Mērķis
 
1.”Kāds ir RPIVA likvidēšanas mērķis?”
 
Ministrija pieņēma lēmumu ierosināt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (turpmāk – RPIVA) pievienot Latvijas Universitātei (turpmāk - LU) un koncentrēt deju un mūzikas skolotāju sagatavošanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (turpmāk – JVLMA), lai mobilizētu pedagoģijas izglītības jomai pieejamos resursus talantīgu un izcilu skolotāju sagatavošanai darbam Latvijas skolās, ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu un modernu izglītību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
 
Lēmumu ierosināt RPIVA likvidāciju, pievienojot LU, ministrija pieņēma saskaņā ar izglītības politikas prioritātēm, kas paredz modernizēt izglītību, lai veicinātu tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Kvalitatīvi jaunas un moderna satura izglītības nodrošināšana prasa mobilizēt Latvijā esošos akadēmiskos resursus un attīstīt pedagogu izglītību ciešā mijiedarbībā gan ar sociālo un humanitāro, gan ar dabas un dzīvības zinātņu nozaru studijām un pētniecību, to skaitā STEM* un radošo industriju jomās, kā arī, nodrošināt un turpmāk attīstīt pedagogu sagatavošanai nepieciešamo savstarpēji papildinošu akadēmisko, pētniecisko un modernizētas infrastruktūras resursu bāzi.
 
* zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika (Science, technology, engineering and mathematics)


Augstskolu apvienošanas pamatojums

2.”Kāds pamatojums ir Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumam likvidēt RPIVA?”
 
Ministrijas lēmuma ierosināt likvidēt RPIVA, pievienojot LU pamatā ir nepieciešamība saskaņot augstākās izglītības sistēmu ar demogrāfisko situāciju un vienlaikus mobilizēt resursus skolotāju sagatavošanai konceptuāli jaunā kvalitātē.

Studentu skaits Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 40 %, tai pašā laikā valsts dibināto augstskolu skaits praktiski nav samazinājies. Pedagoģijas studijas piedāvā 5 ministrijas padotībā esošas augstskolas, kas, saskaņā ar ministrijas rīcībā esošajiem datiem, ik gadu sagatavo apmēram 1000 speciālistus, lai gan darbam skolā ik gadu ir nepieciešami un uzsāk strādāt tikai 300-400. Tādā veidā pedagogu sagatavošanā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi netiek izmantoti pilnībā lietderīgi. Lai optimizētu valsts līdzekļu izlietojumu, ir nepieciešams apvienot vienā nacionālas nozīmes attīstības centrā (Rīgā) esošās dublējošās iestādes, studiju programmas, samazināt administrācijas izdevumus, un mobilizētos līdzekļus izmantot studiju programmu uzlabošanai.

Pievienojot RPIVA LU, tiks apvienoti abu augstskolu esošie pedagoģijas jomas resursi (finansiālie, intelektuālie un materiāltehniskie) un, otrkārt, tiks nodrošināta iespēja šos resursus papildināt ar citu akadēmisko jomu resursiem. Tādā veidā tiks radīta iespēja sasaistīt pedagoģijas jomas studijas ar studijām sociālajās, humanitārajās un eksaktajās jomās un veidot konceptuāli jaunu skolotāju izglītības sistēmu.

3.“Latvijas likumdošanā nav paredzēts regulējums, kādā viena augstskola var “pārņemt” citas augstskolas studiju programmu. Uz kādu normatīvo regulējumu pamata tiek plānota programmu pārņemšana?”
 
Augstskolu likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka lēmumu par valsts dibinātas augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Augstskolu likums nosaka, ka ar Ministru kabineta lēmumu var tikt likvidēta valsts dibināta augstskola, tādējādi likvidācijas kārtība tiek noteikta Ministru kabineta lēmumā. Tiesību akts, uz kura pamata iespējams veikt augstākās izglītības iestāžu apvienošanu un kas nosaka kārtību, kādā augstskolu apvienošana tiek veikta, ir Ministru kabineta rīkojums, kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 11.panta otro daļu. Ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” (turpmāk – rīkojuma projekts) ir topošais tiesību akts, kas nosaka kārtību, kādā RPIVA tiks likvidēta, pievienojot LU, un uz kura pamata notiks studiju programmu pārņemšana.
 
4.”Vai ministrija, pieņemot lēmumu likvidēt RPIVA, ir noskaidrojusi šajā augstskolā studējošo attieksmi?”
 
