināts Slovākijas ārlietu ministrijas pārstāvis un bijušais Slovākijas vēstnieks NATO, ASV un ANO Peters Burjans (Peter Burian). Par vienu no viņa padomniekiem iecelts Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Ar šo lēmumu ES apliecina, ka palielinās savu klātbūtni reģionā un turpinās iesākto sadarbību,nodrošinot nepārtrauktu augsta līmeņa politisko iesaisti reģiona jautājumu risināšanā.

ES-Centrālāzijas stratēģijas pārskatīšana

Kopš ES Centrālāzijas stratēģijas pieņemšanas pagājuši 8 gadi un gan Centrālāzijas, gan ES valstis ir pārliecinātas, ka reģionu un valstu savstarpējās attiecībās piedzīvots būtisks progress. Pēdējo reizi ES paveikto Centrālāzijas stratēģijas īstenošanā izvērtēja 2012.gada jūnijā, kad vēlreiz tika apstiprināts tās būtiskums un prioritārās sadarbības jomas. Šogad, Latvijas prezidentūras laikā, noritēja ceturtais Centrālāzijas stratēģijas pārskatīšanas process un Ārlietu padomes sēdē 22.jūnijā pārskatītā stratēģija [ārēja saite] tika apstiprināta.

ES Centrālāzijas stratēģijas pārskatā valstis atskatās uz paveikto, izceļ sasniegumus un ņem vērā jaunos reģiona izaicinājumus tālākā stratēģijas īstenošanā. Dalībvalstis jaunajā stratēģijā pievērš lielāku uzmanību abu reģionu tirdzniecības un enerģētisko saišu sekmēšanai, kā arī stiprina sadarbību drošības un stabilitiātes nodrošināšanā. Pārskatītā stratēģija īpaši izceļ ilgtspējīgas attīstības principu veicināšanu visās sadarbības jomās. ES vienlaikus pievērš lielāku uzmanību uzticamas un pievilcīgas investīciju vides veicināšanai un valstu divpusējo attiecību sekmēšanai.

Latvijas prezidentūras laikā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ES Augstās pārstāves vietā vadīja ES – Kazahstānas un ES - Uzbekistānas politiskos dialogus. Martā Dušanbē (Tadžikistāna) notika ES - Centrālāzijas Augsta līmeņa dialogs drošības jomā, kurā apspriesti nepieciešamie pasākumi drošības situācijas uzlabošanai Centrālāzijas reģionā.

Tāpat Latvija aktīvi atbalstījusi arī ES – Kazahstānas padziļinātā partnerības līguma virzīšanu, kā arī atzinīgi vērtē Kazahstānas sarunas par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo abi šie soļi būtiski pastiprinās Kazahstānas lomu tirdzniecības sakaru attīstīšanā.

Prezidentūras pasākumi

Latvijas prezidentūra, organizējot virkni dažāda līmeņa pasākumu Latvijā, Briselē, Centrālāzijas valstu galvaspilsētās, kā arī ES valstu galvaspilsētās aizvadīto sešu mēnešu laikā veicinājusi diskusijas par būtiskiem Centrālāzijas reģiona jautājumiem. Tā, piemēram, Green Bridge [ārēja saite] forums Latvijā pulcēja dažādu valstu un uzņēmumu pārstāvjus, lai diskutētu par tīrajām tehnoloģijām un ilgtspējīgu attīstību, savukārt, Briselē prezidentūra organizēja konferences par abu reģionu sadarbību, narkotiku izplatības novēršanu, pretterorismu, kā arī sieviešu ekonomiskajām iespējām.

Viens no pēdējiem prezidentūras pasākumiem šajā jomā ir Pirmā ES un Centrālāzijas izglītības ministru sanāksme [ārēja saite], kas būs spēcīgs impulss abu reģionu tālākai sadarbībai izglītības jomā augstā politiskā līmenī. Sanāksmē tiksies ES un Centrālāzijas valstu izglītības ministri un ES institūciju pārstāvji. Paredzēts, ka sanāksmē spriedīs par aktuālajiem jautājumiem augstākajā un profesionālajā izglītībā, tāpat arī par ES atbalstu Centrālāzijas valstīm izglītības jomā. Tāpat Centrālāzijas delegātiem tiks prezentēta Latvijas reformu pieredze izglītības jomā. 

Izmantotie avoti:

ES un Centrālāzijas attiecības [ārēja saite] (angļu valodā)
ES stratēģija Centrālāzijai (2007) [ārēja saite] (angļu valodā)
Latvijas prezidentūras un ES politika sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm [ārēja saite] (angļu valodā)
Tirdzniecība ar Centrālāzijas valstīm [ārēja saite] (angļu valodā)

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.