Pedagogiem
attēls

Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, privātajām izglītības iestādēm turpmāk vairs nebūs jāslēdz atsevišķs līgums ar ministriju, tādējādi ievērojami samazinot administratīvo slogu – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs.

Patreiz spēkā esošie noteikumi katrai privātajai izglītības iestādei vai tās dibinātājam par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu paredz slēgt līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgo nozares ministriju. Kopumā katra mācību gada pirmajā pusē vidēji tiek noslēgti 150 līgumi, tāpat nepieciešams slēgt atsevišķas vienošanās par līguma grozījumiem. Līgumu sagatavošana un noslēgšana šādā apjomā rada ievērojamu administratīvo slogu gan ministrijām, gan izglītības iestādēm vai to dibinātājiem, tāpēc jaunie noteikumi līgumu slēgšanu vairs neparedz. Vienlaikus tiek atrunāta kārtība, kādā privātās izglītības iestādes iesniedz visu nepieciešamo informāciju dotācijas pārskaitīšanai. Tāpat ir pilnveidots regulējums par dotācijas mērķi un izlietojumu, kā arī par neatbilstoša dotācijas izlietojuma sekām. Konstatējot pedagogu algām paredzētās valsts dotācijas nepamatotu izlietojumu ministrija būs tiesīga pieprasīt dibinātājam atmaksāt neizlietoto vai nepamatoti izlietoto dotāciju, vai samazināt nākamā perioda dotācijas apmēru.

Lai veicinātu lietderīgu valsts budžeta dotācijas izmantošanu, jaunajos noteikumos veiktas izmaiņas arī tālmācības programmās piemērojamā koeficienta apmērā. Aprēķinot normēto izglītojamo skaitu katrā izglītības pakāpē, skolēnu skaitam tālmācības izglītības ieguves formā īstenotajās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās tiek piemērots koeficients 0,6. Turpmāk šis koeficients tiks samazināts uz 0,3, ja skolēns tālmācībā vienā un tajā pašā klasē vispārējās vidējās izglītības programmā mācīsies ilgāk par vienu mācību gadu. IZM veiktā datu analīze liecina, ka tālmācības formā īstenotajās izglītības programmās kopumā mācās 3394 skolēni, un no tiem 752 jeb 20,7% mācības vidējās izglītības pakāpē apgūst divas vai vairāk reizes vienā un tajā pašā klasē.

2019./2020. mācību gadā Latvijā darbojās 64 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes.

Ar šodien, 2020. gada 25. augustā, valdībā apstiprināto noteikumu projektu "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.