Ministrija rosināja RPIVA likvidāciju, pievienojot LU, ar mērķi koncentrēt un savstarpēji integrēt finanšu, akadēmiskos, intelektuālos un materiāltehniskos resursus, tādā veidā radot maksimāli labvēlīgus priekšnosacījumus, lai esošajiem un topošajiem studentiem nodrošinātu iespēju iegūt kvalitatīvu un mūsdienu sociālās vides un darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, kur pedagoģijas studijas tiek īstenotas sinerģijā ar citu zinātņu jomu studijām. Ministrija ir iepazinusies ar RPIVA studentu viedokļiem un pozīciju, kas tika pausti gan ministrijas organizētajos sabiedrības informēšanas pasākumos, gan iesaistīto pušu publiskajās konsultācijās, kurās piedalījās gan studentu, gan augstskolu, gan pašvaldību pārstāvji, gan Latvijas Studentu apvienības organizētās tikšanās ietvaros. Papildus tam ministrija ir izskatījusi un iepazinusies ar RPIVA studentu iesūtītajiem iesniegumiem un tajos paustajiem viedokļiem, neskaidrībām un jautājumiem. RPIVA studentu viedokļi, izsverot to pamatotību un atbilstību izskatītajiem jautājumiem, tika ņemti vērā rīkojuma projekta un anotācijas izstrādē.

5.“Vai un kādi izvērtējumi tika veikti pirms lēmuma ierosināt RPIVA likvidāciju pieņemšanas?”
 
Lēmums ierosināt RPIVA likvidāciju, pievienojot LU, tika pieņemts, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization of Economic Cooperation and Development - OECD) un Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas observatorijas (Research and Innovation Observatory) rekomendācijām par nepieciešamību samazināt augstākās izglītības un zinātnisko institūciju fragmentētību un padarīt efektīvāku finanšu un administratīvo resursu izlietojumu, kā arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas 2016. gada informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, saskaņā ar kurām “saglabājoties esošai sagatavošanas intensitātei, būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību pedagogu izglītības jomā” (71. lpp.), kas 2022. gadā varētu pārsniegt pat 10 procentus.

Starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā, ko ministrija 2013.gadā īstenoja sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi, attiecībā uz sociālo zinātņu bloku, kurā tika ietverta arī izglītības zinātne, tika secināts, ka ir nepieciešama lielāka resursu koncentrācija, kas veicinātu kritiskās masas pieaugumu visās disciplīnās, kā arī jāstiprina pētniecība un tās atbilstīgums starptautiskajām attīstības tendencēm. Sagatavojot rīkojuma projektu, tika ņemta vērā Eiropas Universitāšu asociācijas apkopotā augstskolu apvienošanas pieredze.
 
Tāpat arī ministrijas koncepcijā “Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, kas izstrādāta Pasaules Bankas pētījuma ietvaros, kā Latvijas situācijai piemērotākais risinājums izvirzīts trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas ir vērsts uz pētniecībā balstītas augstākās izglītības attīstību, rezultātu pārvaldības ieviešanu augstākās izglītības institūcijās un augstākās izglītības piedāvājuma saskaņošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām.
 

6.“Kāpēc tiek likvidēta tieši RPIVA, ja tā ir savā nozarē vadošā izglītības iestāde, pelnošākā un ar lielāko studentu skaita pieaugumu esošā augstskola Latvijā?”
 
RPIVA ir monoprofila augstskola, kas īsteno tikai izglītības un sociālo zinātņu programmas un nenodrošina iespēju pedagoģijas studiju attīstībai nepieciešamo dažādu studiju jomu mijiedarbību. Otrkārt, tās īstenotās studiju programmas dublējas ar citu augstskolu īstenotajām studiju programmām Rīgā. Treškārt, salīdzinot ar LU, tai ir zemāka pētniecības intensitāte un pētnieciskā darba rezultātu ietekme uz zinātnes nozari starptautiskā mērogā (saskaņā ar pētniecības citējamības datubāzēm Web of Science un Scopus datiem).
 
Ministrijas vērtējumā studentu skaita pieaugums vien nav uzskatāms par viennozīmīgu studiju kvalitātes rādītāju. Studiju procesa nodrošināšanas faktiskajām izmaksām neatbilstoši zema studiju maksa kombinācijā ar akadēmiskā personāla nodarbināšanu daļslodzē, lai arī var nodrošināt stabilu finanšu plūsmu, nerada pārliecību, ka pietiekoši resursi tiek ieguldīti studiju satura un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā. Valsts dibināta augstākās izglītības iestāde nav uzskatāma par komerciestādi, kuras akadēmiskie un profesionālie sasniegumi būtu mērāmi pēc apgrozīto līdzekļu vai uzkrāto ieņēmumu apjoma.
 
7.“Kāpēc RPIVA tiek pievienota LU, ja 2013. gadā veiktajā starptautiskajā studiju programmu izvērtējumā RPIVA rādījumi visās jomās ir augstāki nekā LU?”
 
Šajā izvērtējumā gan LU, gan RPIVA saņēma vērtējumu “3” – “Spēcīgs vietējais spēlētājs, kas guvis zināmu starptautisku atzinību”.  Ziņojuma “Par zinātnes starptautisko izvērtējumu” metodikas skaidrojumā ir uzsvērts, ka “paneļu eksperti novērtējumu veica pēc vairākiem kritērijiem piecu ballu skalā. Kopējā institūcijas vērtējuma pamatā ir vērtēto aspektu kombinācija un ekspertu konstatējums. Institūcijas vērtējums nav veidots kā vidējais aritmētiskais rādītājs. Lēmumu par kopējo vērtējumu paneļu ekspertu grupa pieņēma, ievērojot konsensus principu.”
 
