Drukāt

Pētījuma uzdevumi ir:

Latvijas augstskolām ir nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā, jo tās vienlaikus veido Latvijas cilvēkkapitālu, veicina uzņēmumu inovāciju spēju un sniedz zināšanas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

 

PĒTĪJUMA MĒRĶIS

Pētījuma virsmērķis ir Latvijas augstākās izglītības modernizācijai atbilstoša augstskolu iekšējā pārvaldība. Lai realizētu nepieciešamās reformas, kā arī mērķtiecīgi un efektīvi izmantotu ierobežotos pieejamos resursus, LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir noslēgusi līgumu ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku (Pasaules Banka) par pētījuma veikšanu augstākās izglītības pārvaldības pilnveidei, kuras rezultātā Latvijas sabiedrībai būs pieejama visaugstākās kvalitātes augstākā izglītība.

Šī Latvijas augstākās izglītības sistēmai nozīmīgā pētījuma īstenošana notiek sadarbībā ar Pasaules Banku. Pētījuma projektu finansē Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.

 

KAS IR PASAULES BANKA?

Pasaules Banka ir pasaulē lielākais institucionālais investors, kura primārie mērķi ir nabadzības apkarošana, jaunattīstības un attīstības valstu ekonomiskās izaugsmes stimulēšana. Tā ir dibināta 1944. gadā ANO konferencē Bretonvudā (ASV). Šodien Pasaules Bankas grupa sastāv no piecām savstarpēji cieši saistītām institūcijām:

 

 

PĒTĪJUMA GAITA

Pētījuma projekts tiek īstenots no 2016. gada maija līdz 2018. gada 30. decembrim.

Pētījumam ir trīs posmi, to rezultātā kopumā tiks sagatavoti seši ziņojumi, organizēti divi savstarpējās mācīšanās semināru cikli (peer learning).

Pirmajā posmā, kura īstenošana notika no 2016. gada maija līdz 2017. gada aprīlim, tika pētīta zemāk uzskaitīto valsts augstskolu iekšējā finansēšana un pārvaldība. Ekspertu uzdevums bija apzināt iespējas, kā Eiropas valstīs izmantotie, uz rezultātiem balstītie iekšējās pārvaldības modeļi var tikt piemēroti Latvijas valsts dibinātajām augstskolām, uzlabojot to darbību.

Pētījuma pirmajā posmā piedalījās septiņas valsts augstskolas:

Rezultātā tika izstrādāti trīs ziņojumi un viens starpziņojums.

Ziņojumā “Starptautiskās tendences un labā prakse augstākās izglītības iekšējā finansēšanā un pārvaldībā” detalizēti raksturotas prasību kopas labiem iekšējās finansēšanas modeļiem, kā arī labiem iekšējās pārvaldības pasākumiem.

Ziņojumā “Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: ziņojums par faktisko stāvokli” sniegts analizēto valsts augstskolu iekšējās finansēšanas un pārvaldības stipro un vājo pušu izvērtējums (status quo ziņojums). Šī status quo analīze tika veikta, balstoties uz iepriekšminētajām prasību kopām.

Pētījuma pirmā posma noslēgumā, pamatojoties uz abiem iepriekš tapušajiem ziņojumiem, eksperti sagatavoja rekomendācijas Latvijas augstskolām to iekšējās finansēšanas modeļu un iekšējās pārvaldības pasākumu pilnveidošanai, kā arī Latvijas politikas veidotājiem nozares finansēšanas reformu sekmīgas īstenošanas turpināšanai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Rekomendācijas apkopotas ziņojumā “Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: ieteikumi”.

Pētījuma pirmajā posmā iekšējās pārvaldības pasākumu izvērtēšanas kontekstā tika sagatavots arī starpziņojums “Doktora līmeņa studijas un promocijas sistēma Latvijā”. Starpziņojumā eksperti izvērtē Latvijas doktorantūras un promocijas sistēmas pārvaldības stiprās un vājās puses, kā arī sniedz ieteikumus tas uzlabošanai.

Pētījuma otrajā posmā, no 2017. gada maija un līdz 2018. gada aprīlim, tika pētīti sešu valsts augstskolu akadēmiskā personāla karjeras attīstības aspekti un nodarbinātības nosacījumi. Īpaša uzmanība pievērsta rūpēm par doktorantūras kvalitāti, t. sk., doktorantūras sasaistei ar Viedās specializācijas stratēģijas mērķiem un prioritātēm, kā arī akadēmiskā personāla atjaunotnes nodrošināšanai. Ekspertu uzdevums bija sagatavot faktiskās situācijas izvērtējumu un rekomendējamos modeļus, kas veicinātu inovācijas prasmju attīstību, stiprinātu akadēmiskā personāla atjaunotni, motivāciju un mobilitāti, kā arī nodrošinātu studiju procesa un pētniecības integrāciju.

