Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) bijis viens no piepildītākajiem kalendāriem Latvijas prezidentūras ES Padomē pusgadā, kas noslēdzās 30.jūnijā. IZM rīkoja 28 prezidentūras pasākumus Latvijā visās ministrijas pakļautībā esošajās nozarēs – izglītībā, zinātnē, jaunatnē, sportā un kosmosa pētniecībā.

Lielākā daļa no IZM organizētajiem prezidentūras pasākumiem Rīgā, tostarp trīs ministru līmeņa sanāksmes, veltītas izglītības jomai. Liekot akcentu uz starptautisku, kvalitatīvu un inovatīvu izglītību, vienlaikus prezidentūras laikā strādāts pie uzņēmējdarbības un digitālo prasmju veicināšanas, kā arī mācību vides ciešākas sasaistes ar darba tirgu. Šajā pusgadā sperti divi nozīmīgi soļi, lai stiprinātu Eiropas mēroga sadarbību izglītībā. ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē 18.jūnijā notikusī diskusija bija būtisks stratēģiskā ietvara “Izglītība un apmācība 2020” izvērtēšanas procesa solis, lai labāk reaģētu uz aktuālajiem izaicinājumiem un veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju. Tikmēr 22.jūnijā pieņemtie Rīgas Secinājumi (.pdf) nosaka profesionālās izglītības un apmācību mērķus laika posmam līdz 2020.gadam, no vienas puses sekmējot audzēkņu nodarbinātību un personīgo izaugsmi, no otras – inovācijas un izcilību, kā arī profesionālās izglītības prestižu.

Tāpat IZM prezidentūras laikā strādājusi pie augstākās un profesionālās izglītības sadarbības veicināšanas globālā mērogā, atvieglojot cilvēku un viņu intelektuālās bagāžas pārvietošanos pa pasauli, kā arī ceļot Eiropas izglītības starptautisko konkurētspēju. Sadarbība ar Āziju stiprināta gan ministru sanāksmē 27.aprīlī, gan tai sekojošās divpusējās sanāksmēs starp Eiropas un Āzijas izglītības politikas veidotājiem. Sanāksmē pieņemtie ministru secinājumi (.pdf) pauž apņemšanos mazināti šķēršļus studentu un mācībspēku mobilitātei un strādāt pie izglītības konkurētspējas paaugstināšanas. Latvija kā prezidējošā valsts šajā pusgadā koordinēja arī tālāko attīstību Boloņas procesam, kas apvieno 47 valstis, savedot kopā atšķirīgas izglītības sistēmas. Latvijas prezidentūras laikā pieņemts Erevānas komunikē [ārēja saite uz .pdf failu], kas Eiropā nodrošina pāreju uz vienotu grādu sistēmu un kvalitātes nodrošināšanas standartiem. Savukārt Rīgā 26.jūnijā pieņemtais ES un Centrālāzijas ministru komunikē (.pdf) apliecina apņemšanos atbalstīt izglītības reformas Centrālāzijā.

Galvenais prezidentūras sasniegums zinātnes jomā ir ES valstu pieņemtais Eiropas pētniecības telpas (EPT) ceļvedis [ārēja saite] 2015.–2020.gadam. Šis jautājums tika risināts jau kopš 2011.gada astoņu ES valstu prezidentūru laikā, un tieši Latvijai ir izdevies panākt šo vienošanos. EPT īstenošana ir būtiska, jo veicinās inovācijas, kā arī stiprinās dalībvalstu konkurētspēju. ES, tostarp Latvijas zinātniekiem šī vienošanās ir nozīmīga, jo ļaus iekļauties starptautiskās pētnieku komandās un izmantot vienotā tirgus, jo īpaši digitālā vienotā tirgus iespējas.   

Gan starptautiskā konferencē Rīgā, gan ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē Latvijas prezidentūras virzīja tautas sporta tēmu, norādot, ka tautas sports ir vērtīgs instruments cilvēkkapitāla pilnveidošanai. Tas attīsta spēju domāt kritiski, uzņemties iniciatīvu, risināt problēmas un strādāt komandā, kā arī prasmi likt šīs īpašības lietā dažādās profesijās un nozarēs. Tautas sportam veltītās konferences kopsavilkums pieejams IZM mājaslapā (.pdf). 

Ap 4,7 miljoni jaunu eiropiešu patlaban ir bez darba. IZM Latvijas prezidentūras laikā jauniešu bezdarba problēmu risināja kopīgi ar Austrumu partnerības valstīm. Rīgā noturētajā Otrajā Austrumu partnerības Jaunatnes forumā pulcējās vairāk nekā 260 dalībnieku no 30 valstīm, izstrādājot rekomendācijas [ārēja saite] un iesakot instrumentus bezdarba problēmu risināšanai, piemēram, izglītības tuvināšanu darba tirgum un jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu. Savukārt zemajai jaunu cilvēku interesei par Eiropas demokrātiskajiem procesiem pievērsās ES Jaunatnes konference, kuras kopsavilkums lejuplādējams IZM lapā (.pdf). Pirmoreiz ES Jaunatnes konferences ietvaros tās dalībnieku izstrādātās rekomendācijas prezidentūra nodeva ministru rokās, apspriežot tās ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē.

Kosmosa politikā prezidentūra turpināja darbu pie Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu komerciālos nolūkos. Vienotas procedūras ES dalībvalstīs veicinātu inovācijas un atvieglotu uzņēmējiem pieeju augstas izšķirtspējas satelītattēliem. Kosmosa nozare pasaulē aug vidēji 7% ik gadus un līdz ar to aug arī pieprasījums pēc augsto tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem. Lai interaktīvā veidā iepazīstinātu sabiedrību, politikas veidotājus, zinātniekus un industriju ar Eiropas kosmosa programmu (Copernicus, Galileo, GNSS) sniegtajām iespējām Eiropas iedzīvotājiem un reģiona ekonomiskajai attīstībai, maijā Rīgā notika Eiropas Kosmosa izstāde (European Space Expo) un konference “Satelītu pielietojums: iespējas Baltijas reģionam”. Tieši Eiropas Kosmosa izstādi IZM ierindo starp saviem prezidentūras veiksmes stāstiem, jo 11 dienu laikā ceļojošajā kupolveida paviljonā Esplanādē, Rīgā pabija 56 448 apmeklētāji, tostarp skolnieki un studenti, ierindojot Rīgu kā otro apmeklētāko pieturpunktu ceļojošajai izstādei, kas tobrīd bija pabijusi 25 Eiropas pilsētās.

Foto un video no IZM paspārnē noturētajām ministru līmeņa sanāksmēm lejuplādējami audiovizuālajā datubāzē [ārēja saite], norādot avotu EU2015.LV. Citu IZM prezidentūras pasākumu foto pieejami IZM Flickr kontā [ārēja saite].

M-Seile-VET 22062015

Foto: EU2015.LV

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.