8.“Vai tika izvērtētas alternatīvas RPIVA likvidēšanai?”
 
Pirms lēmuma ierosināt RPIVA likvidāciju, pievienojot LU, tika izvērtēta RPIVA pārveidošana par LU aģentūru, taču, mainot RPIVA juridisko formu un saglabājot to kā atsevišķu struktūrvienību, joprojām pastāvētu risks, ka studiju kvalitātes uzlabošanai nepieciešamā studiju satura un pētniecības procesa integrācija netiktu nodrošināta līdzvērtīgā kvalitātē, un šādā gadījumā RPIVA personāls nevarētu piedalīties LU pārvaldībā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā LU personāls. Turklāt ministrija turpmāk vispārējās izglītības skolotāju sagatavošanu un tādējādi arī valsts budžeta finansējumu skolotāju izglītībai koncentrēs universitātēs - Daugavpils Universitātē, Latvijas Universitātē un Liepājas Universitātē.

9.“Kāpēc nav izstrādāts un publiski pieejams RPIVA pievienošanas LU rīcības plāns?”
 
Rīkojuma projekts paredz piecu darbdienu laikā pēc rīkojuma projekta pieņemšanas dienas izveidot RPIVA likvidācijas komisiju, iekļaujot tajā RPIVA, ministrijas, LU, Kultūras ministrijas, JVLMA, Latvijas Studentu apvienības, kā arī RPIVA un LU arodorganizācijas pārstāvjus. Likvidācijas komisijas uzdevums būs izstrādāt un līdz 2017. gada 1. maijam sastādīt un iesniegt ministrijā akadēmijas likvidācijas plānu, kurā būs detalizēti izvērsti jautājumi par studiju programmu, studiju finansējuma, darba tiesisko attiecību pārņemšanas kārtību, kā arī pārējie jautājumi, kas saistīti ar RPIVA funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, mantas, nekustamā īpašuma, lietvedības un arhīva pārņemšanu.
 
Rīkojuma projekts paredz līdz 2017.gada 15.martam izveidot darba grupu konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai, iekļaujot tajā ministrijas, Kultūras ministrijas, LU, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Studentu apvienības, Augstākās izglītības padomes un Iespējamās misijas pārstāvjus un nozares ekspertus. Darba grupai līdz 2017.gada 31.oktobrim būs jāsagatavo priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā, vienlaikus paredzot nozares ekspertu padomes izveidi, jauna skolotāja profesijas standarta izstrādi un sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvas un modernas izglītības un akadēmisko resursu pieejamību visās augstskolās, kur sagatavo skolotājus, tai skaitā Latvijas Universitātes filiālēs Latvijas reģionos.
 
10.”Likvidējot RPIVA, tiks pārkāptas manas tiesības studēt izvēlētajā programmā, studēt izvēlētajā augstskolā. Vai RPIVA likvidācijas process atbilst Satversmes 1. un 112. pantam?”
 
RPIVA likvidācija, pievienojot LU, nav pretrunā ar studējošo tiesībām, jo nemainīgi tiks nodrošināta izglītības pieejamība. RPIVA studenti varēs turpināt studijas esošajās studiju programmās LU un JVLMA. Vienlaikus jāņem vērā, ka augstākā izglītība ir pakalpojums, ko valsts nodrošina atbilstoši valsts stratēģiskās attīstības mērķiem un prioritātēm.

RPIVA likvidācijas, pievienojot LU, procesā tiek ievērotas visas Augstskolu likuma 50. pantā noteiktās studējošo tiesības, kā arī ņemti vērā studentu paustie viedokļi, izsverot to pamatotību un atbilstību izskatītajiem jautājumiem. Kas attiecas uz Augstskolu likuma 6. pantā noteiktajām studējošo tiesībām izvēlēties augstskolu, ir jāņem vērā, ka tās neatceļ augstskolas pienākumu ievērot augstāko izglītību reglamentējošos normatīvos aktus, tostarp ministrijas un Ministru kabineta kompetenci augstskolu likvidācijas procesā.
 
11.”Kā RPIVA pievienošana LU ir saistīta ar augstākās izglītības reformu?”
 
Ministrijas prioritātes un stratēģiskie mērķi augstākās izglītības jomai ir noteikti Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam. Augstākās izglītības reformas mērķi ir uzlabot augstākās izglītības studiju un pētniecības kvalitāti, tostarp pedagoģijas izglītības jomā, taču, lai tos sasniegtu, ir nepieciešams koncentrēt akadēmiskos un intelektuālos resursus, materiāltehnisko un pētniecības bāzi, kā arī finanšu līdzekļus. RPIVA likvidācija, pievienojot LU ar augstākās izglītības reformu ir saistīta netieši, jo tiek veikta, lai optimizētu administratīvās un saimnieciskās pārvaldības izdevumus, kā arī apvienotu dublējošās studiju programmas un to īstenošanai nepieciešamos resursus. Apvienošanas rezultātā ietaupītie finanšu līdzekļi turpmāk tiks novirzīti un būs ieguldāmi pedagoģijas studiju pilnveidošanai un pētniecības attīstīšanai ciešā mijiedarbībā gan ar sociālo un humanitāro, gan ar dabas un dzīvības zinātņu nozaru studijām un pētniecību, tai skaitā STEM un radošo industriju jomās.
 
RPIVA likvidācija, pievienojot LU, tiek veikta, ņemot vērā gan starptautiskajos izvērtējumos norādītās rekomendācijas, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos paustās nostādnes, gan pedagogu darba tirgus prognozes un nodarbinātības iespēju analīzi (skatīt 5. jautājumu), kur tiek norādīts, ka viens no pirmajiem soļiem jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanā ir īstenot esošo resursu un pieejamā valsts budžeta finansējuma augstākai izglītībai racionālu un pārdomātu izlietojuma politiku, veicot tādus pasākumus kā augstākās izglītības institūciju fragmentācijas mazināšana, dublējošos studiju programmu konsolidēšana un administratīvo resursu pārvaldības optimizēšana.
 
Attiecībā uz augstāko izglītību pedagoģijas jomā, ministrija, īstenojot pragmatisku un racionāli pamatotu politiku, turpmāk plāno koncentrēt un integrēt pedagogu sagatavošanu universitātēs - LU, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē. Izņēmums būs sporta pedagogi, kurus turpinās sagatavot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, un speciālās izglītības pedagogi, kurus sagatavo Rēzekne Tehnoloģiju akadēmija, kura īsteno arī Valsts pētījumu programmu speciālās pedagoģijas jomā.
 
 
Studiju programmu pārņemšana

12.“Kas notiks ar RPIVA studiju programmām pēc RPIVA pievienošanas LU?”
 
Līdz ar Ministru kabineta rīkojuma stāšanos spēkā LU pārņems RPIVA pašreiz īstenotās pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas tematiskajā grupā “Izglītība”, tematiskajā grupā “Sociālās zinātnes” un tematiskajā grupā “Pakalpojumi”, kā arī kopīgās studiju programmas ar ārvalstu augstskolām, savukārt mūzikas un dejas pedagoģijas studiju programmas pārņems JVLMA. LU un JVLMA pārņems arī darba tiesiskās attiecības ar minēto studiju programmu īstenošanā iesaistīto RPIVA akadēmisko un vispārējo personālu, nodrošinot studentiem iespēju turpināt un pabeigt studijas esošajās studiju programmās, noslēgumā saņemot LU vai JVLMA diplomu. Vienlaikus tiks pārņemtas arī tās studiju programmas, ko LU un JVLMA pašlaik neīsteno (studiju programma “Skolotājs” apakšprogramma “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”, “Deju un ritmikas skolotājs”, “Izglītības darba vadītājs un viena mācību priekšmeta skolotājs”).
 
13.“Kas mainīsies RPIVA studentiem pēc RPIVA pievienošanas LU?”
 
Tā kā rīkojuma projekts paredz, ka LU un JVLMA pārņem visas RPIVA pašreiz īstenotās studiju programmas un darba attiecības ar esošo akadēmisko un vispārējo personālu, nodrošinot to īstenošanu gan pēc satura, gan mācību procesa organizācijas, tad studiju kursu pielīdzināšana un kredītpunktu pārrēķināšana nebūs vajadzīga, attiecīgais studiju kursa līmenis tiks saglabāts, studiju noslēguma darbu izstrādes procesa attiecībā uz akadēmiskā personāla un infrastruktūras pieejamību netiks traucēts, un kopējais studiju ilgums nemainīsies. Visas no RPIVA pārņemtās studiju programmas tiks īstenotas paralēli LU un JVLMA īstenotajām studiju programmām līdz to akreditācijas termiņa beigām 2019. gadā. RPIVA likvidācija, pievienojot LU, studentiem, kuri bez pārtraukuma turpinās studijas esošajās studiju programmās, papildus finansiālos izdevumus neradīs. Tā kā LU pārņems arī RPIVA nekustamo īpašumu, tad LU pārņemto studiju programmu studiju process tiks turpināts esošajās telpās, savukārt attiecībā uz mūzikas un deju studiju programmām JVLMA ir vienojusies ar LU par telpu koplietošanu.
 
14. “Kas notiks ar RPIVA studiju programmām pēc akreditācijas termiņa beigām un tiem studentiem, kas šobrīd studē 1. kursā?”
 
Visi esošie studenti varēs pabeigt studijas uz tiem pašiem nosacījumiem, uz kādiem tie studē pašreiz. Līdz nākamajai studiju virzienu akreditācijai, kas notiks 2019. gadā, LU un JVLMA akadēmiskais personāls, tai skaitā no RPIVA pārņemtais akadēmiskais personāls, izstrādās rīcības plānu LU un RPIVA studiju programmu konsolidēšanai, studiju un pētniecības kvalitātes un procesa pilnveidei un attīstībai, kvalificētāko, spējīgāko un motivētāko akadēmisko mācībspēku mobilizēšanai, kā arī filiāļu darbības un pārvaldības uzlabošanai. Šo aktivitāšu atbalstam ministrija paredzēs pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu programmu ietvaros (specifiskais atbalsta mērķis (SAM) 8.2.1. “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”, SAM 8.2.2. “Stiprināt augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” un SAM 8.2.3. “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības iestādēs”).
 
15.”Kas notiks ar akadēmisko personālu pēc RPIVA pievienošanas LU?”
 
LU un JVLMA pārņems esošās līgumsaistības un darba tiesiskās attiecības ar studiju programmu īstenošanā iesaistīto RPIVA akadēmisko un vispārējo personālu, taču izvēle turpināt vai neturpināt darba tiesiskās attiecības būs katra darbinieka individuāla izvēle. Akadēmiskais personāls studiju procesa īstenošanai tiks nodrošināts pilnībā un noslēguma darbu vadītāji nemainīsies, tomēr izmaiņas attiecībā uz akadēmisko personālu un noslēguma darbu vadītājiem ir iespējamas arī citu, ar RPIVA likvidācijas, pievienojot LU, nesaistītu apstākļu dēļ.
 
16.”Kā RPIVA pievienošana LU ietekmēs RPIVA filiāles?”
 
Rīkojuma projekts paredz, ka visas astoņas RPIVA filiāles Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī tiks saglabātas un turpinās darbu kā LU filiāles, saglabājot esošās studiju programmas, mācību darba organizāciju, darba tiesiskās attiecības ar esošo vispārējo un akadēmisko personālu un līdzšinējos studiju maksas nosacījumus, nodrošinot studiju procesa nepārtrauktību un izglītības pieejamību reģionos. Vienlaikus esošais studiju saturs tiks saglabāts un papildināts ar LU akadēmisko un pētniecības resursu nodrošinājumu, arī pašreizējā studiju darba organizācija (nodarbību dienas un laiki) tiks saglabāta, papildus piedāvājot studiju apguvi e-vidē. RPIVA pedagoģijas studentiem būs iespēja esošās profesionālās iemaņas papildināt ar akadēmiskajām zināšanām pedagoģijas un citu zinātņu jomās. Rīgā un filiālēs studējošie varēs izmantot priekšrocības un iespējas, kādas pašlaik ir pieejamas LU studentiem: daudzveidīgāks studiju saturs, piekļuve visu akadēmisko jomu resursiem un mecenātu līdzekļiem. Būs pieejamas arī plašākas vietējās un starptautiskās pētnieciskās un profesionālās sadarbības un mobilitātes iespējas gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam.
 
17. “Kā RPIVA pievienošana LU ietekmēs tos studējošos, kas pašlaik atrodas vai plāno ņemt akadēmisko atvaļinājumu?”
 
Augstskolu likuma 1. panta 3. punktā noteikts, ka studējošajam ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. Studiju pārtraukšanas un atsākšanas kārtību nosaka attiecīgā augstskola, ar kuru students ir noslēdzis studiju līgumu. Dodoties akadēmiskajā pārtraukumā, sākotnējo studiju nosacījumu saglabāšanās studentam netiek garantēta, jo studējošā prombūtnes laikā ir iespējamas dažādas pārmaiņas gan attiecībā uz studiju programmām, gan finansējumu, gan akadēmiskā personāla nodrošinājumu, kas var nebūt minēts līgumā. Studiju pārtraukšanas kārtību regulē katras augstskolas iekšējie noteikumi, līdz ar to RPIVA studentiem, kuri pašlaik atrodas akadēmiskajā pārtraukumā, būs tiesības atsākt studijas attiecīgajā studiju programmā saskaņā ar LU vai JVLMA noteikto kārtību.

18. “Kā LU kā RPIVA programmu pārņēmēja izpildīs līguma punktu par diploma izsniegšanu?”
 
Rīkojuma projekts paredz, ka LU pārņems RPIVA studiju programmas, studiju finansēšanas nosacījumus, darba tiesiskās attiecības, kā arī pārējās RPIVA funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu, nekustamo īpašumu, lietvedību un arhīvu, tādējādi iegūstot juridiskas tiesības izsniegt diplomu studentiem, kas sekmīgi būs beiguši studijas pārņemtajās studiju programmās.
 
19.“Kāpēc studentiem, ja viņi ir izvēlējušies studēt RPIVA, būtu tomēr jāiegūst LU diploms? Es nevēlos, ka mani piespiež studēt LU.”

Tā kā LU pārņems RPIVA studiju programmas, tad studentiem joprojām būs nodrošināta iespēja iegūt akadēmiskajam grādam vai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu izglītību sākotnēji izvēlētajā studiju programmā. Diploms ir juridisks apliecinājums tam, ka students ir sekmīgi pabeidzis studijas, līdz ar to, kā valsts atzīts dokuments tas ir līdzvērtīgs apliecinājums akadēmiskā grādā vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei, neatkarīgi no augstākās izglītības iestādes, kas to ir izsniegusi.

RPIVA likvidācija, pievienojot LU, tiek veikta, ievērojot studējošo tiesības un nodrošinot izglītības pieejamību un studiju turpinātību attiecīgajā studiju programmā, ko pārņems LU vai JVLMA. RPIVA students var izvēlēties turpināt studijas arī Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā, Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Ventspils Augstskolā, Vidzemes Augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Daugavpils Universitātē (turpmāk – rīkojuma projektā minētās augstskolas) studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai RPIVA studiju programmai, taču šajā gadījumā, lai arī rīkojuma projekts paredz nodrošināt esošo studiju finansēšanas nosacījumu saglabāšanos, studentam būs jāņem vērā izvēlētās augstskolas akadēmisko prasību nosacījumi  (skatīt 20. jautājumu).
 
20. “Kādā veidā RPIVA studentiem tiks nodrošināta iespēja studēt citās augstskolās?”
 
Gadījumā, ja students izvēlēsies neturpināt studijas studiju programmā, kuras īstenošanu būs pārņēmusi LU vai JVLMA, sekmīgi studējošajam tiks nodrošināta iespēja uz esošiem studiju finansēšanas nosacījumiem (budžeta finansējums vai studiju maksa) pāriet uz radniecīgu studiju programmu, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai RPIVA studiju programmai, citā rīkojuma projektā minētajā augstskolā (skat 19. jaut.). Taču studentam būs jāņem vērā izvēlētās augstskolas uzņemšanas kārtība un studiju programmas akadēmisko prasību nosacījumi.

Detalizēts plāns un nosacījumi studentu pāriešanai uz citām augstskolām, nevis LU vai JVLMA, tiks izstrādāts pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas un lēmuma par RPIVA likvidēšanu pieņemšanas. To darīs rīkojuma ietvaros izveidotā RPIVA likvidācijas komisija, apkopojot un ņemot vērā informāciju par konkrētiem studentiem no konkrētām studiju programmām, kuri būs izteikuši interesi un gatavību pāriet uz radniecīgu  studiju programmu kādā no citām rīkojuma projektā augstskolām, ar kurām tiks panākta konkrēta vienošanās.

Rīkojuma projekts neparedz nodrošināt finansiālo izdevumu segšanu vai zaudējumu atlīdzināšanu tiem RPIVA studentiem, kuri izvēlēsies studijas pārtraukt vai turpināt studijas citā studiju programmā citā augstskolā, kas nav minēta rīkojuma projektā.
 
21. “Vai ar citu augstskolu būs jāslēdz jauna vienošanās?”
 
RPIVA studentiem tiks nodrošināts, ka, turpinot studijas bez pārtraukuma esošajā studiju programmā, kuras īstenošanu būs pārņēmusi LU vai JVLMA, tiks saglabāti gan esošie finansēšanas, gan akadēmisko prasību nosacījumi, jo LU un JVLMA pārņems RPIVA saistības ar studējošajiem, proti, līgumus ar visiem to nosacījumiem.
 
Savukārt tiem RPIVA studentiem, kuri izlems pāriet uz radniecīgu studiju programmu, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai RPIVA studiju programmai, citā rīkojuma projektā minētajā augstskolā (skatīt 19. jautājumu), būs jāslēdz jauna vienošanās ar attiecīgo augstskolu par studiju programmas apguvi un nepieciešamo akadēmisko prasību izpildi, jo studējošais ar attiecīgās augstskolas noteikto kārtību tiks uzņemts studijās vēlākos studiju posmos.
 
22.”Kas segs iespējamos zaudējumus, RPIVA studentiem pārejot uz citu augstskolu?”
 
Ministrijas izstrādātais projekts paredz RPIVA studentiem nodrošināt iespēju turpināt un pabeigt studijas esošajās studiju programmās, kuras pārņems LU vai JVLMA, nodrošinot esošo studiju finansēšanas nosacījumu, akadēmiskā personāla, materiāltehniskās bāzes, mācību darba organizācijas saglabāšanos un LU un JVLMA budžeta vietu rotācijas neattiecināšanu uz RPIVA studentiem gan Rīgā, gan filiālēs. Vienlaikus tiek paredzēts nodrošināt esošo studiju finansēšanas nosacījumu saglabāšanos, ja students izvēlēsies turpināt studijas radniecīgā studiju programmā kādā no citām rīkojuma projektā minētajām augstskolām (skatīt 19. jautājumu).

Rīkojuma projekts neparedz nodrošināt finansiālo izdevumu segšanu vai zaudējumu atlīdzināšanu tiem RPIVA studentiem, kuri izvēlēsies studijas pārtraukt vai turpināt studijas citā studiju programmā citā augstskolā, kas nav minēta rīkojuma projektā.
(papildus skatīt 20. jautājumu).
 
23. ”Kas segs iespējamos papildu izdevumus, ja LU izlems mainīt maksāšanas nosacījumus?”
 
