EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis no Eiropas (tikai Šveice, Norvēģija un Lielbritānija nav ES dalībvalstis) un īpašs sadarbības līgums ar Kanādu. Tās misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. EKA nodarbina ap 2200 zinātniekus, inženierus, informāciju tehnoloģiju specialistus un administratīvo personālu no visām EKA dalībvalstīm. EKA budžets 2022.gadā ir 7,15 miljardi euro.
EKA dibināta 1975.gadā un darbojas uz EKA dibināšanas konvencijas pamata, kuru ratificē katra EKA dalībvalsts. Katra dalībvalsts deleģē savu pārstāvi EKA Padomei, kura ar 2/3 balsu ieceļ EKA vadītāju – tās ģenerāldirektoru. EKA ģenerāldirektors kopš 2021.gada ir Josef Aschbacher.
Kopš 2001.gada EKA savas jaunās dalībvalstis uzņem šādas četru pakāpju procedūras ietvaros:
- Pirmās pakāpes ietvaros potenciālā dalībvalsts noslēdz sadarbības līgumu (Cooperation Agreement) ar EKA. Šis ir uzskatāms par abu pušu savstarpējās iepazīšanās posmu, kura ietvaros valsts apzina savu kompetenci kosmosa jomā, sāk veidot kosmosa jomas pārvaldības modeli. Valsts iegūst novērotājas statusu EKA struktūrās un nav finansiālu saistību. Latvija šādu līgumu parakstīja 2009.gada 23.jūlijā - Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līgums par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem.
- Ja valsts vēlas padziļināt sadarbību ar EKA, tā slēdz Eiropas Sadarbības valsts līgumu (European Cooperating State agreement), šādi sasniedzot otro iestāšanās pakāpi. Šī līguma ietvaros valsts apņemas veikt maksājumus EKA, kas ir ievērojami mazāki nekā dalībvalstu iemaksas. Valsts uzņēmumi un zinātniskās institūcijas iegūst tiesības piedalīties īpašos EKA Eiropas Sadarbības valsts plāna (ESVP) iepirkumos, kas ir pieejami tikai konkrēti valstij – līguma parakstītājai. Latvija šādu līgumu parakstīja 2013.gada 15.martā - Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas Sadarbības valsts līgumu, kas stājās spēkā parakstot hartu 2015.gada 30.janvārī. ESVP ilgst piecus gadus, kuru gaitā valsts atbilstoši šim plānam tiek pilnveidota un attīstīta kosmosa industrija, lai šīs valsts uzņēmumi un zinātniskie institūti būtu gatavi atklātai konkurencei EKA izvēles programmās.
- Asociētās dalībvalsts statuss tika uzlabots un apstiprināts 2018.gadā, lai nodrošinātu ESVP valstīm plūstošāku pāreju uz EKA dalībvalsts statusu. Asociētās dalībvalsts statuss dod iespēju īstenot EKA nacionālo programmu un piedalīties visās EKA izvēles programmās, kas ir EKA darbības pamatā un kurās tiek īstenotas visas EKA tehnoloģiju un zinātnes misijas. Katrai EKA izvēles programmai ir savi mērķi, noteikumi un EKA dalībvalstis un asociētās valstis var piedalīties jebkurā EKA izvēles programmā, attiecīgi ieguldot tajā finansējumu. Kopējie EKA izvēles programmu mērķi ir sekmēt Eiropas industrijas konkurētspēju un inovācijas, radot jaunus produktus, un uzlabot Eiropas tehnoloģisko neatkarību un pieeju kritiskajām tehnoloģijām, kā arī veicināt tehnoloģiju izplatību ārpus kosmosa sektora. Latvija par EKA asociēto dalībvalsti kļuva 2020.gada 27.jūlijā.
- Pēc asociētas dalībavalsts termiņa beigām valsts var pagarināt asociētās dalībvalsts līgumu vai kļūt par pilntiesīgu tās dalībvalsti un parakstīt EKA Konvenciju.
Latvijas sadarbību ar EKA nodrošina: Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgumu".