Izvēlne

Aptauja

Kā aktualizēt drošības jautājumus, sākoties vasaras brīvlaikam?
Par to īpaši jārunā skolā pirms mācību gada beigām
Tā ir vecāku atbildība
Par šiem jautājumiem skolai un vecākiem ar bērniem jārunā regulāri

Dutch EU presidecy

Nīderlandes prezidentūras prioritātes izglītības, jaunatnes politikas, sporta, zinātnes un kosmosa jomās
(2016.gada 1.janvāris – 30.jūnijs)

Nīderlandes prezidentūra Eiropas Savienības Padomē (turpmāk – Nīderlandes prezidentūra) ietilpst prezidentūru trio, kurā bez Nīderlandes ir arī Slovākija (2016.gada 2.pusgads) un Malta (2017.gada 1.pusgads). Šo valstu trio galvenās prioritātes no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.jūnijam būs izaugsme, jaunas darbavietas, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pilsoņu brīvība, drošība, tiesiskums, Enerģētikas savienība un ES lomas stiprināšana pasaulē.

Kopumā Nīderlandes prezidentūras programma tiek balstīta uz šādiem pamatprincipiem:

  • ES - Savienība, kas koncentrējas uz būtisko jautājumu risināšanu un jomām, kas skar visu ES pilsoņu un uzņēmēju intereses, piemēram, labklājība, drošība, brīvība. Nīderlandes prezidentūra uzskata, ka ES nav jārisina jautājumi veselības, izglītības, nodokļu politikas u.c. jomās, kurām ir jābūt tikai ES dalībvalstu ziņā.
  • ES – Savienība, kas vērsta uz inovāciju un izaugsmes veicināšanu, kā arī jaunu darbavietu radīšanu. Lai to panāktu, nepieciešams vienkāršot un unificēt ES tiesību aktus, samazināt administratīvo slogu, samazināt iedzīvotāju, uzņēmēju un valsts pārvaldes iestāžu izmaksas.
  • ES – Savienība, kas veido un stiprina saikni ar pilsonisko sabiedrību un ES pilsoņiem.

Nīderlandes prezidentūra ir izvirzījusi četras galvenās prioritātes:

  1. Inovācijas un darba vietu radīšana. Nīderlande aicina izaugsmes veicināšanā izmantot ES galveno spēku – kopējo tirgu. Tas nozīmē, ka visās dalībvalstīs jāievieš pieņemtās vienošanās, jāveicina inovatīva uzņēmējdarbība, jaunu pakalpojumu un sektoru stiprināšana, jāiegulda pētniecībā un jāvienojas par līdzsvarotiem tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm. Ir jāturpina izstrādāt konkrētus priekšlikumus Digitālā vienotā tirgus stratēģijas un Vienotā tirgus stratēģijas precēm un pakalpojumiem ietvaros. Vienlaikus ES ir jāturpina vienkāršot un, kur tas ir iespējams, samazināt regulējumu, lai atvieglotu gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju dzīvi.
  2. Migrācija un starptautiskā drošība. Nīderlande vēlas uzlabot bēgļu uzņemšanas mehānismu un migrācijas slogu sadalīt vienlīdzīgāk, kā arī veicināt to migrantu atgriešanu, kas nekvalificējas starptautiskajam statusam, uz drošām trešajām valstīm saskaņā ar starptautiskajām un ES tiesībām. Vienlaikus ir jākoncentrējas uz krīzes cēloņu novēršanu. Nīderlandes darba kārtībā svarīga loma būs arī Šengenas integritātes stiprināšanai, stiprinot ES ārējo robežu pārvaldību. Starptautiskās drošības jomā augsta prioritāte ir cīņai pret terorismu un iekšējās drošības stiprināšanai, jo īpaši īstenojot jau pieņemtos pasākumus un turpinot darbu pie Eiropas Komisijas priekšlikumiem pretterorisma jomā.
  3. Stabilas finanses un spēcīga eirozona. Nīderlande turpinās centienus nodrošināt apstākļus ilgtermiņa ekonomiskai izaugsmei ES, kā arī turpinās darbu pie Ekonomiskās un monetārās savienības tālākas stiprināšanas. Nīderlande uzskata, ka dalībvalstīm ir jāturpina ekonomikas strukturālās reformas un ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšana. Tas prasa visu pieņemto vienošanos izpildi. Nīderlandes prezidentūras laikā tiks sāktas diskusijas par ES budžeta daudzgadu finanšu shēmas nākotni - jauno daudzgadu budžetu pēc 2020.gada un iespējamajām tā reformām.
  4. Tālredzīga klimata un enerģētikas politika. Nīderlande atbalstīs Enerģētikas savienības veidošanos, proti, enerģijas piegāžu stiprināšanu, iekšējā enerģijas tirgus izveidošanu, ES enerģētiskās atkarības mazināšanu, pētniecību un inovācijas atjaunojamās enerģijas jomā, tālredzīgas klimata politikas izstrādi.

Nīderlandes prezidentūra izglītības, jaunatnes politikas, sporta, zinātnes un kosmosa jomā noteikusi šādas prioritātes

Prioritātes izglītības jomā:

  • Prasmes un Jaunā Prasmju programma Eiropai;
  • 2011.gada Augstākas izglītības modernizācijas programmas atjaunināšana;
  • Pilsoniskuma un pamatvērtību stiprināšana caur izglītību: darba turpināšana pie Parīzes deklarācijas.

Prioritātes jaunatnes politikas jomā:

  • Vardarbīgas radikalizācijas novēršana;
  • Starpnozaru sadarbība, lai veicinātu jauniešu ar garīgās veselības problēmām līdzdalību;
  • Strukturētā dialoga tēma: Gatavi dzīvei, gatavi pasaulei – būtiskas dzīves prasmes un kompetences jauniešiem daudzveidīgā, saistītā un iekļaujošā Eiropā, lai veicinātu aktīvu līdzdalību vietējās kopienās un darba dzīvē.

Prioritātes sporta jomā:

  • Izmantot labu pārvaldību un izglītību sportā un caur sportu, īpaši attiecībā uz lieliem starptautiskiem sporta pasākumiem, sporta diplomātiju un brīvprātīgā darba aktivitātes;
  • Godīgums sportā, ar īpašu uzsvaru uz:
  • labu pārvaldību sporta sektorā;
  • liela mēroga sporta pasākumu sagatavošanu, organizēšanu un atstāto mantojumu;
  • dopinga un manipulāciju ar sporta sacensībām novēršanu;
    vardarbības novēršanu tautas sportā.

Prioritātes zinātnes jomā:

  • Investīciju veicināšana pētniecībā un inovācijā. Nīderlandes prezidentūra īpašu uzmanību plāno pievērst 7.Ietvara ES pētniecības programmas (2007-2013) ietekmes un rezultātu izvērtējumam, apspriežot šo jautājumu ES Konkurētspējas ministru neformālajā sanāksmē 2016.gada 27.-28.janvārī un plānojot pieņemt Padomes secinājumus ES Konkurētspējas ministru padomē 2016.gada 26.-27.maijā, un ESFRI (Eiropas pētniecības infrastruktūra) ceļveža tālākai attīstībai.
  • Uzlabot ietvara nosacījumus, lai mazinātu šķēršļus un veicinātu pētniecību un inovāciju Eiropā. Šīs prioritātes ietvaros Nīderlandes prezidentūra plāno identificēt šķēršļus esošajā normatīvajā regulējumā, izstrādāt ieteikumus likumdošanas uzlabošanai (labāka regulējuma un Innovfit ietvaros) un piedāvāt jaunu instrumentu (Innovation Deals), kā arī akcentēt aspektus, kas attiecas uz Eiropas Digitālā iekšējā tirgus stiprināšanu (t.sk. kiberdrošības un autortiesību modernizēšanas jautājumus). Nīderlandes prezidentūra plāno šos jautājumus apspriest ES Konkurētspējas ministru neformālajā sanāksmē 2016.gada 27.-28.janvārī un pieņemt Padomes secinājumus ES Konkurētspējas ministru padomē 2016.gada 26.-27.maijā.
  • Veicināt labāku pieeju zināšanām un pētniecības rezultātiem, kā arī veicināt zināšanu labāku apriti un ieguldījumu atdevi. Nīderlandes prezidentūra plāno veicināt Latvijas prezidentūras laikā uzsākto virzību uz “Atvērtu zinātni” (Open Science/Open Access), piedāvājot priekšlikumus, lai nostiprinātu principu, ka no publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultātiem jābūt publiski pieejamiem un veicinātu pētniecības datu labāku apriti, izplatīšanu un optimālu atkārtoto izmantošanu. Nīderlandes prezidentūra plāno šos jautājumus apspriest ES Konkurētspējas ministru neformālā sanāksme 2016.gada 27.-28.janvārī (labāka regulējuma diskusijas ietvaros), konferencē Amsterdamā 4.un 5.aprīlī, un pieņemt Padomes secinājumus ES Konkurētspējas ministru padomē 2016.gada 26.-27.maijā.

Prioritātes kosmosa jomā:

  • Kosmosa datu (zemes novērošanas un satelītdatu) labāka izmantošana Eiropas Savienības sektorpolitikās, īpaši lauksaimniecībā, gaisa kvalitātes un klimata izmaiņu uzraudzībā, ūdenssaimniecībā, upju novērošanā un plūdu kontrolē un automatizētajā autotransportā (“gudrais” autotransports). Nīderlandes prezidentūra plāno apzināt satelītdatu iegūšanas un izmantošanas šķēršļus, kā arī veicināt debates un izstrādāt priekšlikumus, lai popularizētu un veicinātu satelītdatu izmantošanas iespējas gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
  • Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa Aģentūras attiecības. Nīderlandes prezidentūra plāno nodrošināt dalībvalstu debašu turpinājumu, balstoties uz neformālās Kosmosa padomes, kas notika 2015.gada 30.novembrī Briselē rezultātiem. Nīderlandes prezidentūra plāno iekļaut kosmosa jautājumus ES Konkurētspējas ministru padomē 2016.gada 26.-27.maijā.
  • Nīderlandes prezidentūra arī plāno sekot Kosmosa Stratēģijas Eiropai izstrādei un ES satelītnavigācijas programmas “Galileo” un Zemes novērošanas programmas “Copernicus” drošības aspektiem.

Svarīgākie datumi

ES Konkurētspējas ministru neformālā sanāksme 2016.gada 27.-28.janvārī (Amsterdama).

ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome 2016.gada 24.februārī (Briselē).

ES Konkurētspējas ministru padome 2016.gada 29.februārī (Brisele).

ES Konkurētspējas ministru padome 2016.gada 26.-27.maijā (Briselē).

ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome 2016.gada 30.-31.maijā (Briselē).

Papildu informācijai par Nīderlandes prezidentūru un tās aktualitātēm iespējams sekot līdzi prezidentūras mājaslapā http://eu2016.nl 

Ar Nīderlandes prezidentūras programmu var iepazīties šeit: http://english.eu2016.nl/documents/publications/2016/01/07/programme-of-the-netherlands-presidency-of-the-council-of-the

Informācija par Latvijas interešu pārstāvniecību ES ir pieejama LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES mājaslapā: http://www.mfa.gov.lv/brussels

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.