Saskaņā ar ministrijas vienošanos ar LU un citām rīkojuma projektā minētajām augstskolām, studiju samaksas nosacījumi netiks mainīti. Šādu prasību ministrija ietvers arī ikgadējā vienošanās protokolā ar katru augstskolu, kurā esošie RPIVA studenti turpinās studijas.
 
 
Studiju finansēšana
 
RPIVA ir valsts dibināta augstskola, kurā tiek nodrošināta iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem. Ministrija kā valsts budžeta līdzekļu administrētājs regulē budžeta vietu skaitu un valsts budžeta finansējuma sadalījumu pa studiju virzieniem un studiju programmām atbilstoši augstākās izglītības politikas prioritātēm, Latvijas tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumam.

24.”Kā RPIVA pievienošana LU ietekmēs budžeta vietas un studiju maksu?”
 
Projekts paredz, ka RPIVA studentiem gan Rīgā, gan filiālēs, kuri sekmīgi un bez pārtraukuma turpinās studijas LU un JVLMA pārņemtajās studiju programmās, tiks saglabāta gan budžeta vieta, gan jau noslēgtajos studiju līgumos esošie studiju maksas nosacījumi. Studiju finansēšanas nosacījumi tiks saglabāti atbilstoši jau noslēgtajām līgumsaistībām arī attiecībā uz studiju un studējošo kredīta un/vai stipendiju saņemšanu.

Gadījumā, ja RPIVA students izvēlēsies neturpināt studijas studiju programmā, kuras īstenošanu būs pārņēmusi LU un JVLMA, tā vietā izvēloties bez pārtraukuma turpināt studijas citā rīkojuma projektā minētajā augstskolā (skatīt 19. jautājumu) studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju programmai, studentam tiks nodrošināts, ka visu studiju laiku studiju finansēšanas nosacījumi netiks mainīti, nodrošinot gan budžeta vietas, gan esošajā studiju līgumā noteiktās studiju maksas saglabāšanu. Vienlaikus studentam būs jāņem vērā izvēlētās augstskolas uzņemšanas kārtība un studiju programmas akadēmisko prasību nosacījumi un jārēķinās ar iespējamu kredītpunktu zaudēšanu un studiju kursa pazemināšanu studiju kursu pielīdzināšanas rezultātā.
 
25.”Vai uz RPIVA studentiem attieksies LU rotācija?”
 
Uz RPIVA studentiem netiks attiecināti LU budžeta vietu rotācijas principi.

26. Vai tiesa, ka studentu kredīti, balstoties uz studiju kreditēšanas nosacījumiem, tiks pārtraukti un pret studentiem, kuru studijas būs pārtrauktas, ieslēdzas banku nelabvēlīgie nosacījumi ar lielākām izmaksām un sankcijām? Šie kredīti juridiski nepāriet līdzi studentam uz LU?

Šādam apgalvojumam nav pamata.

Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs RPIVA pievienošanu LU, attiecībā uz valsts vārdā galvotiem studējošā un studiju kredītu līgumiem LU, JVLMA vai cita valsts augstskola, kurā studējošie turpina studijas, informēs Studiju un zinātnes administrāciju (turpmāk- SZA) par to, ka studējošais turpina studijas attiecīgajā augstskolā. SZA informēs banku, kas izsniedz studējošā un studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (SEB banka). Banka turpinās studiju kredīta pārskaitījumu attiecīgajai augstskolai, kurā studējošais turpina studijas. Banka turpinās studējošā kredīta pārskatījumu studējošajam.
Kā minēts MK rīkojuma projektā, studējošiem tiek saglabāti esošie finansējuma nosacījumi, tai skaitā studiju maksas apmērs. Līdz ar to arī studējošā un studiju kredīta nosacījumi nemainīsies.

MK noteikumu Nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” otrās daļas 4. 2 pants paredz, ka “studiju laikā kredīta ņēmējs ir tiesīgs mainīt studiju programmu un augstākās izglītības iestādi, kurā tiek apgūta attiecīgā studiju programma”.

Komercbanku studiju un studējošā kredīti tiek piešķirti, pamatojoties uz kredīta ņēmēja vai tā galvotāja ienākumiem, studējot jebkurā no akreditētajām Latvijas augstskolām.
Projekts paredz, ka RPIVA studējošajiem, kuri sekmīgi un bez pārtraukuma turpinās studijas LU un JVLMA pārņemtajās studiju programmās, tiks saglabāti jau noslēgtajos studiju līgumos esošie studiju maksas nosacījumi.


  
Ieguvumi/zaudējumi
 
27.”Kam un kādi būs ieguvumi no tā, ka RPIVA tiek pievienota LU?”
 
No RPIVA likvidācijas, pievienojot LU, ieguvēji būs gan esošie studenti, gan akadēmiskais personāls, gan potenciālie pedagoģijas studenti, gan ilgtermiņā visa Latvijas sabiedrība kopumā, jo RPIVA pievienošanas LU ilgtermiņa mērķis ir apvienot labākos resursus no apvienošanas procesā iesaistītajām augstskolām. Mobilizējot pedagoģijas izglītības jomai pieejamos resursus talantīgu un daudzpusīgi kompetentu skolotāju sagatavošanai darbam Latvijas skolās, ikvienam Latvijas iedzīvotājam tiks nodrošināta iespēja iegūt kvalitatīvu un mūsdienu sociālās vides un darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību.