Pētījuma otrajā posmā piedalījās sešas valsts augstskolas:

Rezultātā tika izstrādāti trīs ziņojumi: ziņojums par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā “Akadēmiskās karjeras: laba starptautiskā prakse”, ziņojums par faktisko situāciju Latvijā akadēmiskās karjeras jomā “Akadēmiskā karjeras Latvijā: ziņojums par faktisko stāvokli” un rekomendāciju ziņojums cilvēkresursu politikas procesu pilnveidei Latvijas augstskolās “Akadēmiskās karjeras Latvijā: ieteikumi”.

Ziņojuma “Akadēmiskās karjeras: laba starptautiskā prakse” trīs sadaļās – doktorantūra un pēcdoktorantūra, akadēmiskā personāla atlase un karjeras attīstība, akadēmiskā personāla atalgošana – eksperti aplūko gan valsts līmeņa, gan arī iestādēs līmeņa regulējumu un praksi. Katru sadaļu noslēdz kritēriji labai valsts un iestāžu līmeņa akadēmiskā personālai politikai. Balstoties uz šiem kritērijiem, eksperti ir izvērtējuši faktisko situāciju Latvijā akadēmiskās karjeras jomā.

Ziņojumā “Akadēmiskā karjeras Latvijā: ziņojums par faktisko stāvokli” izvērtēti galvenie akadēmiskā personāla karjeras aspekti un nodarbinātības nosacījumi Latvijā, salīdzinot tos ar īpaši izstrādātiem kritērijiem labai valsts un augstskolu līmeņa akadēmiskā personālai politikai.

Faktiskās situācijas jeb status quo analīzes pamatā ir ministrijas un pētījumā brīvprātīgi iesaistīto sešu valsts augstskolu sniegtā informācija un dati, kā arī informācija, kas iegūta, apmeklējot pētījumā iesaistītās augstskolas, intervējot valsts un iestāžu līmeņa ieinteresētās puses, analizējot likumus, Ministru kabineta noteikumus u.c. veida dokumentus, kas nosaka akadēmiskā personāla karjeras politiku valsts un augstskolu līmenī. Arī šo ziņojumu veido trīs sadaļas – doktorantūra un pēcdoktorantūra, akadēmiskā personāla karjeras attīstība, atalgošana un snieguma izvērtēšana.

Pētījuma otrā posma noslēgumā, pamatojoties uz abiem iepriekš tapušajiem ziņojumiem, eksperti sagatavoja rekomendācijas Latvijas augstskolām, t. sk. personāla speciālistiem, un politikas veidotājiem akadēmiskā personāla nodarbinātības nosacījumu un karjeras attīstības aspektu pilnveidei. Rekomendācijas apkopotas ziņojumā “Akadēmiskās karjeras Latvijā: ieteikumi”.

Paralēli darbam pie pirmajiem diviem pētījuma otrā posma ziņojumiem, tika izstrādātas ES struktūrfondu programmas: SAM 8.2.1. “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”, SAM 8.2.2. “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” un SAM 8.2.3. “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”. Visi pētījumā izstrādātie ziņojumi ir noderīgi augstskolu attīstības un personāla speciālistiem, sagatavojot projektu pieteikumus minētajām ES programmām.

Augstskolu brīvprātīgajai dalībai pētījumā bija nozīmīga loma: status quo ziņojumos apkopotās informācijas analīze ļāva IZM mērķtiecīgāk izstrādāt minētās ES programmas, savukārt augstskolām – labāk saprast, kādās jomās tās jau ir īstenojušas labu praksi un kurās jāveic papildu pasākumi. Turklāt augstskolas katrā pētījuma posmā saņem individuālus un konfidenciālus Pasaules Bankas ekspertu ieteikumus savas attīstības sekmēšanai.

Pētījuma trešajā  posmā, no 2018. gada augusta līdz oktobrim, tika organizēti divi savstarpējās mācīšanās semināru cikli Latvijas valsts dibināto augstskolu vadības personāla pārstāvjiem (rektori, prorektori, dekāni un struktūrvienību vadītāji) par 2016.–2018. gadā veiktā pētījuma rezultātā saņemto ekspertu ieteikumu īstenošanu. Mācību semināru mērķis bija uzlabot augstskolu vadītāju kompetenci tādu reformu īstenošanā, kas pilnveidotu Latvijas augstskolu darbību atbilstoši augstākās izglītības stratēģiskajiem mērķiem un saņemtajiem ekspertu ieteikumiem, mērķtiecīgi investējot pieejamos ES struktūrfondu programmu līdzekļus (SAM 8.2.1., SAM 8.2.2., un SAM 8.2.3.).

Ņemot vērā savstarpējās mācīšanās formu, semināru mērķgrupa tika aktīvi iesaistīta mācību organizēšanā. Augustā augstskolas aizpildīja Pasaules Bankas ekspertu izstrādātu anketu par mācību vajadzībām. Balstoties uz mērķgrupas aptaujas rezultātiem eksperti izstrādāja semināru metodiku, saturu un programmu. Izvēlētās mācību metodes nodrošināja, ka savstarpējās mācīšanās semināri ir maksimāli fokusēti uz mērķgrupas atbildības jomu un pienākumiem augstskolās.

 

 ATGRIEZENISKĀS SAITES NODROŠINĀŠANA

PĒTĪJUMA ZIŅOJUMI

Angliski:

Krājums Academic Careers (.pdf)

Krājums Internal Funding and Governance (.pdf)

Latvian doctoral studies and promotion system (.pdf)

Krājums System-Level Funding (.pdf)

Latviski*:

Akadēmiskā karjera: laba starptautiskā prakse (.pdf)

Akadēmiskā karjera Latvijā: ziņojums par faktisko stāvokli (.pdf)

Doktora līmeņa studijas un promocijas sistēma Latvijā (.pdf)

Starptautiskās tendences un laba prakse augstākās izglītības iekšējā finansēšanā un pārvaldībā (.pdf)

Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība - status quo (.pdf)

Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: ieteikumi (.pdf)

Akadēmiskā karjera Latvijā: ieteikumi (pdf.)

 

2017. GADA 14. JŪNIJA SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS

HEInnovate: A Guiding Framework For The Innovative And Enterpreneurial Higher Education Institution (.pdf)

Andrée Sursock. Doctoral education: European trends (.pdf)

Latvia Higher Education. Good Academic Careers (.pdf)

Internal Funding And Governance: Recommendations (.pdf)

Research on university-internal governance in Latvian HEIs: planned interventions (.pdf)

Zinātņu doktori 2015.gadā. Informatīvais apskats (.pdf)

Akadēmiskā karjera Francijā (.pdf)

Akadēmiskā karjera Somijā (.pdf)

Akadēmiskā karjera Nīderlandē (.pdf)

2018. GADA 23. APRĪĻA KONFERENCES PREZENTĀCIJAS

Career frame, recruitment, selection and promotions in Latvia (.pdf)

Improving Governance, Funding and Strategic Management – the Experience of RTU (.pdf)

Performance-based Financing International Practice (.pdf)

Performance-based Higher Education Funding Model (.pdf)

Remuneration (.pdf)

Revisiting the Key Recommendations for HEIs (.pdf)

The Doctorate and the Postdoctorate in Latvia (.pdf)

Infografiks: Akadēmiskās profesijas restarts (.pdf)


SAITES PAPILDU INFORMĀCIJAI

Pasaules Bankas mājaslapa http://www.worldbank.org/

Pasaules Bankas pētniecisko publikāciju datubāze “Open Knowledge Repository


PROJEKTA MATERIĀLI

Internal consequences of external performance-based funding of universities – some German experiences (.pdf)

Internal consequences of external performance-based funding – some Finnish experiences (.pdf)

State of Implementation of the New System-level Performance-based Funding Model (.pdf)

Internal governance and financing of HEIs in Latvia: Focal points for Project Phase I (.pdf)

Outlook on the Cooperation between Ministry of Education and Science and the World Bank (.pdf)

 

2018. GADA 22. JANVĀRA DARBA SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS

ES struktūrfondi augstskolu un koledžu konkurētspējas paaugstināšanai (.pdf)

Academic Selection and Promotion (.pdf)

European Trends in Doctoral and postdoctoral Education (.pdf)

Remuneration –measuring and rewarding performance (.pdf)

2018. GADA OKTOBRA SAVSTARPĒJĀS MĀCĪŠANĀS SEMINĀRU PREZENTĀCIJAS

Finansēšana un pārvaldība (.7z)

Akadēmiskā karjera (.7z)


*Ja ziņojumu teksts angļu valodā atšķiras no ziņojumu teksta tulkojuma latviešu valodā, tad priekšroka tiek dota tekstam angļu valodā.