Esošajiem studentiem un akadēmiskajam personālam būs iespēja piedalīties konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības satura un sistēmas veidošanā. Būs iespējams piedalīties ES fondu projektu programmās mācībspēku profesionālajai pilnveidei un studējošo pasākumiem.
(Papildus skatīt 16. jautājumu)

28.”Kāds būs ietaupījums valsts budžetā?”
 
RPIVA likvidācija, pievienojot LU, netiek veikta, lai veidotu ietaupījumu valsts budžetā. Šī pasākuma mērķis primāri ir uzlabot pedagoģijas studiju kvalitāti, ko iespējams sasniegt, koncentrējot finanšu, intelektuālos un materiāltehniskos resursus un samazinot administratīvās un saimnieciskās izmaksas. Pievienošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti skolotāju izglītībai. Īstermiņā RPIVA likvidācija, pievienojot LU, rezultātā tiek plānots ietaupījums apmēram 5 milj. eiro apmērā, ko veidos administratīvo un nodrošinājuma izdevumu samazinājums, optimizējot studiju procesa organizāciju Rīgā. Ilgtermiņā administratīvo un saimniecisko resursu ietaupījumu būs iespējams ieguldīt studiju kvalitātes uzlabošanā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanai.

Integrējot RPIVA Latvijas Universitātē, pašreiz izglītības studijām pieejamais finansējums ministrijas padotības augstskolās (pašreiz 3,13 milj. eiro) tiks koncentrēts četrās ministrijas padotības augstskolās – Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Liepājas Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Kultūras ministrijas pārziņā esošajā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tādējādi stiprinot to akadēmisko kapacitāti un ieguldot pedagoģijas jomas pilnveidošanā.
 
29.”Kā tieši tiks uzlabota studiju kvalitāte?”
 
RPIVA likvidācijas, pievienojot LU, rezultātā pilna un nepilna laika studentiem, tai skaitā tiem izglītības speciālistiem, kas jau tagad, studiju laikā, strādā skolā, tiks nodrošināts daudzveidīgāks studiju saturs, integrējot skolotāju izglītību gan ar sociālo un humanitāro, gan ar dabas un dzīvības zinātņu nozaru studijām un pētniecību, piekļuve Eiropas Savienības struktūrfondu programmu ietvaros modernizētajai infrastruktūrai un jaunām mācību un darba tehnoloģijām un metodēm, kā arī nodrošinātas plašākas starptautiskās sadarbības, studiju un pētniecības mobilitātes un profesionālās pilnveides iespējas. RPIVA studentiem un personālam būs iespēja iesaistīties daudzveidīgākos un lielāka apjoma izglītības un pētniecības projektos, pretendēt uz LU mecenātu finansiālo atbalstu. Ilgtermiņā šāda pastāvīga akadēmisko, pētniecības un finansiālo resursu koncentrēšana un koplietošana ļaus nodrošināt augsti kvalificētu un kompetentu mācībspēku sagatavošanu gan Rīgas, gan reģionu skolām, no kā ieguvums būs visai Latvijas sabiedrībai.
 
Papildus tam tiks organizēta darba grupa konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai, iekļaujot tajā ministrijas, Kultūras ministrijas, LU, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, JVLMA, Latvijas Studentu apvienības, Augstākās izglītības padomes un Iespējamās misijas pārstāvjus un nozares ekspertus. Darba grupai līdz 2017.gada 31.oktobrim sagatavot priekšlikumus konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā, tai skaitā paredzot nozares ekspertu padomes izveidi, jauna skolotāja profesijas standarta izstrādi un sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvas un modernas izglītības un akadēmisko resursu pieejamību visās augstskolās, kur sagatavo skolotājus, tai skaitā Latvijas Universitātes filiālēs Latvijas reģionos.

Balstoties uz šiem priekšlikumiem, tiks izveidota un īstenota ES fondu programma skolotāju izglītības attīstībai, kurā tiks paredzēti ieguldījumi gan mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanai, gan studiju procesa uzlabošanas aktivitātēm, gan jaunu programmu sagatavošanai un īstenošanai.  Tādējādi kopdarbā tiks nodrošināta ne tikai daudz augstāka studiju kvalitāte, bet arī konceptuāli jauns, kompetencēs balstītai izglītībai atbilstošs, studiju saturs.
 
30.”No kādiem līdzekļiem tiks segti ar RPIVA pievienošanu LU saistītie izdevumi?”
 
Rīkojuma projekts paredz, ka visi ar RPIVA likvidāciju saistītie izdevumi tiks segti no ministrijas budžeta programmas 03.00.00 “Augstākā izglītība” apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadam un LU un JVLMA līdzekļiem.